Piedzīvojumi Tīreļpurvā

Ekskursija
Šodien pabiju Ziemassvētku kauju vietās ar jaunajiem darba kolēģiem. Uzreiz jāsaka, pasākums bija izdevies, atstāja ļoti labu iespaidu. Gan par strēlnieku sadzīvi 1.Pasaules karā, gan kauju gaitu, gan vispārēju ieskatu apkārtnes reljefā. Tā ka virkne "Magnēta" kārtu notiek šajā apvidū, Liepājas šosejas malā, iepretim Babītes ezeram - sākot ar Božām, Lapsām, Lapsiņām, Tīreļiem, Ložmetējkalnu un beidzot ar Kalnciemu, uzzināt ko jaunu par šo apvidu, reljefu, tā vēsturi bija ļoti interesanti. Tā teikt, citas izjūtas, skrienot jūties mazliet kā partizāns.

Garā kāpa
Tie, kas kādā no šiem apvidiem jau orientējušies, zinās, ka visas kartes šķērso neliela kalnu grēda, kam šosejas pusē ir "džunglītis", bet otrā pusē purvs. Izrādās, ka kalnu grēda patiesībā ir tā saucamā Garā kāpa, kas stiepjas no Beberbeķiem līdz pat Lielupei. Tas faktiski ir vienīgais vertikālais reljefs ļoti plašā apvidū, jo uz dienvidiem no kāpas stiepjas lielais Tīreļpurvs, kas 35 km tālāk atduras Olaines stacijā un aizņem 65000 hektārus, ir pilns ar akačiem un kurā notika kaujas. Savukārt uz ziemeļiem ir purvains apvidus un tālāk jau Lielupe un jūra, tātad plakans reljefs. kāpa ir 70-300 metru plata, un tās augstākais punkts ir Ložmetējkalns - tikai 9 metri virs jūras līmeņa. Kara laikā augstums bija 12,5 m, tad tur atradās ložmetēju ligzdas, kas noklāja visu apkārtni 3 km rādiusā ar lodēm.

Mežs?
Tas bija iespējams tāpēc, ka 1916.gadā tur nebija meža! Tagad visa grēda ir apaugusi ar kokiem, un arī abās pusēs purvs ir apmežots. Bet toreiz viss bijis pliks. Pēc kara, kad dalīja zemi, strēlnieki paši pieteicās uz neauglīgajiem purva gabaliem, nostaļģija pēc kritušajiem biedriem un patriotisku apsvērumu vadīti. Diemžēl sliktās zemes (kūdra) dēļ nekas neauga, par spīti lielajiem meliorācijas grāvjiem, kas bija izrakti, lai nosusinātu purvus. Tagad šie grāvji regulāri jāšķērso orientieristiem. Tā nu bijušie strēlnieki atmeta ar roku, apmežoja šo zemi un dzīvoja citur.

Grāvji un bedres
Vēl viena interesanta lieta par Garo kāpu - kara laikā tā bija no vienas vietas nobūvēta ar zemnīcām, jo bija vienīgā sausā vieta apvidū. Pēc kara cilvēki kurināmā meklējumos (koku taču nebija) zemnīcas nojauca, tāpēc tagad palikušas tikai bedres, kurās Henrijs mīl paslēpt kontrolpunktus :) Jāsaka paldies Henrijam, ka kontrolpunkti netiek izvietoti tiešā frontes līnijas tuvumā, jo tad sportistiem nāktos šķērsot 6 metrus platu grāvi, kas pilns ar kūdru, un kuram pāri diez vai atrastos iespēja tikt pa koku. Un grāvis stiepjas pārdesmit kilometru garumā... Nobeigumā varu piebilst, ka regulāri Tīreļpurvā tiek atrasti karavīru līķi, pagājštrešdien lai trīs gabali apglabāti.

Ja mans stāsts ieinteresēja, rīt ir iespēja piedalīties Božu posmā, kas ir kauju vietu tuvumā. Pats diemžēl ceļa dēļ nepiedalīšos.

Garais gabals Jūgezerā

Šoreiz devos Jaunciema virzienā. Laiks ideāls, +3 grādi, sauss. Bija paredzēts parkveida mežs, bet, tā kā pēdējā laikā Henrijam daudzi sūdzās par pārāk vienkāršām distancēm, šoreiz 4.distance bija iespaidīga - 11,2 km, šķērsojot arī dažus "džunglīšus" un grāvjus. Bija arī divi garie posmi (virs 1 km), kur varēja izpaust savu ideālā maršruta noteikšanas prasmi. Nolēmu, ka tas ir priekš manis.

