Rikšiem, rikšiem gar Biķernieku baznīcu

Nedaudz atkopies pēc Tautas rogaininga, ceturtdien metos atkal iekšā "Magnēta" apritē. Palikuši vairs daži pēdējie posmi, visi tuvu Rīgai, jāmēģina vēl uzlabot situācija kopvērtējumā.

Biķernieku baznīca – Gaiļezers

Šīsdienas "Magnēts" notiek pie Biķernieku baznīcas un Juglas iela stūra. Te nelielā meža pleķītī krustu šķērsu salikti punkti. Mežs pārsvarā pamežs, ar daudzām takām un taciņām, faktiski uz katru punktu var iziet pa taisno vai pa pāris taciņām apkārt. Šoreiz nelielā apvidū jāpaņem veseli 24 KP, tāpēc iespējas kļūdīties bija, cik tik uziet. Skrienot man nāca prātā teksts no divām dziesmām – Mielava "savādāks, bet vai labāks, es atgriežos" (tas saistībā ar dažu kolēģu pieminēto, ka pēc rogaininga ir cita skriešana "Magnētā"), un bērnu dziesmiņa "Jājam, jājam mēs ar zirgu", kur ir rindas "soļiem, soļiem, rikšiem, rikšiem, aulekšiem, aulekšiem" :) Tā arī varētu raksturot manu šīsdienas skriešanas stilu – biežņā soļiem, pa taciņām rikšiem, pa ceļiem aulekšiem.

Rezultāts

Noskrēju 5,82 km tikai 54 minūtēs, no uzvarētāja atpaliku 15 minūtes, bet pēc pārtraukuma esmu apmierināts ar startu. Kļūdījos pirmajā un trešajā punktā, bet pārējo visu izgāju diezgan ok, viens pats. Šoreiz virs manis bija tie skrējēji, kas parasti ir virs manis, uz zem manis tie, kas parasti ir zem. Salīdzinājumam pieliku savu un tuvākā konkurenta Alkšņa grafiku (attiecībā pret uzvarētāja laiku).

Sezonas beigas

Jaunnedēļ vēl daži pēdējie vasaras posmi, un sestdien jau pirmais "Ziemas Magnēta" posms. Tad būs jāpāriet uz skrienšanu brīvdienās – bez stresa, kārtīgi ieslidoties un silti saģērbjoties.

Lielā rudens pastaiga

Beidzot esmu pietiekami atkopies, lai varētu aprakstīt piedzīvojumus "Lielajā rudens pastaigā" jeb "Tautas rogainingā", kas notika pagājušajā svētdienā :) Tiem kas nezin – rogainings ir tāds kā orientēšanās maratons – 4 vai 8 stundu laikā lielā apkārtnē jācenšas savākt maksimāli daudz kontrolpunktu, kuriem ir dažāda vērtība (grūtāk sasniedzamiem punktiem augstāka, vieglāk sasniedzamiem – zemāka). Var pārvietoties iešus vai skriešus, vai pastaigājoties, kā nu kurš vēlas.

Gatavošanās

Kopā ar Ulriku nolēmām iet astoņas stundas un divatā nokomplektējām komandu "Rupo Tandēms", kas startēja XO grupā (jauktā atklātā, dāmas un kungi). Šādā pasākumā piedalījos pirmo reizi un no draugiem biju dzirdējis, ka tas ir nogurdinoši un ka jāmāk sadalīt spēki, tāpēc gatavojos diezgan nopietni. Klusībā cerēju, ka varēs pasākumam pieiet ne sevišķi nopietni, netrakot un vairāk iet kājām, bet, pazīstot savu ambiciozo māsu, cerības ātri izkūpēja. Gatavošanās vairāk bija teorētiska (palasīju internetā par distances plānošanu, ko ņemt līdzi, utt.). Beigās sanāca, ka paņēmu līdzi old-school proviantu – vistas maizītes, šokolādi un "studentu brokastis", kamēr Ullai līdzi bija mūsdienīgāki krājumi – enerģijas batoniņi, ogļhidrātu želejas un kaut kāds balts pulveris, ko piebērt pie ūdens.

Apvidus

Sacensību rajons šoreiz bija Piejūras dabas parks, Carnikavas un Ādažu apkārtne. Karte bija veidota 2010. gadā, izmantojot orientēšanās kartes un ortofoto materiālus. Mērogs 1:17500, augstumlīknes 2,5 m, karte krāsaina. Kartes platība 50 km2. Distancē tika izvietoti 50 kontrolpunkti ar vērtībām no 3 līdz 8 punktiem. Par katru pārtērēto laika minūti tiek atskaitīti 2 punkti. Viss minētais apvidus jau savā laikā bija skriets, priekšstats bija. Piejūras parks – pārsvarā kāpas, stigas, ātri skrienams. Vairāk uz Ādažu pusi – purvi, lauki, tīrumi, asfaltēti ceļi. Carnikava – nejauki mazdārziņi un normāls mežs. Laiks bija pasākumam izcili piemērots – neliela migliņa, pa dienu saulīte, līdz pat +16 grādiem.

