Mega-kupenu Magnēts Cielavās!

Svētdien uznāca nepārvarama vēlme pamēģināt, kā tas ir – skriet pa 40 cm sniegu orientēšanos. Distanču slēpošana likās par garlaicīgu, tāpēc devos Cielavu virzienā (uz Liepājas šosejas). Pa ceļam redzēju pāris nepatīkamas avārijas, sniga sniegs. Neliels satraukums bija, jo tādos apstākļos nebiju vēl skrējis. Gaisa temperatūra -9 grādi, tīri ok.

Skriet grūti, bet ne neiespējami

Vairums dalībnieku šoreiz skrēja 4.distanci (6,6 km), es tomēr paņēmu drusku īsāko 5,7 km garo 3.distanci. Dalībnieku bija pamaz, kopā 66 gabali ekstrēmistu. Skrējās tīri normāli pa dziļajām takām, kājas drusku ļodzījās, bet citādi bija ok. Takas gan veda līkločiem, grūti saprast virzienu. Jaunu taku dzīt negribējās, pāris vietās pamēģināju, baigi grūti. Pēc apmēram 2 km sajutu pamatīgu nogurumu, sāka pat sānā durt – tomēr ļoti fiziski grūti skriet pa tik dziļu sniegu. Nācās pat drusku paiet, bet beigas atkal labi uzskrēju. Attēlā var redzēt ciku-caku trajektoriju, pa kādu skrēju (pārrāvumi ir AutoPause, kad stāvēju un brīnijos, kur tālāk skriet).

Pats sapinos meistarībā

Kopumā lielu kļūdu nebija, tikai ejot uz 50 KP izmetu pamatīgu līkumu, jo vienu brīdi vispār nesapratu, kur atrodos, bet atradu ceļu un norientējos. Savukārt, ejot garo gabalu no 50 uz 47 KP, daudz laika zaudēju, brienot pa aplinkus takām, pa ceļam paņemot arī 49 un 37 KP. Šodien, papētot karti, sapratu, ka vajadzēja desot apkārt pa ceļu – kādas 3 min toč ietaupītu. Galvenais – redzēju, ka viens konkurents pa to ceļu aizskrien, un nesapratu, kādā sakarā. Tagad saprotu.

Rezultāts neslikts

Kopumā ierindojos 5.vietā no 15 dalībniekiem, varēju būt trešais, ja drusku precīzāk izietu. Punktu izteiksmē 818 pt, ļoti pieņemami. Mežā pavadīju 1:15 h. Sniegs netraucēja, lai arī man nebija nekādas aizsardzības pret sniegu, tikai dubultās bikses. Kājas ātri apledoja, un aukstumu tikpat kā nejutu. Vienvārdsakot, skriet var un ar normāliem rezultātiem! Finālā vēl iesēdos ar auto, mēģinot apmest riņķī, bet kaut kā saviem spēkiem izkūlos.

Ziema!

Beidzot īsta ziema iestājusies, jau pirmajā sniegotajā posmā 3.vieta! Ielieku divas kartes, kur salīdzinātas manas uz Ulrikas trajektorijas pa mežu. Man ir zilā līnija, Ulrikai - dzeltenā! Ievērojiet, kā pa takām trajektorijas sakrīt, bet reizēm ņemam katrs pa savam, Ulrika parasti ar līkumu pa kreisi, es pa labi :)

Vārnukrogs

Bāliņi

Ulrika un Emīls Lapsiņās!

Šoreiz ielieku interesantu karti – sava un Ulrikas maršruta salīdzinājumu pēc GPS datiem. Man Lapsiņās izvērtās veiksmīgs starts, par spīti vienai kļūdai biju 11.vietā, Ulrika – 35.vietā. Mans maršruts ir zilā līkne, Ullas maršruts – oranžā.

Apsīkums

Kopš pēdējā ieraksta esmu startējis trīs Magnēta posmos ar dažādām sekmēm. Nerakstīju, jo iestājies zināms apsīkums. Ir sajūta, ka neprotu orientēties, tikai skrienu uz dullo un ja paveicas, ir labs rezultāts, ja nepaveicas – pilnīgas auzas. Centos skriet lēnāk un sekot līdzi kartei, taču kājas pašas nes pārāk ātri un nevar izsekot līdzi, tāpēc gadās kļūdas.

Inčupe

Saulkrastu Magnēts bija interesants ar to, ka blakus norisinājās NATO mācības un skaļi bumboja, daļā kartes pat bija aizliegts ieskriet. Mežs bija ļoti skrienams un interesants, jo daudzveidīgs – gan bedres, gan smilšu kalni ("Bindera" smilšu karjers). Ļoti muļķīgā veidā nokļūdījos un zaudēju 16 minūtes. Rezultātā nepelnīti švaka vieta. Meklēju punktu purvā, lai gan tas skaidri bija iezīmēts kalniņā purva malā. Kaut kāds bzdings man bija uznācis. Gandrīz vai gribējs otrreiz skriet, bet nebija laika.

