No 31.augusta līdz 1.septembrim kopā ar Ullu, Dāvi un Robertu bijām aizdevušies uz pilsētiņu
Přebuz Čehijas republikā, kur norisinājās 10. pasaules čempionāts rogainingā.
Taktika
 |
| Klasiska Čehijas ainava |
Šoreiz nebija nekādu atlaižu – tikai 24 h distance, kurā man nebija pieredzes, bet Ullas pieredze – tikai izstāšanās LČ pēc 12 stundām. Garākie mači mūžā mums līdz šim bija 14 h
Līdzsvars pērn Smiltenē. Tas gan mūs absolūti neatturēja no augstu mērķu uzstādīšanas. Vispirms bija doma pa dienu skriet grūtāko daļu (sacensības notiek no 12.00–12.00 nākamā dienā), pa nakti vieglāko un no rīta atkal grūtāko. Tad sapratām, ka aptuveni 8-10 h, skrienot normālā tempā, ir mūsu limits, pie kura kājas sāk uzdot, tāpēc dzima ģeniāla doma – pa vidu 24 h sacīkstēm pagulēt teltīs, kādas 4-5 h, un tad no rīta ar svaigiem spēkiem līdz finišam. Jo bija skaidrs, ka visas 24 h neizvilksim, un kāda jēga finišēt pilnīgā besī 8 no rīta, ja var tās atlikušās 4 h nogulēt pa nakti un no rīta citā fīlingā finišēt.
Pirms starta
 |
| Numuri saņemti! (Foto: D.Plotnieks) |
Līdz Čehijai gan bija vēl jātiek, bet tas izdevās salīdzinoši nesāpīgi, braucot pārmaiņus man un Robertam pa 5 h (kopā 20 h). Neizgulēto miegu izdevās kompensēt naktī pirms sacensībām, kur lietus šaustītā teltī nogulēju 11 h. Prebužas miests ir pavisam maziņš, viena iela, atrodas diezgan normālu kalnu ielenkumā, apkārtnes augstums tika solīts 400–1100 metri virs jūras līmeņa. Apmēram priekšstatu par distanci radīja organizatoru izsniegtās tūristu kartes – ziemeļu daļā pie Vācijas robežas lielie kalni, savukārt uz dienvidiem salīdzinoši plakana apkārtne ar ganībām un miestiņiem. Kartes dabūjām ap 10.00, ķērāmies pie plānošanas. Lai gan ar
Slodzes Testu skrējām kopā Eiropas čempionātā, šoreiz bija jūtama konkurence, jo puiši taisījās gāzt kalnus un skriet visu nakti.
Rupo Tandēms savukārt spieda uz taktiku un gulēšanas stratēģiju. Galvenais bija saplānot ne par maz, ne par daudz. Talkā nāca iepriekšējo četru kopā aizvadīto rogainingu pieredze, un saplānojām salīdzinoši precīzi (atbilstoši spēkiem). Pirmajā dienā nolēmām doties uz dienvidiem, izmest plašu loku un ap 12 naktī atgriezties bāzes nometnē, paēst un pagulēt līdz 4 no rīta, un tad izmest mazāku loku uz ziemeļaustrumiem, pa augstkalni. Pirmajai dienai saplānojām 35 km pa gaisa līniju, otrajai 20 km. Parasti rogainingā var droši rēķināt 30% klāt pie reālā noskrējiena, it sevišķi, ja pārvietojas pārsvarā pa ceļiem un takām, kā gatavojāmies darīt mēs.
