Baldones dūņu vannas

Trešdien ar Ulriku devāmies Baldones virzienā, kur Mežsētu kartē jau nesen bija notikuši Rīgas kausi. Pa šīm trim nedēļām nedaudz sausāks bija palicis, bet vienalga brīžiem kartē "baltais mežs" bija melna dūņu zampa, kas mijās ar atklātām ūdens lāmām. Brīžiem pat nebija saprotams, kur baltais mežs pāriet tumši zaļajā. Vēl šai kartei bija raksturīgas izgāztu koku plantācijas, kur nelielā apvidū ir pilns ar sapuvušiem stumbriem un celmiem. Šķērsot ļoti grūti. Vēl bija viena jauka noriņa meža vidū, kurai pāri skrienot, kāja iegrima līdz celim dūņās :)

Tam visam papildus arī pats sev radīju nelielas traumas. Viens punkts bija milzīgi dziļā, ar egļu zariem piemētātā bedrē. Līzdams tam pakaļ, dabūju kārtīgu švīku uz muguras. Pie beigām savukārt skrēju cauri mazu eglīšu plantācijai, un daži zari ļoti sāpīgi nobrauca pāri sejai. Tūliņ sajutu mutē sāļu garšu un biju pārliecināts, ka tās ir asinis un esmu pārplēsis lūpu, tomēr izrādījās, ka tie bija tikai sviedri :)

Emīla maršruts Mežsētās

Bet nu par orientēšanos. Pieredzes izmācīts, centos orientēties maksimāli uzmanīgi, labāk iet lielāku gabalu gar izcirtuma malu un tad smuki pēc azimuta, nevis durt uz dullo ar domu "gan jau trāpīšu virsū punktam". Tas deva augļus – sīkas kļūdas gadījās gandrīz pie katra punkta, bet lieli bridieni izpalika. Jāatzīmē vienīgi kārtējā kļūda pie Riekstukalna pacēlāja, kur sajaucu divus līdzīgus celiņus un meklēju punktu tur, kur tam nebija jābūt (minūte zaudēta), kā arī mirklis, kad man gandrīz sirds apstājās – paņēmu punktu un sapratu, ka šo punktu jau atradu pirms pusstundas. Jau likās, ka atkal esmu kaut ko kartē sajaucis un sen jau skrienu pretējā virzienā, tomēr izrādījās, ka viss ok, paņēmu vienkārši lieku punktu pa ceļam, bet minūte tāpat zaudēta.

Tā nu ierindojos 3.vietā, ceturtās vietas ieguvēju apsteigdams finiša spurtā par 3 sekundēm! Otrā vieta bija turpat 13 sekunžu attālumā. Kopā veicu 8,07 km ar vidējo ātrumu 9:12 min/km, kas šādai kartei ir vairāk kā atzīstami. Uzvarētājam gan zaudēju 15 minūtes, bet tas jau ir cits līmenis, pie maksimālas veiksmes varēju vēl nomest kādas 4-5 minūtes, bet ne vairāk.

Nordea pusmaratons!

Vakar pirmo reizi mūžā pievārēju pusmaratonu. Gatavoties sāku jau martā, centos skriet pēc maratona mājas lapā norādītā treniņu plāna, brīvdienās arvien garākus gabalus. Sāku ar 10 km, 12 km, beigās noskrēju 18 un 19 km. Piesakoties pusmaratonam, biju sev uzlicis latiņu 1:45 h, vēlāk treniņu procesā nolēmu, ka tas nav reāli, bet beigās, kad ieguvu formu, nolēmu, ka tomēr ir reāli. Beigās gan laiks sanāca 1:47:10, fiziski biju gatavs rezultātam, bet patraucēja daži apstākļi.

Skrējiens

Saņemu želeju no Kristīnes

Pateicoties tam, ka biju laicīgi pieteicies pusmaratonam, ieguvu otro starta koridoru, kas ļāva bez burzmas nostartēt, čipa laiks no oficiālā atšķīrās tikai par 7 sekundēm. Visu distanci man gāja garām lieli cilvēku bari, taču centos turēt savu tempu. Tempu biju sev uzlicis 4:58 vidējo, sākuma kilometros 4:55 min/km. Realitātē adrenalīna un pūļa vadīts pirmos piecus kilometrus noskrēju ar vidējo 4:49, kas bija nedaudz par ātru. Pie 8.km sāka drusku potīte sāpēt, pie 12.km sāka palikt par karstu. Pie 15.km apdzina Ulrika, iesēsties astē neizdevās. Tobrīd vidējais jau bija nokrities lī∂z 4:59, ko principā atlika vien noturēt līdz galam. Diemžēl spēki sāka strauji izsīkt, par spīti želejām, tāpēc pēdējos 5 km vienkārši centos "noripināt" līdz galam. Labi vien bija, ka neforsēju beigas, jo daudziem tas beidzās bēdīgi – ar noģībšanu. Beigās gandarījuma sajūta par finišu, tomēr žēl, ka nesasniedzu plānoto mērķi.

Kopsavilkums

Aizeju 9.kilometrā pie Akmens tilta

1:45 neizdevās sasniegt dēļ karstuma, dēļ pārāk ātrā sākuma un dēļ nepiemērotiem apaviem. Faktiski apavu dēļ vien es būtu varējis nomest kādas divas minūtes, jo skrēju Asics apavos, kas paradzēti aerobikai un smagatlētikai, nevis maratonam. Tāpat arī treniņu procesā vajadzēja skriet lēnāk, bet garākas distances. Biju domājis, ka jāuztrenē kopējais ātrums, un distanci gan jau pieveikšu uz želejām, bet laikam tā nebija pareizākā doma. Mūzika arī sākumā palīdzēja, bet beigās jau traucēja, gandrīz vai grieza ausīs. Nākamgad noteikti startēšu, jāsaprot tikai kādā distancē. Ļoti gribas vienreiz mūžā noskriet maratonu, vienīgi māc bažas par karstumu.

Manu distanci un apla laikus iespējams apskatīt šeit.

Mūža meža maldi

Valsts svētkos, 4. maijā, nevis devos uz "Stipro skrējienu" Cinevillā, bet gan uz Bumbukalnu pie Bolderājas uz kārtējo Magnēta posmu kopā ar Ulriku. Karte jau pazīstama un ar dažādiem panākumiem skrieta. Mērogs 1:7500, lielākā daļa kartes ātri skrienama, izņemot Bumbu kalnu kartes stūrī, kas ir briesmīgi apaudzis un ar (man) nesaprotamu reljefu.

Tā arī šoreiz biezoknī neizdevās kā nākas noorientēties, kur palika dārgās minūtes. Ar visam rupjajām kļūdām izdevās ieņemt 8.vietu, palīst zem 9 min/km un tikt virs 800 punktiem. Pievienoju savu karti, kur lieliski redzama mana maldīšanās pa biezokni. Stulbi, bet šajā biezoknī, pat kājām ejot ir grūti noorientēties, saprast kur kalns, kur ieplaka. Ir tādas palielas ieplakas, kam vidū kaut kas kalnveidīgs, vai atkal plakankalne ar iedobēm. Nu, nesanāk to karti nolasīt kā nākas.