Kleisti

Kleistos savukārt labs rezultāts – 10.vieta. Pašā sākumā jau drusku apmaldījos, pārsitu degunu, tāpēc skrēju prātīgāk, kur vien varēju, pa ceļiem un stigām, attīstot lielu ātrumu. Liela gandarījuma gan nebija, jo kļūdas bija.

Bumbukalns

Nākamajā sestdienā skrēju Bumbukalnā. Atkal nesanāca prātīgi iziet biezo mežu, jo lēni nebija vērts iet (>60% distances bija biezoknī). Ļoti labi paņēmu startu, bet biezoknī nespēju nolasīt ne reljefu, ne veģetāciju un apmaldījos trīs reizes. Baigās dusmas un bezcerība pārņēma, kā rezultātā paņēmu divu posmu pauzi, lai izvēdinātu galvu.

Pirmie ziemas posmi

Pirmos trīs Ziemas Magnēta etapus nācās izlaist, tāpēc šajās brīvdienās steidzos atgūt iekavēto. Abas dienas lija lietus, gaisa temperatūra bija 3-5 grādi plusos, gandrīz ideāli apstākļi skriešanai, maz dalībnieku.

Nozagtais punkts Riekstukalnā

Sestdien ar Ullu, Innu un Imantu devāmies Baldones virzienā uz Riekstukalna posmu. Riekstukalnā ir divas kartes, šī bija mazāk briesmīgā. Mērogs 1:7500, reljefs ļoti dažāds – kalni, izcirtumi, biezokņi, arī normāli skrienams mežs. Paņēmu šoreiz garo distanci, jo tā daudz neatšķīrās no 3.distances (7,2 pret 6,5 km), toties daudz vairāk kontrolpunktu un līdz ar to vairāk orientēšanās. Veiksme šoreiz nebija manā pusē, kļūdas gadījās laiku pa laikam. Distances vidū nevarēju atrats 46 KP, meklējām kādi 10 cilvēki. Pazaudēju kādas 10 minūtes, punktu tā arī neatradām. Kāds bija to nozadzis. Pēcāk drusku zuda motivācija, gadījās papildus kļūdas, finišā 22.vieta no 32, bet, pat ja nebūtu zaudējis tās 10 minūtes, tāpat būtu tikai 18.vieta. Mežā pavadīju 1:28 h. Tomēr sajūtas bija patīkamas, atkal izlocīt kājas un atraut vaļā plaušas.

Ļoti ātrais posms Tumšupē

Svētdien devāmies uz Tumšupes dopu. Pa ceļam pie Silakroga gandrīz iestigām dubļos, jo lija jau trešo dienu. Līdzi biju paņēmis dēlēnu, kurš laiku vadīja, mammas uzraudzībā demolēdams Magnēta bērnu pilsētiņu :) Distancē gadījās divas rupjas kļūdas, divas mazākas, bet rezultāts vienalga labs – ātrums 7:13 min/km, punktu izteiksmē būtu 812 punkti. Zaudēju Ulla 5 sekundes :) Mežs bija labi skrienams, mērogs 1:10000, kas man patīk labāk par mazo, jo nav lieku mikroobjektu, no kuriem tāpat liela jēga nav, tikai izraibina karti. Ievēroju vienu dīvainību – priežu meža vidū bija paliela bērzu birztala, bet kartē viņa nekādi netika iezīmēta, galvu nojauca ne pa jokam. Tādas lietas laikam jau nezīmē, vienīgi varēja punktoto veģetācijas maiņas līniju apvilkt varbūt? Finišā 18.vieta no 73 dalībniekiem, bez kļūdām būtu pat astotais. Vienu posmu pat veicu visātrāk no visiem, orientējos pilnībā pats. Pievienoju savu un Ullas grafiku attiecībā pret uzvarētāju.

Sezonas mērķi

Ziemas sezonu varētu aizvadīt mierīgi, uzturot formu. Īpaši mācīties jau neko nevar, jo ziemā kokiem nav lapu – vieglāk orientēties. Drīzāk ātrumu var attīstīt. Gribu drusku uztrenēt izeju uz nākamo punktu, kur joprojām sanāk kavēšanās. Vēl jāuzlabo pēdējā orientiera pirms punkta paņemšana. Rezultātu ziņā jācenšas vienmēr tikt divdesmitnieka tuvumā. Ar sāpošo celi noslēgts pamiers – viņš drusku sāp, bet skriet netraucē.

"Sportlat" duatlons slapjā sniegā!