Pirmā diena
 |
| Telšu pilsētiņā gāja jautri |
Startā neiztika bez ekscesiem. Vispirms jau nokavējām masu startu par apmēram 5 minūtēm (čammājāmies vēl pie mašīnas). Tas nav nekas traģisks, 5 min uz 24 stundām tāds nieks vien ir. Tālāk pie pirmā punkta bija nereāls sastrēgums, nācās rindā stāvēt kādas 12 minūtes! Kaut kas neredzēts! Laikam kādi 90% komandu devās tieši uz šo punktu, kas atradās apmēram 2,5 km no starta. Tālāk jau komandas izretojās, un brīžiem palikām pavisam vieni. Lielākā daļa konkurentu aizgāja uz ziemeļiem. Tā kā laiks mūs nespieda, īpaši neskrējām, tikai pa ceļiem un lejā no kalna. Punkti vācās lēnām, bet pārliecinoši. Atrast bija viegli, vienīgi attālumi starp punktiem palieli (te izpaudās plānošana, kas citiem ir augstākā līmenī). Jautrība sākās pēcpusdienā. Vispirms nogriezām vienu serpentīna līkumu, rāpdamies visai stāvā nogāzē. Augšā tikām, taču abi aplipuši ar maziem dadžiem, kā arī ar roku kārtīgi pieturējos pie nātru pudura. Uff. Uzpildījām ūdeni apmēram distances pusceļā no kāda kalnu avotiņa. Nākošais piedzīvojums gaidīja tuvējā miestā, kur lauku ceļš atdūrās pret elektrisko ganu un aitu ganībām. Apkārt iet – līkums. Ulla izlīda cauri, es pārlēcu pāri. Ulla gan vispirms pieķērās ar roku pie kādas nevainīga paskata auduma lentas, kas arī bija zem sprieguma. Bac! Vēlāk citi orientieristi (arī no LV) mums ierādīja, kā elektrisko ganu atvienot ar dzeltenajiem rokturiem. Mirkli vēlāk mežā kaut kas man izdūrās cauri apavu zolei un iedūrās kājā. Domāju – kāds īpaši izturīga koka zars, bet izrādījās sprīdi gara sarūsējusi nagla! Labi, ka tikai pēdu mazliet saskrāpēja. Nedaudz vēlāk gadījās jautrākais piedzīvojums – govju ganības. Atkal šķērsojam elektrisko ganu, bet šoreiz jau pļavā ganās nopietna paskata govis un buļļi, kas izteikti pievērš mums uzmanību. Īss, satraukuma pilns pārskrējiens, un esam drošībā mežā. Tikai lai aptvertu, ka iedomātais mežs ir vien neliels pudurītis, kas apjozts no visām pusēm ar elektrisko ganu. Esam pilnīgā ielenkumā. Nu jau govis ir saniknotas par mūsu izrādīto necieņu un bariem vien srien šurp. Ne uz priekšu, ne atpakaļ. Es gribētu riskēt un skriet tālāk līdz īstajam mežam, bet Ullai jau iestājas neliela panika. Buļļi turklāt sāk aulekšot lielā tempā. Beidzot govis virzās un māju pusi, un pa otru galu izsprūkam laukā no tīruma. Ulla pat vairs nemaz negrib ņemt punktu no dusmām, tomēr izdodas pierunāt. Pie nākamā punkta paklūpu uz krituša koka un sasitu pakausi pret priedes stumbru. Pēdējais starpgadījums notiek jau krēslā, kad ne par ko nevaram atrast 82.punktu. Pēc pusstundu ilgiem pūliņiem uznāk tumsa, un tālāk meklējam jau ar lukturīšiem. Piebiedrojas nerunīgs igauņu pāris. Arī nekā. Beigās paveicas un Ulla nejauši iziet uz punktu. Diemžēl Endomondo ir pazaudējis GPS, tāpēc tā arī nekad neuzzināsim, kur tieši mēs maldījāmies un kāpēc nevarējām punktu atrast. Vēl tikai divi diezgan viegli punkti pa tumsu, dīvains invalīds uz ceļa, kas izceļas ar neomulīgu atklātību, un tad jau spēki ir tikpat kā galā un sasniedzam hash-house 10:30 PM.
Otrā diena
 |
| Startēja 29 valstu pārstāvji |
Ātri uzēdam organizatoru piedāvāto pasta bolognese un lienam teltīs, uzstādot modinātājus uz 4 no rīta. Gulēt nav viegli, jo līst lietus, klaigā dažādi beidzēji un ap diviem, rupji lādēdamies, pārrodas cita Latvijas komanda (Jānis, Nellija un Andis) un novāc savu telti. Esmu savilcis visas iespējamās drēbes. un kaut kā izdodas sasildīties. Četros ceļamies, dublis Nr. 2.