Plānošana

Kartes bija ļoti lielas – A1 formāts, apmēram 40 x 60 cm palags, starts un finišs kartes centrā. Biju izlasījis par ļoti efektīvu plānošanas metodi, ko centāmies pielietot. Ideja īsumā šāda – karti liek uz finiera plāksnes, visos punktos sasprauž dažādu krāsu saspraudes atkarībā no vērtības, un tad savieno punktus ar pēc mēroga sagatavotu striķīti. Striķītis ir izgatavots tik garš, cik km paredzēts noiet. Protams, bija visai miglains priekšstats, cik kilometrus iespējams veikt pa šķēršļotu apvidu astoņās stundās. Rupji piemetu, ka mēs varētu noiet 35 km, tātad tīrā distance pa gaisa līniju kādi 30 km (5 km rezervēti priekš maldīšanās). Paņēmiens ar striķīti bija ļoti noderīgs tādā ziņā, lai nepārvērtētu savas spējas. Rezultātā saplānojām 33 km garu tīro distanci, pašiem likās tīri loģiska – sākumā gar piejūru un Garciemu, tad ar līkumu laukā uz Ādažiem, tad uz Carnikavu, un gar jūras pusi atpakaļ uz Garciemu. Faktiski sanāca paliels zig-zags pretēji pulksteņrādītāja virzienam.

Pirmā distances trešdaļa

Ar plānošanai atvēlēto pusstundu bija drusku par īsu, tāpēc knapi paspējām uz startu. Vēlāk izrādījās, ka laikam nebija tik kritiska nozīme, varējām mierīgi vēl paplānot rūpīgāk kādas piecas minūtes. Sākumā kopā ar baru citu skrējēju (kopā startēja ap 200 komandām!) paņēmām pirmo punktu, pie otrā vēl bijām kādas 3-4 komandas, uz trešo punktu jau skrējām vieni paši. Beidzot pirmais stresiņš bija pāri, varēja sākt izbaudīt Lielo Pastaigu! Abiem bija GPS pulksteņi, varējām ērti kontrolēt vidējo ātrumu un pieveikto distanci. Sākotnējais ātrums bija ļoti iespaidīgs, jo attālums starp punktiem bija liels, varēja skriet pa ceļiem. Nolēmam Langas upi neforsēt, un vienu punktu izlaist. Pēc tam dzirdējām, ka daži līdz krūtīm briduši upei pāri, citi atkal sausi tikuši pāri. Punkti nebija īpaši paslēpti, faktiski visas distances garumā neradās problēmas atrast kādu punktu, drīzāk grūtāk bija vispār saprast, kā tikt līdz punktam. Pirmo trešdaļu no plānotās distances pieveicām 1,5 stundās paredzēto 2,5 stundu vietā! Sasniedzām ūdens dzirdinātavu, kur mūs nofotogrāfēja laipnais dzirdinātājs (skat. attēlu). Šajā brīdī sapratam, ka vajag pārplānot distanci, paņemot klāt pāris liekus punktus, jo bija laika rezerve. Pirmajā distances trešdaļā (2:40 h) pieveicām 19,31 km!

Otrā distances trešdaļa

Pēc satriecoši ātri veiktās pirmās trešdaļas (vidējais ātrums 8:18 min/km) sākās jautrība. No detalizētās "Magnēta" kartes iegājām ortofoto tumsībā. Reljefs nav redzams, veģetācija arī nē, tikai ceļi (grāvji?), ezeri, izcirtumi un tamlīdzīgi orientieri. Protams, uzreiz sākās purvs. Stigu vietā bija pārpurvoti grāvji. Lai kā centāmies nepiesmelt kājas, drīz vien to nācās izdarīt. Turpmāko apmēram stundu pavadījām, skumji brienot pa milzīgu purvu. Spēku uzturēja laiku pa laikam apēstās želejas, kājas pagaidām labi uzvedās. Izlīdām no purva, vēl pāris punkti pa priežu mežu un kaut kādu piedrazotu moto trasi un tad jau atpakaļ iekšā jauki detalizētajā "Magnēta" kartē. Aiz muguras jau 4,5 stundas, sākam spriest, ka varbūt būtu pieticis ar 4 stundu variantu. Apēdam maizītes. Strauji sāk izsīkt ūdens krājumi (dzeršanas punkts bija ierīkots krietni par ātru). Nolemjam tikt pie ūdens tuvējās mājās. Nedaudz sāk sāpēt pēdas, ikri jau ir piedzīti. Pieveikti jau 33 km! Mērķis ir viens – jāsasniedz maratons. Paņemam vēl vienu neplānotu punktu, neliels līkums līdz viņam, tomēr pa ceļiem, un vēl 5 punkti kabatā. Otrajā distances trešdaļā pieveikti vēl 15,91 km!