Sestdien ar māsu nevis kā vairums cilvēku zvilnējām dīvānā un pa logu vērojām sniega pārslas, bet gan riņķojām pa Biķernieku trasi, pie tam nevis autiņā, bet treniņtērpā! Uz to mūs pamudināja "Sportlat" duatlons – īpašs triatlona paveids, kur peldēšanas etaps saprotamu iemeslu dēļ aizstāts ar vēl vienu skriešanu.

Formāts un organizācija

Sacensības notika Biķernieku asfaltētajā mototrasē, rīkoja "Sportlat", kas parasti ļoti labi sarīko sporta pasākumus (iepriekš pie viņiem esmu startējis Tērvetes MTB posmā pērn un Kuldīgas pusmaratona satelītā šovasar). No organizācijas viedokļa piekasīties varētu tikai brīvprātīgajiem reģistrācijā, kas nepiedodami lēni reģistrēja. Vēl varēja vairāk informācijas par to, kas notiek mix zonā, citādi viss bija ok. Distance bija 3,2 km skrējiens sākumā un beigās, pa vidu 22 km ar velo.

Sākums piesardzīgs

Pirms sacensībām biju sev piemetis optimālo laiku – skriet ar ātrumu 5 min/km, braukt ar 29-30 kmh, kas kopā rezultētos 1:20 h finišā. Lieki teikt, ka šāda tipa sacensībās vislielākā nozīme ir pareizai spēku sadalei un izturībai. Vienu reizi jau biju startējis triatlonā sētas mačos, toreiz grūti gāja. Startu paņēmām prātīgi, skrējām ar Ulriku kopā, lielākais sportistu bars aizgāja pa priekšu, bet mēs turējām iepriekš nosprausto tempu. Vēlāk sapratu, ka varējām skriet arī ātrāk, spēka pietika. Pirmo posmu veicu 16:55 min, mixā 2:09 min.

Lielisks velo etaps

Nedaudz aizkavējos mix zonā, vilkdams virsū lietus jaku, bet tas atmaksājās, jo distancē pamatīgi sniga, bet jaka nodrošināja siltumu. Sākumā bloķējās pakaļējais rats, bet tad vienā brīdī aizgāja! Braucu ar MTB riteni, trasē nevienu šosejnieku likumsakarīgi neapdzinu, bet mani distancē neapdzina tikpat kā neviens MTB braucējs! Tas tāpēc, ka manam ričukam ir diezgan gluds protektors, kā arī ātri braucu. Ulriku apdzinu pēc kāda kilometra, centos turēt 32-33 kmh. Vienā laidā apdzinu braucējus, kas bija ātrāk noskrējuši, bet ar velo brauca švakāk. Pāris reizes pagāja garām vadošā grupa ar šosejniekiem uz 44 kmh, bet par tiem nelikos ne zinis. Divus apļus man astē nosēdēja kāda sieviete, bet tad atpalika. Brīžiem braucu uz 35 kmh un jutos kā pasaules čempions "razģelkā" Fabians Kančelara :) Patīkama sajūta! Beigu daļā sāka salt un ikrus raut krampī, dzeramais arī bija ledaini auksts.

Beigas visgrūtākās

Beigās vēlreiz bija jāveic 2 x 1,6 km aplītis. Kā jau tas triatlonam pienākas, beigas bija izšķirošas spēku ziņā. Nolecot no velosipēda, kājas nevarēja just – sajūta kā robotam, skrienot uz kaut kādiem mietiem, nevis kājām, kurpēs žļurkst ūdens. Pirmā apļa beigās ieslilu un labi aizgāja, otrajā aplī apsteidzu Ulriku, finišā spēka vēl bija pietiekami, būtu vēl vienu apli mierīgi noskrējis.

Rezultāts

Uzreiz jāsaka, ka pārsteidzoši precīzi sanāca saplānot distanci, jofinišēju pēc 1:21.09 stundām. Ņemot vērā, ka 3,5 minūtes pavadīju mix zonā, pārejot no viena posma otrā, distanci faktiski veicu ātrāk par plānoto! Uzvarētājam zaudēju 5 min. uz katru skriešanu un 10 min. uz riteņbraukšanu, galīgi nav slikti. Varēju, reāli ņemot, nomest minūti pirmajā skriešanā un pusminūti mixā, vairāk arī neko īpaši. Sanāca 155.vieta no 216 startētājiem. Itkā švaki, bet te jau startēja pārsvarā profi. V30 grupā 25.v. no 30 dalībniekiem, bet manā grupā startēja arī Spalviņš un Zīmelis.

Šeit var izlasīt sacensību vērojumu no Ulrikas skatupunkta!

Vasaras Magnēta 2010 kopsavilkums

Vasaras sezona noslēgusies, un ir īstais brīdis izvērtēt sasniegto un uzstādīt jaunus mērķus ziemas sezonai.

