Sākums daudzsološs
Pirmā distances trešdaļa bija lieliska, parkveida mežs, skrēju ar ātrumu 6-7 min/km. Vienīgais accidents bija, kad, lecot pār grāvi, dubļos pazaudēju botu. Tā bija tik stipri iestrēgusi, ka nācās mesties ceļos un ar abām rokām izraut no zemes. Pazaudēju minūtes trīs. Salīdzinoši labi veicu arī pirmo garo posmu, šur tur izskriedams pa stigām, šur tur pa taisno cauri biežņai.
Sāk sāpēt celis
Pāc noskrietiem 6 km par sevi sāka atgādināt veca trauma - ceļa saites. Ar katru noskrieto metru kļuva arvien grūtāk. Laiku pa laikam pagāju, centos veikt distanci maksimāli pēc azimuta, tomēr pēc veiktiem 10 km sapratu, ka vēl vienam izcirtumam pāri netikšu. Pēdējos posmus veicu līdzīgi Brūsam Vilisam filmā "Šakālis", velkot aiz sevis sašautu kāju. Nācās izstāties tikai 3 KP pirms finiša, par ko, protams, liela cemme, būtu bijis garākais pieveiktais Magnēts ever, bet nu veselība svarīgāka. Fiziski viss bija ideāli, skriešanas vaina.
Rezultāts itkā labs
Kad sāka uzdot kāja, atrados 28.vietā 62 sportistu konkurencē, arī izstāšanās brīdī biju 36., tā ka startam jāliek pozitīvs rezultāts. Arī ātrums līdz beigām turējās stabili ap 7 min/km. Finišā pēc GPS pulksteņa datiem biju veicis 11,53 km, laiks 1:38 h, vidējais ātrums 8:31 min/km.
Interesanta pieredze
Šoreiz pievienoju ļoti interesantu attēlu - vienu garo posmu (44.-45. KP), kur bija vairāki varianti, kā to veikt. Sākumā apsvēru trīs maršrutus, sāku skriet pa ceļiem, bet tad pārmetos uz grāvi (sk. attēlu). Grūti pateikt, vai tas bija labs variants, laikam jau nē. Sportists, kurš pirms manis aizjoza pa sarkano trajektoriju, šo posmu veica lieliski, tā ka laikam tas bija labākais variants.
Skats nākotnē - pozitīvs
Traumas dēļ rīt izpaliek starts Lapsiņās (žēl gan), bet jātiek veselam uz nākamo vīkendu, kad paredzēti dopi Pīļniekos (pie Salaspils) un Dūkusilā (pie Vangažiem). Abi divi izklausās nelāgi :) Nāksies samērcēt kājas.