Sākums daudzsološs
Pirmā distances trešdaļa bija lieliska, parkveida mežs, skrēju ar ātrumu 6-7 min/km. Vienīgais accidents bija, kad, lecot pār grāvi, dubļos pazaudēju botu. Tā bija tik stipri iestrēgusi, ka nācās mesties ceļos un ar abām rokām izraut no zemes. Pazaudēju minūtes trīs. Salīdzinoši labi veicu arī pirmo garo posmu, šur tur izskriedams pa stigām, šur tur pa taisno cauri biežņai.

Sāk sāpēt celis
Pāc noskrietiem 6 km par sevi sāka atgādināt veca trauma - ceļa saites. Ar katru noskrieto metru kļuva arvien grūtāk. Laiku pa laikam pagāju, centos veikt distanci maksimāli pēc azimuta, tomēr pēc veiktiem 10 km sapratu, ka vēl vienam izcirtumam pāri netikšu. Pēdējos posmus veicu līdzīgi Brūsam Vilisam filmā "Šakālis", velkot aiz sevis sašautu kāju. Nācās izstāties tikai 3 KP pirms finiša, par ko, protams, liela cemme, būtu bijis garākais pieveiktais Magnēts ever, bet nu veselība svarīgāka. Fiziski viss bija ideāli, skriešanas vaina.

Rezultāts itkā labs
Kad sāka uzdot kāja, atrados 28.vietā 62 sportistu konkurencē, arī izstāšanās brīdī biju 36., tā ka startam jāliek pozitīvs rezultāts. Arī ātrums līdz beigām turējās stabili ap 7 min/km. Finišā pēc GPS pulksteņa datiem biju veicis 11,53 km, laiks 1:38 h, vidējais ātrums 8:31 min/km.

Interesanta pieredze
Šoreiz pievienoju ļoti interesantu attēlu - vienu garo posmu (44.-45. KP), kur bija vairāki varianti, kā to veikt. Sākumā apsvēru trīs maršrutus, sāku skriet pa ceļiem, bet tad pārmetos uz grāvi (sk. attēlu). Grūti pateikt, vai tas bija labs variants, laikam jau nē. Sportists, kurš pirms manis aizjoza pa sarkano trajektoriju, šo posmu veica lieliski, tā ka laikam tas bija labākais variants.

Skats nākotnē - pozitīvs
Traumas dēļ rīt izpaliek starts Lapsiņās (žēl gan), bet jātiek veselam uz nākamo vīkendu, kad paredzēti dopi Pīļniekos (pie Salaspils) un Dūkusilā (pie Vangažiem). Abi divi izklausās nelāgi :) Nāksies samērcēt kājas.

Nav viegli būt varonim Tīreļos

Šosvētdien devos pa Liepājas šoseju Tīreļu virzienā. Tiem, kas tur bijuši, skaidrs, ka ilūzijas lolot nebija vērts - kritušu koku kaudzes, 5m plati grāvji, biezokņi, orientieristu valodā runājot "džunglītis". Henrija vārdiem "ļoti interesants un skaists kāpu reljefs, kā arī dažādas caurskrienamības mežs līdzenajā daļā."

Nelāgs sākums, pavisam nelāgas beigas
Startēju viens no pēdējiem, tāpēc mežā satiku maz cilvēku, nācās paļauties tikai uz sevi. Laiks bija ideāls, +4, sauss. Maucu garo distanci, 8,2 km un 26 KP. Sabridu otro un ceturto punktu, bet tas bija nieks, salīdzinājumā ar 49.punktu, kuru atradu, kad man nevajadzēja, bet kad vajadzēja, neparko vairs nevarēju atrast. Mugurā iedūrās zars, lecot pāri grāvim, norāvos pa muti ar kārklu vicu. Bija ekstrēmi iet pāri grāvim pa apledojušu baļķi, bet botas nepievīla. Rezultātā mežā pavadīju 1:41 h, kopumā veikdams 10,49 km ar vidējo ātrumu 9:39 min/km, kas man deva 44.vietu 52 dalībnieku konkurencē. No meža iznācu viens no pēdējiem, kad jau sāka krēslot.

Interesantas bildītes
Šoreiz pievienoju pliku distanci bez kartes, jo noklājies digitālais fočiks. Var pavērot, kādiem līkločiem sanāk desot no punkta uz punktu. Otrs attēls ir mans pārvietošanās grafiks attiecībā uz uzvarētāja laiku. Te labi redzams, cik dārgi laika ziņā maksā kļūdas (stāvais kritums līknē).