Mērķi – sasniegti daļēji

Vasaras sezonas sākumā uzstādīju ambiciozus mērķus – vienreiz jāsasniedz 900 punkti, trīs sestās vietas. 900 punktus pēdējā sezonas startā izdevās pārsniegt, bet ar vietām gāja grūtāk. Rezultātā ir viena 5.vieta, trīs 7.vietas un divas 8.vietas. Patiesībā vietas ir diezgan neobjektīvs rādītājs, jo rudens pusē dažās kārtās bija tikai septiņi dalībnieki, kamēr vasarā nereti bija virs 30 dalībniekiem. Tāpat arī 900 punkti bija ļoti optimistiski plānoti; faktiski pilnībā vienam pašam ejot, 850 punkti ir šobrīd spēju maksimums. Tāpēc nākamvasar, ja skriešu B grupā, mērķi drīzāk būs nostabilizēties virs 800 punktiem un vismaz divreiz pārsniegt 900 punktus. Bet šos mērķus droši vien piekoriģēšu marta beigās. Šosezon izdevās lielisks finiša spurts – pēdējie 10 starti: 764-804-727-894-647-806-821-736-815-915 (vidēji 793 punkti).

Atskats uz pēdējām sezonām

Interesanti atkal pavērot manu progresu gadu griezumā. Sāku aktīvi orientēties 2007.gada aprīlī, pirmo sezonu ļoti aktīvi skrēju C grupā, viss ļoti patika. Visu sezonu noskrēju šortos, kājas cieta ne pa jokam. 2008.gadu sāku ļoti aktīvi, piedalījos ļoti lielā kārtu skaitā, guvu pieredzi. 2009.gadā mazliet iestājās regress, palaidos slinkumā, bet uz beigām sasniedzu labu formu. Arī 2010.gads sākās ar traumu, nopietni sāku skriet tikai ap Jāņiem, bet uz rudeni zaudēju krietni svaru un rezultāti dramatiski uzlabojās. Tā nu te būs neliels kopsavilkums sezonu griezumā:

Gads    Grupa    Kārtas  Labākie punkti  800 pt    Punkti kopā   Vieta kopā
2007    M21C       22            763                 0              14 818              ?
2008    M21B       37            759                 0              16 816             24.
2009    M21B       31            837                 1              17 521             35.
2010    M21B       28            915                 7              19 002             19.    

Kā redzams, progress ir ievērojams, kā arī konkurence ir ievērojami mainījusies pa šiem gadiem. Ar savu šīssezonas rezultātu 19 002 punktiem 2008.gadā būtu ierindojies 14.vietā, bet 2009.gadā – tikai 29.vietā. Tātad pērn konkurence bija krietni sīvāka, nekā šogad.

Rietumkrasta faktors

Pēdējos trīs gadus rezultāti tiek vērtēti arī Daugavas rietumu krasta griezumā, jo daudzi "rietumnieki" (tādi kā es) vairāk apmeklē posmus, kas notiek Tīreļu un Jūrmalas pusē. Otrs iemesls vērtējumam ir centieni popularizēt "Magnētu" šajā Daugavas pusē, piesaistīt lielāku apmeklētaju skaitu, iedrošināt rīdziniekus braukt arī uz šiem posmiem. Rietumkrasta kārtas parasti ir daudz grūtākas, biezokņiem bagātākas, rezultāti – pieticīgāki. Mans sniegums Rietumkrastā (vērā ņem labākās 12 kārtas):

Gads    Grupa    Kārtas  Labākie punkti  800 pt    Punkti kopā   Vieta kopā
2008     M21B        9             722                 0               5 908              23.
2009     M21B       14            837                 1               8 352              28.
2010     M21B       12            915                 2               8 815              18.         

Ziemas sezonas uzstādījums

Ziemas Magnēti, kā ierasts notiks sestdienās un svētdienās. Rezultātus rēķina, atkarībā no dalībnieku skaita un distances garuma. Pērn mēģināju skriet garo distanci, bet satraumēju celi. Šoziem skriešu 3.distanci, mērķis – katrā posmā iekļūt <50% startējošo vidū. Pēc pirmajiem trim posmiem mērķus koriģēšu. Skriešu pēc iespējām, centīšos vienu kārtu nedēļā apmeklēt, kamēr iestāsies sniegs. Pērn pa biezajiem sniegiem negribējās mocīt sevi, tāpēc pavāji rezultāti. Zemāk pēdējo trīs ziemu rezultāti.

Gads     Grupa     Kārtas    Labākie punkti    Punkti kopā     Vieta kopā
2007     V21B         15                31,5                  228                  66.
2008       MB           6                 22,5                  106,5               97.
2009       MB           7                 36,0                  129,5               52.
2010       MB          14                46,5                  343,5                6.