Noslēdzoša trešdaļa

Sanāk neliela saminstināšanās pie kārtējā punkta – uzbūvēta jauna sēta, kas nav kartē, apkārt ejot, iekļūstam pretīgos avenājos. Tuvējās mājās no laipniem vecīšiem uzpildam ūdens krājumus. Patreiz vēl atrodamies Ādažu apkārtnē, netālu no A1 šosejas, bet strauji sākam virzīties Carnikavas virzienā. Man jau sāk uzdot kreisā kāja – sāp cīpsla. Pārvietojamies apmēram 50/50 skrienot un ejot. Sāk gadīties nepatīkamas kļūdas – vispirms izejam pie ceļa, tikai ceļš diemžēl atrodas aiz milzīga grāvja, ko var šķērsot tikai peldus. Ejam pa brikšņiem apkārt un zaudējam 15 minūtes. Tie, kas mēģināja peldus šķērsot, iestiga dūņās līdz viduklim. Tad skrienam pa lauku, kamēr atkal atduramies grāvī. Tajās ortofoto kartēs nevar izšķirt, kur grāvis, kur ceļš, plus vēl nogurums. Ieklīstam mazdārziņos, aizejam garām punktam 20 metru attālumā. Atkal zaudēts laiks. Apejam lielu līkumu apkārt garāžām un tur pēkšņi parādās Carnikavas dzelzceļa stacija! Turpmākais maršruts ved pa piejūras mežiem, pārvietojamies ļoti ātri. Pamanāmies paņemt vēl vienu neplānotu punktu un ar to visu finišēt pusstundu pirms kontrollaika beigām pēc veiktiem 48,18 km 7:28 stundās! Saprotam, ka laiks atļāva paņemt vēl kādu punktu, bet ir tāds nogurums un kājas tā sāp, ka par to negribas pat domāt. Vēlāk izrādās, ka būtu tikuši vienu vietu augstāk, ja tomēr būtu saņēmušies... Noslēdzošajā distances trešdaļā pieveicām 12,94 km. Bildē nedaudz aukstāk apskatāma mūsu pārvietošanās trajektorija (sarkanais vektors).

Rezultāts

Tiek paziņoti rezultāti – ar 151 punktu esam 5.vietā XO konkurencē! Līdz 4.vietai nieka divi punkti, bet līdz trijniekam ļoti tālu – viņiem 178-188 punkti. Uzvarētāji gan esot šmaukušies, daļu distances skrējis viens, un daļu otrs, stāsta zinātāji. Mūs pilnībā apmierina piektā vieta debijas reizē, nākamgad būsim gudrāki un plānosim rūpīgāk. 2011.gada rogainings notiks Baldonē :) O-ho-ho-ho. Vēl jāatceras pirms rogaininga tomēr pāris reizes izskriet garākas distances – ap 10 km, jo fiziski spēks pietika, bet kājas īsti neizturēja. Nākamajā dienā bija grūti paiet, arī mugura bija dabūjusi savu tiesu. Katrā ziņā varu katram ieteikt pamēģināt šo izklaidi, labak gan iesākumā 4 stundas. Vēl neatstāj sajūta, ka tas ir bijis fiziski pats smagākais pārbaudījums, pēdējos 10 gados noteikti.

Analīzei

Pievienoju Top 3 komandu distances plānojumu mūsu XO grupā. Lieliski var redzēt, kā bija pareizi jāplāno distance. Protams, arī fiziskā ziņā šīs komandas varbūt mums ielika, tomēr pie racionālākas plānošanas varējām sasniegt vairāk. Pirmie, kā jau teicu, bija žulījušies, otrie acīmredzami bija stiprāki par mums, šīs abas komandas savāca 35 KP kopā (mēs tikai 27). Ļoti patika racionālais 3.vietas ieguvēju plānojums, ar vienu iebildi – viņi šķērsoja ezeru, kur pazaudēja 26 minūtes. Citādi interesants plāns, savākti 33 KP, man liekas, mums arī tas būtu pa spēkam. Pareizi ieplānota ūdens vieta.

1. Taka New (žuļiki)

2. Mēs no kalniem

3. MNL

Viltīgais Šmerlis

Reiz manam tēvam Krievijā kāds vīrelis prasīja, kas ir Latvijas galvaspilsēta. Tēvs atbildēja, ka Šmerlis :) Savā ziņa tā ir taisnība, Šmerlis jau atrodas Rīgā. Bet tas nu tā.

Divi falšstarti

Šmerļa mežs visādā ziņā līdzinās Juglas mežam, nav jau arī brīnums, tur pat blakus vien ir. Apvidus: "Dažāda lieluma detalizēts kāpu reljefs. Gan parkveida mežs, gan pamežs. Regulārs stigu tīkls, daudz ceļu un taku". Realitātē lielais vairums taku kartē nav iezīmētas. Arī baltais mežs vairāk līdzinās pamežam, kaut kādi krūmeļi saauguši, ar kuru zariem var norauties pa muti. Pirmo reizi startējot, neatradu pirmo punktu, bet nekas, startēju vēlreiz. Šoreiz neatradu otro punktu – pa nepareizo pusi apgāju apaļo purvu, un neko vairs nesapratu. Trešoreiz sāku ļoti uzmanīgi un tas, protams, atmaksājās.

Skrējiens tandēmā

Kaut kur pie ceturtā punkta nometu vienu sekotāju, bet pats noķēru M40A pārstāvi Andersonu. Turpmāko distanci skrējām kopā – viņš labāk orientējās, es ātrāk skrēju. Divi mani mēģinājumi atrauties beidzās ar fiasko nākamā punkta atrašanā, jutu, ka pārāk daudz eju "uz dullo", brīvi interpretējot taciņas un beigās likos mierā un skrējām kopā, pārmaiņus atrodot punktus. Ātrums man šķita par lēnu, bet beigās tīri vai iesvīdu. 5,93 km pieveicu 48 minūtēs, 8:09 min/km (reāli veiktā distance 7,01 km un vidējais zem septiņi).