Patiesībā pašsajūta ir laba, kājas "atgājušas", vienīgais nepatīkamais moments ir atkal uzvilkt slapjās botas. Ārā vēl tumsa, no kalniem lejā nāk slapja migla. Pat ar lukturīšiem redzamība tikai kādi 10 m. Paēdam vēlreiz pastu, uzpildam ūdeni un pirms pieciem dodamies. Pirmo punktu ņemam ļoti prātīgi, pa ceļiem, paiet gandrīz stunda. Pa ceļam uz otro punktu nosēžas lukturim baterija, bet jau aust gaisma. Vēl pēc diviem punktiem nonākam izvēles priekšā – iet saplānoto mazo aplīti, vai pamēģināt "pieķert klāt" vēl trīs punktus ielejā aiz kalnu grēdas. Ieleju mums ieteica ņemt Roberts, un doma tiešām neslikta – visi punkti lielas stigas malās. Jātiek tik tai grēdai pāri... Pieņemam lēmumu riskēt. Uzreiz klāt ir stresiņš, kas vēl līdz šim nebija licis sevi manīt. Ulla vairs nerunā, tik skrien man pa priekšu augšā kalnā, augšā kalnā. Drīz vien konstatējam, ka iedomātā ieleja nemaz nav ieleja, bet gan plakankalne pašā grēdas augšā! Whatever. Sasniedzam klintis kalna galā un atviegloti nopūšamies – ejam pēc grafika. Tālāk punkti ņemās viegli, kaut bez sīkām kļūdām neiztiek. 70.punkts palicis atmiņā – kalnu strauta līkumā. Nācās brist pa to nolāpīto strautu gandrīz kilometru slapjām kājām, kamēr savācām. Augstumlīnijas 10m tomēr ir ļoti mānīgas. Turklāt pie paša punkta mani sakoda moskīts, nedēļu bij sarkans pleķis uz rokas. Pa ceļam uz finišu paņemam vēl vienu papildus punktu, bet ar to pašu finišējam 11:23 AM. Kopā savākti 1630 punkti, kas deva 72.vietu 127 komandu konkurencē XO (jauktā atklātā) grupā. Tieši mums priekšā ar identisku punktu skaitu, tikai savāktu nieka 14 stundās, ir Jānis ar Nelliju.
Slodzes Tests cīnās varonīgi, taču šoreiz savainojumi dara savu un puiši paliek aiz mums. Finišā jūtos labāk, nekā naktī, nekas nav noberzts, vienīgi mugura liek par sevi manīt. Jūtamies salīdzinoši labi, vēl pieņemam armijnieku tila dušu, tad lecam mašīnā, un pēc 19 stundu brauciena esam atpakaļ LV. Vēl viens piedzīvojums godam aizvadīts!
 |
| Mūsu pēc GPS veiktais maršruts (kopā ap 90 km) |
Analīze
Nedaudz statistikas... savācām 1630 punktus (parastajā rogaininga izpratnē 163)...
Slodzes Tests
1270 punkti... uzvarētāji brāļi Ensāri no Igaunijas 3670 punkti... XO
uzvarētāji krievi 3100 punkti... labākie latvieši 9.v. 3160 punkti...
labākie latvieši XO 4.v. 2600 punkti... kopā piedalījās 333 komandas no
29 valstīm... karte: mērogs 1:40000, 300 kv.km platība, E=10m,
augstākais punkts 1018m... Nobeigumā saplānotie maršruti "Rupo Tandēmam" un tuvākiem un tālākiem konkurentiem. Kā jau teicu, laba distances plānošana rogainingā ir 70% no panākuma. Redzams, ka varējām drošāk plānot pirmo dienu, vairāk punktus ņemt kartes rietumu daļā. Kaut gan ļoti grūti saprast, kāds būs reljefs, kādi attālumi.
 |
| Rupie 1630 |
 |
| Vanagi 1630 |
 |
| Slodzes Tests 1270 |
|
|
 |
| Poikāni 2190 |
 |
| labākie XO latvieši 2600 |
 |
| Eensaar (uzvarētāji) 3670 |
 |
| Optimālais (dators) |