Biatlona saistība ar orientēšanos

Kā šodien atceros brīdi, kad Nagano Olimpiādē biatlona stafetes sacensībās Ilmārs Bricis pēc otrā posma kā līderis nodeva stafeti Gundaram Upeniekam. Precīzāk – atceros neviltotās šausmas Upenieka acīs. Nevis bailes no lielās atbildības, bet drīzāk apziņu, ka nāksies izgāzties un pievilt (kas arī notika). Jo biatlonā, ja esi ātrs uz slēpēm, vienmēr ir cerība kādu reizi izšaut pa nullēm un sasniegt augstu vietu. Bet, ja esi lēns slēpotājs (kā Upenieks), atliek vienīgi cerēt uz precīzu šaušanu. Tāpat arī orientēšanās sportā, labāk ir būt ātram skrējējam un laiku pa laikam ar nelielu veiksmes palīdzību izšaut, vai nu labi noorientējoties, vai kādam astē drusku pasēžot. Lai arī cik izcili orientētos, tādā Priedaines mežā lēns orientierists bezcerīgi atpaliktu. Šosezon izdevās ātruma ziņā krietni pievilkties vadošajiem, tāpēc arī rezultāti neizpalika. Arvien retāk man kāds distancē aiziet garām, un nevaru nosēdēt astē. Arvien biežāk sanāk kādu apdzīt un pavilkt sev līdzi. Sīkums, bet patīkami :)

Pēdējais vasaras posms Priedainē

Pērnajā sezonā savu labāko rezultātu (837 punkti) biju sasniedzis tieši Priedainē, tāpēc ar cerībām raudzījos uz šo posmu. Karte jauna, bet faktiski uzlabota vecā (kaut kur šī bloga pašā apakšā var apskatīt veco kartes variantu, toreiz skrēju pirmo reizi ar GPS). Reljefs parkveida, garenās kāpiņas, brīžiem biežņa. Ātrs posms.

Liels temps, maza orientēšanās

Ar orientēšanos šajā vieglajā posmā sanāca vēl švakāk, jo jau pie trešā punkta mani apsteidza divi citi 7.distances veicēji – veterāns un daudzu karšu autors Kārlis Magons un Mārtiņš Godiņš. Nekas cits neatlika, kā vien pasēdēt astē. Magons nenoturēja tempu, bet es gan labi jozu. Vienā biezoknī drusku apmaldījos, bet pats punktu atradu, un nākošajā garajā gabalā atkal Godiņu noķēru. Finišā izskatījās, ka man pat vairāk spēka atlicis nekā viņam. Tā kā izgāju ātri un precīzi, bija pamatotas cerības uz augstu rezultātu, kādiem 950 punktiem.

Labākais sezonas rezultāts, tomēr līdz labākajiem – tālu

Apskatot rezultātus, bija gan prieks, gan neliela vilšanās. 5.vieta un 915 punkti neapšaubāmi ir mans labākais sasniegums, kopš skrienu B grupā, un laikam jau arī pašreizējā spēju robeža. Ātrums 5:49 min/km arī kādreiz likās kaut kas nesasniedzams! Uzvarētājs Seipulis bija noskrējis trīs minūtes ātrāk, pilnīgs kosmoss. Neko daudz ātrāk vairs noskriet nebūtu varējis, varbūt šur tur mazliet precīzāku azimutu varēja vēlēties. Varbūt vienkārši distance par vienkāršu bija, vadošie sportisti nekļūdījās. Nobeigumā pievienoju karti ar savu veikto distanci, kā arī Top 5 grafiku salīdzinājumu.

Smalkais reljefs Berģos

Berģu posmā tika solīta jauna karte, nekad vēl šajā apvidū nebiju skrējis, tūliņ aiz "Depo" veikala. Karte bija ļoti maziņa, tālākie punkti bija pie Pleskavas šosejas un A1 viadukta, mērogs mazais 1:7500, ļoti detalizēts reljefs, mazas kāpas un vietām drusku lielākas kāpiņas. Viss vairāk vai mazāk parkveidīgs.

Kļūdas sākumā, labs temps beigās

Lai arī centos prātīgi iziet distances sākumu, gadījās kļūdas – divas reizes aizgāju uz nepareizo punktu. Vienu reizi šķērsoju stigu (kartē tādai nevajadzēja būt) un noignorēju šo faktu. Labi, ka meklējamie punkti bija turpat netālu, bet laiks tāpat zaudēts. Patīkami, ka tomēr nenolaidu rokas un distances beigu daļu izskrēju ļoti labā tempā, bez lielām kļūdām, un nopelnīju par to 815 punktus. Pēc tam Magnēta diskusijās cilvēki sūdzējās par sliktu detalizāciju un nepareizām augstumlīknēm, bet es nevarētu sūdzēties, pats vien nespēju noturēt azimutu. Pēdējos posmos distances ir diezgan īsas, tā arī šo pieveicu 43 minūtēs, uzvērētājs 35 minūtēs.