Analīzei

Šoreiz paspēlējos ar Quickroute programmu un uztaisīju savu GPS veikto distanci divās krāsās, zaļā tos posmus, kur skrēju ātrāk par 6:00 min/km, un zilā krāsā, kur skrēju lēnāk par 6:00 min/km. Labi var redzēt bremzēšanas vietas pie punktiem, šķērsojot stigas (paskatos kartē), kāpjot kalniņos utt. Vislielākā maldīšanās sanāca 37 KP apkaimē (biezoknis) un 46 KP apkaimē (pamežs), kur meklējām kādi četri cilvēki labu brīdi, kurā bedrē bija iebāzts. Vēl drusku neveikli izgaju 37-38 posmu, varēja krietni taisnāk, nevis pa stigām, kaut gan šajā kartē vislabāk varēja paļauties uz stigām. Šodien uzvarēja ātrie skrējēji. Rezultātā man šoreiz 7.vieta, 821 punkts un kopvērtējumā apsteigts Norminators! Vēl gan atlikuši daži posmi, kur uzkrāt papildus punktus.

Bukultu meža noslēpumi

Otrdienas "Magnēts" norisinājās Bukultu mežā pie Sužiem. Laiks bija pabriesmīgs – visu dienu gāza kā no spaiņiem, bet tieši skrējiena laikā drusku bija pierimis. Jauna karte – 1:7500, apvidus "pārsvarā parkveida mežs ar dažāda lieluma detalizētu kāpu reljefu. Regurāls stigu tīkls, daudz ceļu un taku."

Orientējos vienatnē

Rudens posmos dalībnieku skaits ievērojami sarūk, tāpēc šodien sanāca orientēties vienam pašam. Pus distanci gan man sekoja kāds citas grupas pārstāvis, taču labuma no viņa nekāda nebija, visu atradu pats. Sākums izdevās diezgan labs, ar dažām sīkām kļūdiņām, labi izdevās ielasīties kartē. Pirmā kļūda sekoja, kur jau bija gaidāms – garais gabals 53-47 bez ērtais piesaistes. Skrēju pēc azimuta un drusciņ pa kreisi aizšāvu garām īstajam kalnam. Tad uzķēros uz kaut kādiem cilvēkiem, kas kūņājās pa labi, skrēju turp, beigās atdūros pret taku, ātri noorientējos un fiksi uz punktu. Zaudētas 3 minūtes. Sekotājs atkal mani bija noķēris. Tālāk gāju drusku uzmanīgāk, bet sportiskais niknums bija uzdzīts. Otra kļūda gadījās klasiskajā priekšpēdējā punktā. No 50 uz 54 labākie aizskrēja 30 sekundēs. Punkts bija neliela, apaļa kalniņa galā, bedrē, kas līdzinajās sausajai atejai. Kalniņā uzskrēju, bet punktu nepamanīju (turpat 2 metrus tālāk bija). Apskrēju tuvākos divus kalniņus, nekā, skrēju vēlreiz augšā un atradu. Dusmas ne pa jokam – atkal divas minūtes zaudētas, pie pašām beigām.

Uzvaras smarža

Šoreiz man 44 minūtes, uzvarēja Lāceklis ar 36 minūtēm. Ja ņem vērā, ka 5 min. mierīgi pie nelielas veiksmes varēju ietaupīt uz kļūdu rēķina, no uzvarētāja atpaliku vien nieka 3 minūtes, pie tam pilnība pašam orientējoties! Būtu vēl kādam drusku astē pasēdējis... Vienvārdsakot, pirmo reizi saodu uzvaras smaržu, pie drusku labākas formas un apstākļu sakritības tas nav nekas neiespējams. Laikam nākamam gadam būs jāuzstāda mērķis – vismaz viena uzvara B grupā.

Stipro Skrējiens 2

Sestdien, 18. septembrī devos uz Silakroga "Trasi 333", kur norisinājās jau otrais "Stipro Skrējiens". Bijām sarunājuši ar Intaru skriet, sākotnēji nebiju lielā sajūsmā, bet laikam ejot, arvien vairāk gribējās pamēģināt kaut ko drusciņ citu, nevis parasto skriešanu.

Lieliska organizācija

Drusku aizgulējos, tāpēc bažījos, kā būs ar paspēšanu, bet viss bija ideāli – liels parkings, atbraukuši tikai tie, kas paiedalās un līdzjutēji, nekādu garāmgājēju. Reģistrācija ātra un ērta, dabū vēl dezodorantu un militāro žurnālu, viss kā nākas. Stresa nekāda, kaut kāda liela pārliecība par sevi. Šķēršļi no skata – nekas pārlieku sarežģīts. Trasē vēl nelaiž, iemēģināt šķēršļus nedrīkst. Darbojas kafejnīca un kioski. Laiks bija apmācies, kādi +12 grādi, neliels lietutiņš.