Optimistisks skats nākotnē
Šonedēļ iespēja izvēlēties - desot pa parku Jūgezerā vai pa "džunglīti" Lapsiņās. Laikam ņemšu Lapsiņas.

Riekstukalns-2. Kļūdas analīze

Šodien atkal ar Ullu un Innu devāmies Baldones virzienā. Divu nedēļu laikā otrais "Ziemas Magnēts" Riekstukalnā, šoreiz gan mazliet citā kartē. Reljefs jau pierastais - no liela (slalomkalns) līdz mazam (karsta ieplakas). Mērogs mazais 1:7500.

Laiks bija lielisks - saulains, +3 grādi. Skrēju garo distanci (28 KP, 7,16 km), potīte jau jutās labi. Bija dažas kļūdas, konkrēti šoreiz samulsināja citi orientieristi. Distanci veicu 1:20 h ar ātrumu 11:17 min/km, bet GPS uzrādīja reāli veikto distanci (ieskaitot maldīšanos) kā 8,39 km ar vidējo ātrumu 9:37 min/km.

Šoreiz bija viena rupja kļūda, kuru gribēju izanalizēt (skat. otro foto). Skrēju no punkta labajā augšējā stūrī. Novirzījos par grādiem 10-15 no azimuta pa labi, šķērsoju grāvi. Meklējamais punkts bija nelielā purviņā, bet nez kāpēc skrēju augšā kalnā, no kalna noskrēju vēl pa labi lejā, lai pārbaudītu kādu ieplaku. Uzdūros kaut kādam ceļam, skrēju gabaliņu pa to, lai saprastu, kas tas ir par ceļu. Ceļu krustojumā paskrēju pa kreisi, līdz ieraudzīju reizē purvu, sakni un lielceļu, kas palīdzēja sevi noorientēt. Sapratu kļūdu un žigli aizskrēju uz punktu. Zaudētas 4 minūtes.

Nākamnedēļ dopi Maksteniekos un Tīreļos, vienu vajadzētu iečekot.

Tukuma kauss Milzkalnē!

Miglainajā svētdienas rītā šoreiz ar māsu devāmies Tukuma virzienā. Bija paredzēts pēc kārtas 26. Tukuma kauss, kas izceļas ar to, ka ir izvēles, nevis pavēles distance. Latviski tas nozīmē to, ka pats vari izvēlēties, kurus kontrolpunktus un kādā secībā tu vāc, līdzīgi kā rogainingā. Šādu pasākumu nevarēja laist garām!

Milzkalne mūs sagaidīja ar biezu miglu un salīdzinoši siltu laiku (ap +8). Bija ieradies ievērojam skaits orientieristu, pārsvarā gan vecāka gadagājuma. Apvidus "ļoti interesants, reljefs no vidēja līdz lielam", citiem vārdiem sakot, labākajās Plānupes / Zaķumuižas / Olaines egļu biezokņu tradīcijās + lieli kalni.

Lieki teikt, ka mežs bija caur un cauri piemircis - tieši tas, kas vajadzīgs!

Bija paredzēts masu starts 12:00, kartes (1:10000) iedeva tieši pirms starta. Protams, pieredzes trūkuma dēļ nebijām apbruņojušies ar flomāsteriem, tādēļ pēc starta varējām tikai gudrot, ko darīt - skriet uz dullo un 16 punktus, kas jāsavāc, skaitīt galvā, vai tomēr doties uz sacensību centru un fiksi izplānot distanci. Nolēmām par labu plānošanai un dzima ideja skriet abiem kopā. Tas izrādījās vieds lēmums, jo man vēlāk distancē sanāca Ullu vilkt laukā no purva, kamēr viņa mani pēc potītes sastiepuma turpināja vilkt līdz galam. Tā kā ar savu lēno plānošanu visiem bijām iedevuši 10 min. foru, nedomāju, ka kāds mūsu kooperāciju ņēma ļaunā.

Izvēles distances labums ir tas, ka vari punktus saplānot tā, lai maksimāli sanāktu skriet pa ceļiem / stigām vai citiem ērtiem apvidiem. Tā nu droši jozām pa jau skaidri iemīto "ziloņu" taku un sapratām, ka mūsu izplānoto maršrutu skrien daudzi. Pamazām iedzinām pensionārus. Gadījās viena kļūme, kad gājām pēc azimuta un Ulla iekrita līdz viduklim vecu olu smaku izplatošā akacī, tādēļ zaudējām minūtes trīs. Vēlāk, skrienot lejup pa kalnu, sastiepu potīti, taču izdevās finišēt, lai gan lēnākā tempā. Jāatzīmē, ka Ullas tempam līdzi varēju noturēt, tikai pateicoties pašreizējai lieliskai formai :)