Rikšiem, rikšiem gar Biķernieku baznīcu

Nedaudz atkopies pēc Tautas rogaininga, ceturtdien metos atkal iekšā "Magnēta" apritē. Palikuši vairs daži pēdējie posmi, visi tuvu Rīgai, jāmēģina vēl uzlabot situācija kopvērtējumā.

Biķernieku baznīca – Gaiļezers

Šīsdienas "Magnēts" notiek pie Biķernieku baznīcas un Juglas iela stūra. Te nelielā meža pleķītī krustu šķērsu salikti punkti. Mežs pārsvarā pamežs, ar daudzām takām un taciņām, faktiski uz katru punktu var iziet pa taisno vai pa pāris taciņām apkārt. Šoreiz nelielā apvidū jāpaņem veseli 24 KP, tāpēc iespējas kļūdīties bija, cik tik uziet. Skrienot man nāca prātā teksts no divām dziesmām – Mielava "savādāks, bet vai labāks, es atgriežos" (tas saistībā ar dažu kolēģu pieminēto, ka pēc rogaininga ir cita skriešana "Magnētā"), un bērnu dziesmiņa "Jājam, jājam mēs ar zirgu", kur ir rindas "soļiem, soļiem, rikšiem, rikšiem, aulekšiem, aulekšiem" :) Tā arī varētu raksturot manu šīsdienas skriešanas stilu – biežņā soļiem, pa taciņām rikšiem, pa ceļiem aulekšiem.

Rezultāts

Noskrēju 5,82 km tikai 54 minūtēs, no uzvarētāja atpaliku 15 minūtes, bet pēc pārtraukuma esmu apmierināts ar startu. Kļūdījos pirmajā un trešajā punktā, bet pārējo visu izgāju diezgan ok, viens pats. Šoreiz virs manis bija tie skrējēji, kas parasti ir virs manis, uz zem manis tie, kas parasti ir zem. Salīdzinājumam pieliku savu un tuvākā konkurenta Alkšņa grafiku (attiecībā pret uzvarētāja laiku).

Sezonas beigas

Jaunnedēļ vēl daži pēdējie vasaras posmi, un sestdien jau pirmais "Ziemas Magnēta" posms. Tad būs jāpāriet uz skrienšanu brīvdienās – bez stresa, kārtīgi ieslidoties un silti saģērbjoties.

Lielā rudens pastaiga

Beidzot esmu pietiekami atkopies, lai varētu aprakstīt piedzīvojumus "Lielajā rudens pastaigā" jeb "Tautas rogainingā", kas notika pagājušajā svētdienā :) Tiem kas nezin – rogainings ir tāds kā orientēšanās maratons – 4 vai 8 stundu laikā lielā apkārtnē jācenšas savākt maksimāli daudz kontrolpunktu, kuriem ir dažāda vērtība (grūtāk sasniedzamiem punktiem augstāka, vieglāk sasniedzamiem – zemāka). Var pārvietoties iešus vai skriešus, vai pastaigājoties, kā nu kurš vēlas.

Gatavošanās

Kopā ar Ulriku nolēmām iet astoņas stundas un divatā nokomplektējām komandu "Rupo Tandēms", kas startēja XO grupā (jauktā atklātā, dāmas un kungi). Šādā pasākumā piedalījos pirmo reizi un no draugiem biju dzirdējis, ka tas ir nogurdinoši un ka jāmāk sadalīt spēki, tāpēc gatavojos diezgan nopietni. Klusībā cerēju, ka varēs pasākumam pieiet ne sevišķi nopietni, netrakot un vairāk iet kājām, bet, pazīstot savu ambiciozo māsu, cerības ātri izkūpēja. Gatavošanās vairāk bija teorētiska (palasīju internetā par distances plānošanu, ko ņemt līdzi, utt.). Beigās sanāca, ka paņēmu līdzi old-school proviantu – vistas maizītes, šokolādi un "studentu brokastis", kamēr Ullai līdzi bija mūsdienīgāki krājumi – enerģijas batoniņi, ogļhidrātu želejas un kaut kāds balts pulveris, ko piebērt pie ūdens.

Apvidus

Sacensību rajons šoreiz bija Piejūras dabas parks, Carnikavas un Ādažu apkārtne. Karte bija veidota 2010. gadā, izmantojot orientēšanās kartes un ortofoto materiālus. Mērogs 1:17500, augstumlīknes 2,5 m, karte krāsaina. Kartes platība 50 km2. Distancē tika izvietoti 50 kontrolpunkti ar vērtībām no 3 līdz 8 punktiem. Par katru pārtērēto laika minūti tiek atskaitīti 2 punkti. Viss minētais apvidus jau savā laikā bija skriets, priekšstats bija. Piejūras parks – pārsvarā kāpas, stigas, ātri skrienams. Vairāk uz Ādažu pusi – purvi, lauki, tīrumi, asfaltēti ceļi. Carnikava – nejauki mazdārziņi un normāls mežs. Laiks bija pasākumam izcili piemērots – neliela migliņa, pa dienu saulīte, līdz pat +16 grādiem.