Skrējiens

Pulksten vienos devāmies startā, apmēram 280 džeki un kādas 60 sievietes, kopējais starts. Pirmie šķēršļi bija viegli, tad nāca nopietnāki – 3m baļķu siena un tīkls, pa ko jālien nogāzē, pie kā veidojās sastrēgums. Visā visumā nekas pārlieku grūts nebija, tikai katrs šķērslis paņēma mazliet spēkus, tāpēc skriet kļuva arvien grūtāk. Vēl jāatzīmē peldēšana pa dubļiem zem baļķiem un riepu kaudze. Finišēju pēc 39 minūtēm 105.vietā, Intaru pārspēju par 3 min. Pasākums patika, nākamajā arī noteikti piedalīšos.

"Bada spēles" Morisona kalnā

Trešdienas pievakarē steidzos Baldones virzienā, kur gaidīja Morisona kalna "Magnēts". Šis posms "Magnēta" apritē iekļauts tikai no pagājušā gada, organizatori to lakoniski raksturoja kā "ļoti interesantu un dažādu apvidu".

Karte kā no "Bada spēlēm"

Vispirms jau radās problēmas piekļūt sacensību centram, jo jāparkojas bija kaut kādā zirgu aplokā, kas pilns ar māliem. Visu dienu bija pamatīgi lijis, tāpēc visa apkārtne bija smagi izdangāta. Iepazīstoties ar karti, radās asociācijas ar grāmatu "Bada spēles", kur izdzīvošanas sacensību dalībniekiem tika izstrādāti īpaši nežēlīgi ģeogrāfiskie apvidi, lai par maz neliktos. Tā arī šeit – kartes vidū milzīgs apaļš kalns (laikam jau Morisona), viss noaudzis ar brikšņiem, zem kuriem mālaina putra. Taciņas ir, bet nežēlīgi izdangātas un ar lieliem zirgāboliem piesētas. Apkārt kalnam zirgu ganības, kur ganījās reāli zirgi, kas nebija iepriecināti par orientieristiem un dusmīgi nāca virsū. Kartes ziemeļu daļā – Baldones pilsēta, mazdārziņi, privātmājas. Bija jāskrien pagarš līkums pa pilsētas urbāno daļu. Vārdu sakot iespaidīgi. Kartē var redzēt, ka reti kur bija iespējams iet pēc azimuta, pārsvarā līkumu līkumiem, pa taciņām, kur nu katrā brīdī vieglāk.

Distance arī pietiekoši viltīga

Distance bija saplānota ļoti interesanti – sākumā krustām šķērsām pa apaugušo kalnu, tad drusku pa ganībām, tad prom uz pilsētu un beigās atkal brikšņi. Daži punkti (49. un 50.) bija jāņem pat divas reizes, kaut ko tādu vēl nebiju piedzīvojis savā orientēšanās karjerā. Sākumā man gāja vēl tīri labi, bet vienā brīdī purviņā iestiga kājas, tad uzreiz aizlija ciet brilles, pazaudēju piesaisti pie kartes. Tālāk centos iet uzmanīgi, bet kas tev deva, aizgāju citiem līdzi uz nepareizo punktu. Tālāk aizmirsu, ka man jāiet vēl līkums pa pilsētu, un priekšlaikus orientējos finiša virzienā. Zaudēju kādas 10 minūtes, 49.punktu atradu trīs reizes no dažādām pusēm. Tad pilsētas graustu rajonā bija jāšķērso upe, gandrīz jau aizgāju apkārt baigo līkumu, bet pēdējā brīdī pamanīju satrupējušu koku, pa ko nedaudz bailīgi izdevās šķērsot upi. Pie finiša jau pēdējos punktus pustumsā knapi varēja atrast.

Rezumē

Šis bija viens no šā gada interesantākajiem Magnētiem, kas pārbaudīja orientēšanās prasmi ekstrēmos apstākļos. Īpaši labi galā netiku, tāpēc arī vieta tuvu beigām, bet uztvēru to kā interesantu pieredzi un gatavošanos sestdien paredzētajam "Stipro skrējienam".

Rekords Mālezerā!

Otrdienas vakarā ar Ullu devāmies Jaunciema virzienā. Aizķeršanās darbā radīja nevajadzīgu stresu, vai izdosies laicīgi iznākt no meža. Pa ceļam virs Ķīšezera pamatīgi nogāza, bet Mālezers mūs sagaidīja ar rietošās saules stariem.

Izeju praktiski bez kļūdām

Mērogs 1:10 000, distance tikai 5,8 km. Karte – no visa pa druskai, ir gan parks, gan pakalniņi, gan purviņi, padaudz izcirtumu, līnijveida orientieru bez sava gala. Patīkami. Izdevās visu distanci veikt vienmērīgā tempā, bet galvenais, bez ierastās vienas rupjās kļūdas. Sākumā sanāca paskriet kopā ar diviem bēdubrāļiem, bet viens atpalika un otrs aizskrēja garo distanci. Nedaudz saminstinājos jaunajā izcirtumā (kartē to biju atzīmējis, bet ar neskaidrām robežām), toties beigas atkal izgāju labi un ātri. Rezultātā vidējais ātrums 6:45 min/km! Pārliecinoši ātrākais starts šogad. Palīdzēja arī lietus, kas bija nesen nogāzis un, iespējams, patraucējis konkurentiem. Finālā 7.vieta, tikai 4 minūtes zaudēju uzvarētājam Pētersonam, vēl distances vidū atpalicība bija mazāka par minūti! Skaidri zinu, kur zaudēju 2,5 minūtes, tā ka līdz trijniekam nebija tālu.