Rezultātā pēc GPS datiem tīro distanci veicām 50:50 minūtēs, kopā 5,60 km, ar vidējo ātrumu 9:04 min/km. Kopvērtējumā tas deva pārsteidzoši augsto 26./27.vietu no 82 startējušajiem. Mans labā rezultāta skaidrojums ir tas, ka tikai vienu kļūdu uztaisījām, kā arī palīdzēja plānošana - nebija jādomā, vai šis punkts jau nav vienreiz paņemts un cik punkti vēl jāpaņem. Distanci saplānojām pa lielu apli pulksteņrādītāja virzienā, tā bija laba ideja. Nu un, protams, Ullas stirnas kājas.

Rezumējums. Distance bija par īsu, varēja droši ņemt garo (21 KP). Kopā skriet ir efektīvāk, bet nav tik interesanti. Rezultātā lielākais ieguvums bija pieredze šādās sacensībās, kā arī treniņš orientēties lielākā ātrumā, nekā parasti mēdzu skriet.

Nākamnedēļ posmi Baldonē un Vangažos, vajadzētu būt interesanti.

Slapjais sniegs Riekstukalnā!

Šodien ar māsu devāmies Baldones virzienā, spītējot slapjajam sniegam, kas vietām zemi bija noklājis baltu. Riekstukalna karte jau vienreiz vasarā bija skrieta (ar labiem rezultātiem), tā ka bija pamats optimismam. Mērogs 1:7500 (mazais), apvidus ļoti interesants, reljefs no liela (slalomkalns) līdz sīkam un detalizētam (karsta ieplakas).

Nolēmu skriet garo distanci - 7,56 km, 29 kontrolpunkti. Pašsajūta bija laba, auksti arī nebija, tik uz beigām, kad biju caurcaurēm izmircis un sāku maldīties, sāka salt. Kopā distancē pavadīju 1:36 h, veicu 9,7 km ar tīro ātrumu 10.02 min/km. Pieļāvu divas rupjas kļūdas (skat. karti) - 52. un 57. punktā, jau pie beigām. Pirmajā gadījumā bija dīvains valnis, ko sajaucu ar netālu esošu garenu pakalnu, bet otrajā pagāju garām punktam burtiski 10m attālumā un rezultātā izmetu plašu loku. Kopā ierindojos 36.v. no 52 startējušiem, nav nemaz slikti. Bez tām divām kļūdām, kurās kopā zaudēju minūtes 15, būtu kādas sešas vietas augstāk.

Kopumā sajūtas ļoti pozitīvas, uz 3.posmu diemžēl netieku, bet nākamajā vīkendā noteikti vismaz reizi nostartēšu!

Mans aprīkojums

Sveiki, nolēmu padalīties ar info par manu pašreizējo aprīkojumu "Magnētam" un cenām, lai iesācējiem rastos priekšstats, cik šis sports izmaksā :)

• Asics krosenes ar skrūvējamām naglām - Ls 65. Krosenēm ir baigā nozīme, jo jāskrien pa bezceļiem, purviem, pa slapjiem baļķiem jāiet pāri upēm. Radzes noder arī ziemā, ja skrien pa ledu vai noblietētu sniegu. Krosenēm jābūt ērtām, skrienot jāsien divi mezgli. Es ieteiktu pirkt vienu izmēru par lielu, jo bieži mazgājot tās nedaudz saraujas.

• New Balance sporta bikses - Ls 15. Ieteiktu skriet ar pieguļošām biksēm, jo tā vieglāk tikt cauri krūmiem (nekas neķeras). Arī ērcēm grūtāk aizlīst garām :) Diezgan bieži gan var uzplēst caurumus, bet tas tā.

• Umbro krekliņš - Ls 12. Vasarās skrienu ar sintētisku krekliņu, baigi eleganti. Kokvilnas krekliņš kļūst slapjš un smags, bet sintētika skrienot žūst.

• New Balance krekls ar garām rokām - Ls 12. Faktiski tādi man ir divi - viens temperatūrām no 0-10 grādi, otrs temperatūrām zem nulles. Aukstākais, kad esmu skrējis, ir -6 grādi, bija ok.

• New Balance termozeķes - Ls 7. Ļoti noderīga lieta vasarā un neaizstājama ziemā - zeķes izspiež mitrumu un saglabā siltas kājas. Var droši šķērsot upes un purvus un nežļerkst kājas pēc tam.
  