Plānošana

Kartes bija ļoti lielas – A1 formāts, apmēram 40 x 60 cm palags, starts un finišs kartes centrā. Biju izlasījis par ļoti efektīvu plānošanas metodi, ko centāmies pielietot. Ideja īsumā šāda – karti liek uz finiera plāksnes, visos punktos sasprauž dažādu krāsu saspraudes atkarībā no vērtības, un tad savieno punktus ar pēc mēroga sagatavotu striķīti. Striķītis ir izgatavots tik garš, cik km paredzēts noiet. Protams, bija visai miglains priekšstats, cik kilometrus iespējams veikt pa šķēršļotu apvidu astoņās stundās. Rupji piemetu, ka mēs varētu noiet 35 km, tātad tīrā distance pa gaisa līniju kādi 30 km (5 km rezervēti priekš maldīšanās). Paņēmiens ar striķīti bija ļoti noderīgs tādā ziņā, lai nepārvērtētu savas spējas. Rezultātā saplānojām 33 km garu tīro distanci, pašiem likās tīri loģiska – sākumā gar piejūru un Garciemu, tad ar līkumu laukā uz Ādažiem, tad uz Carnikavu, un gar jūras pusi atpakaļ uz Garciemu. Faktiski sanāca paliels zig-zags pretēji pulksteņrādītāja virzienam.

Pirmā distances trešdaļa

Ar plānošanai atvēlēto pusstundu bija drusku par īsu, tāpēc knapi paspējām uz startu. Vēlāk izrādījās, ka laikam nebija tik kritiska nozīme, varējām mierīgi vēl paplānot rūpīgāk kādas piecas minūtes. Sākumā kopā ar baru citu skrējēju (kopā startēja ap 200 komandām!) paņēmām pirmo punktu, pie otrā vēl bijām kādas 3-4 komandas, uz trešo punktu jau skrējām vieni paši. Beidzot pirmais stresiņš bija pāri, varēja sākt izbaudīt Lielo Pastaigu! Abiem bija GPS pulksteņi, varējām ērti kontrolēt vidējo ātrumu un pieveikto distanci. Sākotnējais ātrums bija ļoti iespaidīgs, jo attālums starp punktiem bija liels, varēja skriet pa ceļiem. Nolēmam Langas upi neforsēt, un vienu punktu izlaist. Pēc tam dzirdējām, ka daži līdz krūtīm briduši upei pāri, citi atkal sausi tikuši pāri. Punkti nebija īpaši paslēpti, faktiski visas distances garumā neradās problēmas atrast kādu punktu, drīzāk grūtāk bija vispār saprast, kā tikt līdz punktam. Pirmo trešdaļu no plānotās distances pieveicām 1,5 stundās paredzēto 2,5 stundu vietā! Sasniedzām ūdens dzirdinātavu, kur mūs nofotogrāfēja laipnais dzirdinātājs (skat. attēlu). Šajā brīdī sapratam, ka vajag pārplānot distanci, paņemot klāt pāris liekus punktus, jo bija laika rezerve. Pirmajā distances trešdaļā (2:40 h) pieveicām 19,31 km!

Otrā distances trešdaļa

Pēc satriecoši ātri veiktās pirmās trešdaļas (vidējais ātrums 8:18 min/km) sākās jautrība. No detalizētās "Magnēta" kartes iegājām ortofoto tumsībā. Reljefs nav redzams, veģetācija arī nē, tikai ceļi (grāvji?), ezeri, izcirtumi un tamlīdzīgi orientieri. Protams, uzreiz sākās purvs. Stigu vietā bija pārpurvoti grāvji. Lai kā centāmies nepiesmelt kājas, drīz vien to nācās izdarīt. Turpmāko apmēram stundu pavadījām, skumji brienot pa milzīgu purvu. Spēku uzturēja laiku pa laikam apēstās želejas, kājas pagaidām labi uzvedās. Izlīdām no purva, vēl pāris punkti pa priežu mežu un kaut kādu piedrazotu moto trasi un tad jau atpakaļ iekšā jauki detalizētajā "Magnēta" kartē. Aiz muguras jau 4,5 stundas, sākam spriest, ka varbūt būtu pieticis ar 4 stundu variantu. Apēdam maizītes. Strauji sāk izsīkt ūdens krājumi (dzeršanas punkts bija ierīkots krietni par ātru). Nolemjam tikt pie ūdens tuvējās mājās. Nedaudz sāk sāpēt pēdas, ikri jau ir piedzīti. Pieveikti jau 33 km! Mērķis ir viens – jāsasniedz maratons. Paņemam vēl vienu neplānotu punktu, neliels līkums līdz viņam, tomēr pa ceļiem, un vēl 5 punkti kabatā. Otrajā distances trešdaļā pieveikti vēl 15,91 km!