Nedaudz analīzes...

Pievienoju karti ar veiktās distances attēlojumu. Var redzēt, ka maksimāli esmu gājis pa ceļiem un stigām, nesarežģījot lietas. Neveikli iziets 44-45 etaps, kur vajadzēja laicīgāk izlīst uz ceļa. Posmā 48-33 savukārt lieki skrēju līkumu pa ceļu apkārt kalnam, vajadzēja pa taisno. Posms 35-50 bija neveiksmīgākais, nesaprotu, kur tur pagāja 3:23 minūtes, labi, ja pārsimts metru attālums. Savukārt patiess prieks par etapu 50-31, kur cauri biežņai izgāju precīzi pa azimutu un taisni uz punktu.

...un statistikas

... distance 5,8 km ... reāli veiktā distance 6,42 km ... vid. ātrums 6:45 min/km (personīgais rekords) ... reālais vid. ātrums 6:11 min/km ... 7.vieta no 24 dalībniekiem M21B grupā ... 11.vieta no 44 dalībniekiem 7.distancē ... 894 punkti (personīgais rekords) ... maniem konkurentiem labākie sezonas punkti – Normundam 892, Edmundam 894 ... šosezon man divas 7.vietas un divas 8.vietas ... trīs rezultāti virs 800 punktiem ...

Fiksie posmi Sužos un Juglā

Vakari sāk kļūt arvien īsāki, tādēļ svarīgi paspēt laikus ieiet mežā, lai izskrietu pirms tumsas. Savā ziņā tumsas tuvošanās paaugstina mobilizāciju un liek pielikt soli :)

Sužos klasiskā viena rupjā kļūda

Sužu karte šoreiz bija balta – tātad parkveida mežs. Mērogs 1:10 000, distance 7,38 km, nelieli kalniņi, nelieli sausie purviņi, spēj tik desot. Sākumdaļa bija diezgan vienkārša, sanāca mazliet paskriet līdzi M45A līderim Sergejam Šadrinam, līdz viņš nokļūdījās. Izmantoju izdevību un centos aizlaisties (protams, muļķīgs lēmums), par sodu drīz vien pats sapinos meistarībā. Vispirms vienīgajā biezoknī vēl iztiku ar nelielu maldīšanos un atradu aiz koka noslēpto punktu, bet nākošajā etapā jau rupja kļūda. Punkts atradās uz purveļa un meža robežas, bez kādiem acīmredzamiem orientieriem. Kā jau ar tiem purviņiem pierasts, pāreja uz mežu bija diezgan stiepta, tāpēc ielīdu par dziļu purviņā un pagāju garām punktam 10 m attālumā, zaudētas dārgas 2,5 minūtes. Uz beigām drusku arī paguru, bet izgāju precīzi. Finišā 53:56 min, 14.vieta no 22 dalībniekiem.

Viltīgais Juglas mežs

Lielupes posmu izlaidu (izrādījās ļoti slapjš) un ceturtdien steidzos uz Juglas posmu. Mērogs 1:7500, distance 7,06 km. Pirmais iespaids par karti – līdzīga Sužiem, parkveida mežs, daudz stigu un celiņu. Realitāte izrādījās tuvāka Kleistiem un Mežaparkam, diezgan aizaudzis ar krūmājiem. Uz viena krūma pat izdevās saplēst bikses vienā vietā. Distances sākumdaļā pāris vietās gandrīz pamežģīju potīti, jo stigas izskatījās tā, itkā ikdienā pa tām pārvietotos mežacūkas. Pie trešā punkta atdauzīju muguru kādā bedrē un turpmāk skrēju piesardzīgi. Par spīti visam, distances vidusdaļā vēl atrados 7.vietā, bet tad gadījās nelielas kļūdas, biezokņos pazaudēju laiku. Pie beigām gadījās rupja kļūda, zaudēju apmēram 3,5 minūtes – realitāte neatbilda kartei, tāpēc apjuku. Baltā meža vietā bija krūmājs, kam labāk doties cauri ar mačeti. Sajaucu taku ar grāvi (kā to var izdarīt?). Rezultātā 13.vieta no 19 dalībniekiem, tomēr dīvainā kārtā pat pieklājīgs ātrums 8:45 min/km.

Nobeigumā pievienoju savu Juglas grafika salīdzinājumu ar konkurentu Alksni, redzams, ka gājām aptuveni vienādi līdz manai kļūdai. Jaunnedēļ jāmēģina aizšaut uz Morisona kalnu – skaists nosaukums un vēl neskrieta karte :)

Baložu Bizons 2010 – atskaņas

Vakar noslēdzās 2010.gada Baložu Bizona sezona. Uzreiz jāsaka, šogad progress bija ievērojams rezultātu ziņā, tomēr sacensību vispārējā konkurence arī bija krietni pieaugusi, piemēram, startēja pat valsts vieglatlētikas izlases pārstāvis Kristaps Valters (un daudziem sabojāja rezultātu punktu izteiksmē).