• Kompass Moskompass ātrā bulta - Ls 22. Baigi labs, ātrs un stabils kreisā īkšķa kompass, labi redzama bulta. Ir arī otrs (Silva, Ls 25) labā īkšķa kompass ar krāsu iedaļām, ko reizēm lietoju parkveida mežos, kur precizitātei nav tik liela nozīme. Savs kompass "Magnētā" ir ļoti vēlams, jo nav jānomā un nomātie mēdz būt štruntīgi, un pie sava tomēr pierod.

• SPORT Ident SI9 (50kp atmiņa) - Ls 26. Savs idents ir ļoti noderīgs, jo strādā ātrāk nekā īrētie, nav jāīrē un ir piesaistīts tavam numuram (var skriet bez numura un finišā automātiski nolasās).

• Leģendas turētājs - Ls 2. Noderīga lietiņa - ap roku liekams turētājs leģendām, nav jāķēpājas, ar skoču līmējot leģendu pie kartes un skrienot ērti paskatīties nākamā KP leģendu.

• Beisbola cepurīte - Ls 5. Ja izskatās, ka varētu līt, skrienu ar parastu cepurīti, lai lietus brilles nesamērcē.

• GPS pulkstenis Garmin Forerunner 205 - Ls 76. Šī itkā ir ekstra, kas galīgi nav nepieciešama, bet noderīga, ja cilvēks aizraujas ar bezjēdzīgas statistikas vākšanu :) Var labi plānot treniņus un uzlikt uz kartes savu reālo maldīšanās trajektoriju, kas itkā palīdz analizēt kļūdas.

Tas apmēram būtu viss, pārsvarā iegādāts uz vietas "Magnēta" veikaliņā (kompass, idents un leģendas turētājs), "Sportlat" veikalā Deglava ielā (apģērbs un krosenes) un internetā. Ā, vēl man ir kontrolpunkts, kas karājas pie auto spoguļa un ļauj atpazīt orientieristu :) Ls 2.

Ropaži - Ziemas "Magnēta" 1.posms

Nu tā, lai izvēdinātu galvu, sestdien devos Ropažu virzienā. Mērogs 1:5000, tik mazā vēl nebija nācies skriet, bet žigli piešāvos. Itkā jau interesanti, orientēties pa pilsētu (ciematu), bet distance likās par īsu (šoziem esmu nolēmis pārsvarā skriet garo, 4.distanci) - 6,1 km. Pilsētas orientēšanās ir interesanta, tomēr man, godīgi sakot, labāk patīk pa mežu - labāk galva izvēdinās :)

Fiziski viss bija ok, bet šeit skaidri varēja redzēt, ka priekšrocības ir sportistiem, kam ir pieredze pilsētas apstākļos - zina, kādus mazdārziņus drīkst šķērsot, kādiem labāk jozt apkārt. Tā nu, vienā vietā skrēju lieku līkumu apkārt pamestiem mazdārziņiem, savukārt citā vietā, kur līdu pa caurumu cauri sētai, atdūros citā sētā un nācās mest riņķī.

Visā visumā esmu apmierināts ar startu - 6,1 km, laiks 46:40, ātrums 7:44 min/km.

GPS pulkstenis uzrāda patieso veikto distanci un vidējo ātrumu - 7,96 km, 5:52 min/km. Tātad turpat divi lieki km noskrieti. Te gan jāsaka, ka pa taisno lielākoties nevarēja skriet (skat. karti).

Runājot par kļūdām - faktiski bija divas - vienreiz nepamanīju tiltiņu un skrēju uz lielo tiltu, sanāca līkums. Otra bija mazdārziņos, kur nomaldījos nedaudz. Tā visu distanci veicu vienmērīgi.
Šogad mērķis uz sezonas beigām iekļauties pirmajos 50% no finišējušajiem. Šoreiz 91.vieta no 135 dalībniekiem, taču jāatceras, ka 4.distanci iesācēji neskrien. Galvenais, ka varu visu distanci noskriet bez apstāšanās, tagad atliek kāpināt tempu.

Nākamsestdien Riekstukalns pie Baldones.

Gatavojos "Ziemas Magnētam" 2009/2010

Nu tā, veiksmīgi esmu uzsācis rakstīt blogu! Galvenokārt jau rakstīšu par savu šībrīža galveno aizraušanos - orientēšanos. Pēdējo vasaras "Magnētu" izskrēju ar Garmin Forerunner 205 GPS pulksteni, interesanti bija pavērot maršrutu un dažādos ātrumus dažādās distances vietās (sk. attēlu). Rīt jau paredzēts pirmais ziemas posms Ropažos, vajadzētu saņemties un piedalīties. Šādi laika apstākļi kā patlaban (6-9 grādi), manuprāt, ir ideāls laiks krosam.