2010 Rezumē

Šogad izdevās nostartēt 6 posmos no 8, slinkuma dēļ nevienu posmu neizlaidu, tikai objektīvu apstākļu dēļ. Trīs reizes izdevās labot personīgo rekordu – vispirms 4 km pieveicu 18:55 min., tad 18:33 un pēdējā posmā sasniedzu iespaidīgos 17:39 min. Pavasara posmos startēju pēc ceļa traumas, tāpēc skrēju piesardzīgi, pēdējo kilometru parasti jau aizvadīju drusku piebremzējot sāpju dēļ. Kopvērtējumā izrāvu 5.vietu, par 20 punktiem apsteidzot nākamo sekotāju. Šogad nebija reāli tikt augstāk, tā ka ar paveikto esmu vairāk kā apmierināts.

Statistika gadu griezumā

Bizonā sāku startēt 2008.gadā, tātad aizvadītas jau trīs sezonas, un interesanti pavērot rezultātu un punktu progresu. Punkti Bizonā tiek rēķināti tāpat kā Magnētā – labākais laiks tiek dalīts ar tavu laiku un reizināts ar 1000.

Gads          Top rezultāts     Top punkti    Punkti kopā     Vieta kopā     PB labots
2010.g.         0:17:39               873                3969                 5.             3 reizes
2009.g.         0:19:17               783                2890                 7.             1 reizi
2008.g.         0:19:54               837                4037                 6.             4 reizes


Redzams, ka 2009.gadā esmu noslinkojis, noskrēju tikai 4 posmos (2008. un 2010.g. – 6 posmos), bet togad konkurence bija švaka, tāpēc 7.v. Vispār ļoti jaukas sacensības, visiem iesaku, jābrauc tikai 10 min no Mūkusalas apļa ar auto, vairāk info www.balozubizons.lv

Juglas papīrfabrika vētras gaidās

Trīs lietas – labas lietas, nolēmu ceturtdien, un devos uz šīs nedēļas trešo Magnētu pēc kārtas. Laukā solīja ilgstošu lietu un vētru, arī www.meteolapa.info solīja nepatikšanas, tomēr man paveicās izskriet pirms lietus.

Sākums neveiksmīgs

Mērogs 1:7500, viscaur balts parkveida mežs ar pavisam maziem biezoknīšiem, kuros salikti punkti – nevar būt? Tiešām mocības būs galā? Nekā. Vai nu bailes samirkt, vai grūtības pārslēgties uz tik ātru distanci izgāza distances sākumu. Otrais punkts bija nelielā purviņā, iešāvu pa ātru iekšā un paskrēju garām, minūte tu-tū. Trešais citā purviņā, atkal ierāvu par ātru iekšā, dabūju pabrist līdz punktam, minūte tu-tū. Aiz dusmām uz ceturto punktu aizgāju ar līkumu, punkts bedrē, labi, ka kāds pensis līkņājās pie tā, citādi atkal būtu minūte, bet tā – pusminūte tu-tū. Piektais posms bija pilnīgs FAIL, biju karti nolocījis tieši gar punktu un ielīmējis plēvītē. Slikta ideja, neko nevarēju saprast, skraidīju turpu šurpu, kaut kādas stigas, hvz. Beidzot atkal pensionāri izlīdzēja, snaikstoties gar īsto celmu.

Beigas kā pa sviestu

Šajā brīdī jau spriedu, ka pēc atkal zaudētajām minūtēm četrām, varbūt vērts sākt vēlreiz, bet lietus nāk un vispār kaut kā orientācija piekliboja, domāju, forši būtu, ja Gints Pētersons garam skrietu. Tavu brīnumu – pēc pāris etapiem viņš tik tiešām sveicinādams paskrēja garām! Te jāpiebilst, ka Gints Pētersons ir manas vecuma grupas līderis, kas skrien ļoti pateicīgā ātrumā, kuram varu turēt līdzi. Viņa panākumu atslēga ir izcilās orientēšanās prasmes. Dažiem citiem lielmeistariem (A.Rupais, K.Lācis, M.Godiņš) līdzi noturēt nav izredžu, viņu ātrums ir par lielu, toties viņiem bieži gadās kļūdas. Tā nu nebija citu variantu, kā bliezt Pētersonam pakaļ, cik ilgi varu izturēt, un tālāk pašam. Neticami, bet izdevās nobliezt pakaļ līdz galam! Ja tajā brīdī, kad iesēdos viņam astē, Henkam zaudēju 3 min., tad finišā biju 7 min priekšā. Vidējais bija neticamas 7:31 min/km. Punktu ziņā nekas īpašs kļūdu dēļ, toties vieta augstā 7., šogad labākā. Itkā jau nav sevišķi godīgi šādi skriet, bet tāds nu ir šis sports.

Līkne – maz neliekas

Nobeigumā pievienoju savu un Pētersona līkni, kur uzskatāmi redzams, kā mainās rezultāts, ja ir labs "zaķis".

Kleistu zaļā karte

Pēc fiasko Inčupē trešdienas pievakarē devos Imantas virzienā, kur pie Lāčupes kapiem notika slavenais Kleistu posms jaunā kartē. "Kāpu reljefs ar dažādas caurskrienamības mežu." Lakoniski un ļoti precīzi – daži sīki pauguriņi, ko par kalniem nenosauksi, un pamežs.

Zaļš, visapkārt zaļš

Ieraugot karti, pārņēma mērens šoks – tik zaļā nebija nācies vēl skriet, ja nu vienīgi Mežaparkā, bet tur jau zini, ar ko rēķināties. Bija skaidrs, ka jāskrien uzmanīgi, jāseko mikroorientieriem, pie izdevības jāizmanto ceļi un takas. Par pēdējo pats pārliecinājos, pēdējos divos etapos pakāpjoties pāris vietas uz augšu, jo skrēju baigos līkumus pa ceļiem apkārt. Konkurenti tikmēr neglābjami iestrēga džunglītī. Vēl bija pāris patīkami garie etapi, kur bija jāpaskrien gabaliņš sānis un tad tik pa taku, tik pa taku, cik vien iekšā!

Mazas kļūdiņas

Pāris vietās saminstinājos jau pie paša punkta, lieku reizi kartē nočekodams orientierus, jo bēdīga pieredze ar rupjām kļūdām ir izmācījusi. Centos prātīgi beigas iziet, lai nesanāk parastais "viena bridiena" variants. Rezultātā 15. vieta no 26 dalībniekiem, ātrums 9:55 min/km, 6,12 km pieveicu 1:00:38 h, drusku pietrūka, lai izlīstu no stundas. Augstāk šoreiz pakāpties bija grūti – tuvākais konkurents bija 4 minūšu attālumā, kas varētu būt visu manu kļūdu summa. Kolekcijai pievienoti 736 punkti. Šoreiz priecē stabilā līkne un tas, ka nevienam nesēdēju astē (tas arī nebija iespējams tādos džungļos).

Skumjais purva bridējs Inčupē

Tā kā otrdien biju paņēmis no darba brīvu un "Magnēts" notika Inčupē, kas ir ļoti tuvu Saulkrastiem, devos nedaudz paskriet. No pērnā gada labā atmiņā bija purvainais apvidus, kurā nācās pavadīt pusotru stundu. Šogad bija cerība, ka tik traki nebūs. Uzreiz jāsaka – naiva cerība.

Problēmas sākās jau ar to, ka visas orientēšanās mantas bija palikušas Rīgā, līdz ar to nācās skriet 16 gadus vecās žurku sagrauztās botās un sievas trennūzenēs, kā arī lietot īpatnējo krāsaino labās rokas kompasu, pie kura neesmu īsti pieradis. Uz starta izgāju pašā sākumā, ap 16:00, pilns apņēmības iziet distanci ļoti uzmanīgi. Mērogs 1:10000, visa distance pa purvu. Nekas pat iztālēm līdzīgs Henrija minētajam "parkveida mežam un priežu jaunaudzēm, pastarpēm ar purviem. Neliels kāpu reljefs."

Startu paņēmu uzmanīgi, izgāju uz stigas un sākās – stiga pārplūdusi... vienā pusē slapjš purvelis, otrā pusē biežņa. Izvēlies ko vēlies, skrien, kur izvēlējies saucās. Pirmos punktus sanāca tīri ok paņemt, kaut arī uz intuīciju. Pie viena punkta sastapu pensionāres, kas to jau pusstundu meklēja. Tur jau arī nāca Aivars ar punktu rokā – nebija vienkārši vēl izlicis. Labi, ka nesanāca ilgi gaidīt. Drīz vien sekoja arī pirmā lielā kļūda, gāju itkā pēc azimuta, punkts bija purva vidū uz saliņas. Kā es to saliņu nepamanīju, nesaprotu, 3x paskrēju turpat garām. Vienīgais mierinājums, ka Norminators arī turpat nokļūdījās. Tālāk jau aizgāja tikai purvs, dažāda dziļuma lāmas un akači. Netrūka arī egļu biezkoņi un jaunaudzītes. Vienubrīd iztraucēju kaut kādu tārtiņu ģimeni. Šur tur bija kartē neiezīmēti izcirtumi. 3x palīdzēju tantītēm saprast, kur viņas atrodas. Divreiz iestigu līdz celim dubļos, knapi kāju dabūju ārā. Vienreiz nostiepos visā garumā ar karti slapjas sūnās. Otra kļūda sekoja pie beigām, kur paņēmu drusku pa kreisi un trāpīju uz garenu slapjo purvu. Bija bail to šķērsot, jo ūdens bija pāri celim, tāpēc gāju diezgan lielu līkumu apkārt.

Rezultātā 1:37 h, vidējais ātrums 13:55 min/km, briesmīgi. Tomēr biju nepatīkami pārsteigts par priekšpēdējo vietu, jo itkā jau nesēņoju un skrēju, kur tas bija iespējams. Uz kļūdu rēķina zaudēju kādas 15 minūtes. Laikam savu faktoru nospēlēja ziloņtaku trūkums un agrais starts, jo distances pirmajā pusē nevienu nesatiku, iegūdams titulu "Skumjais purva bridējs".

Grūti no šādiem posmiem kaut ko mācīties, vienīgi to, kas sākumā neizprotamie un grūti skrienamie brikšņi izrādījās solītais parkveida mežs, salīdzinājumā ar pārējo distances daļu.