Noslēdzoša trešdaļa

Sanāk neliela saminstināšanās pie kārtējā punkta – uzbūvēta jauna sēta, kas nav kartē, apkārt ejot, iekļūstam pretīgos avenājos. Tuvējās mājās no laipniem vecīšiem uzpildam ūdens krājumus. Patreiz vēl atrodamies Ādažu apkārtnē, netālu no A1 šosejas, bet strauji sākam virzīties Carnikavas virzienā. Man jau sāk uzdot kreisā kāja – sāp cīpsla. Pārvietojamies apmēram 50/50 skrienot un ejot. Sāk gadīties nepatīkamas kļūdas – vispirms izejam pie ceļa, tikai ceļš diemžēl atrodas aiz milzīga grāvja, ko var šķērsot tikai peldus. Ejam pa brikšņiem apkārt un zaudējam 15 minūtes. Tie, kas mēģināja peldus šķērsot, iestiga dūņās līdz viduklim. Tad skrienam pa lauku, kamēr atkal atduramies grāvī. Tajās ortofoto kartēs nevar izšķirt, kur grāvis, kur ceļš, plus vēl nogurums. Ieklīstam mazdārziņos, aizejam garām punktam 20 metru attālumā. Atkal zaudēts laiks. Apejam lielu līkumu apkārt garāžām un tur pēkšņi parādās Carnikavas dzelzceļa stacija! Turpmākais maršruts ved pa piejūras mežiem, pārvietojamies ļoti ātri. Pamanāmies paņemt vēl vienu neplānotu punktu un ar to visu finišēt pusstundu pirms kontrollaika beigām pēc veiktiem 48,18 km 7:28 stundās! Saprotam, ka laiks atļāva paņemt vēl kādu punktu, bet ir tāds nogurums un kājas tā sāp, ka par to negribas pat domāt. Vēlāk izrādās, ka būtu tikuši vienu vietu augstāk, ja tomēr būtu saņēmušies... Noslēdzošajā distances trešdaļā pieveicām 12,94 km. Bildē nedaudz aukstāk apskatāma mūsu pārvietošanās trajektorija (sarkanais vektors).

Rezultāts

Tiek paziņoti rezultāti – ar 151 punktu esam 5.vietā XO konkurencē! Līdz 4.vietai nieka divi punkti, bet līdz trijniekam ļoti tālu – viņiem 178-188 punkti. Uzvarētāji gan esot šmaukušies, daļu distances skrējis viens, un daļu otrs, stāsta zinātāji. Mūs pilnībā apmierina piektā vieta debijas reizē, nākamgad būsim gudrāki un plānosim rūpīgāk. 2011.gada rogainings notiks Baldonē :) O-ho-ho-ho. Vēl jāatceras pirms rogaininga tomēr pāris reizes izskriet garākas distances – ap 10 km, jo fiziski spēks pietika, bet kājas īsti neizturēja. Nākamajā dienā bija grūti paiet, arī mugura bija dabūjusi savu tiesu. Katrā ziņā varu katram ieteikt pamēģināt šo izklaidi, labak gan iesākumā 4 stundas. Vēl neatstāj sajūta, ka tas ir bijis fiziski pats smagākais pārbaudījums, pēdējos 10 gados noteikti.

Analīzei

Pievienoju Top 3 komandu distances plānojumu mūsu XO grupā. Lieliski var redzēt, kā bija pareizi jāplāno distance. Protams, arī fiziskā ziņā šīs komandas varbūt mums ielika, tomēr pie racionālākas plānošanas varējām sasniegt vairāk. Pirmie, kā jau teicu, bija žulījušies, otrie acīmredzami bija stiprāki par mums, šīs abas komandas savāca 35 KP kopā (mēs tikai 27). Ļoti patika racionālais 3.vietas ieguvēju plānojums, ar vienu iebildi – viņi šķērsoja ezeru, kur pazaudēja 26 minūtes. Citādi interesants plāns, savākti 33 KP, man liekas, mums arī tas būtu pa spēkam. Pareizi ieplānota ūdens vieta.

1. Taka New (žuļiki)

2. Mēs no kalniem

3. MNL

Viltīgais Šmerlis

Reiz manam tēvam Krievijā kāds vīrelis prasīja, kas ir Latvijas galvaspilsēta. Tēvs atbildēja, ka Šmerlis :) Savā ziņa tā ir taisnība, Šmerlis jau atrodas Rīgā. Bet tas nu tā.

Divi falšstarti

Šmerļa mežs visādā ziņā līdzinās Juglas mežam, nav jau arī brīnums, tur pat blakus vien ir. Apvidus: "Dažāda lieluma detalizēts kāpu reljefs. Gan parkveida mežs, gan pamežs. Regulārs stigu tīkls, daudz ceļu un taku". Realitātē lielais vairums taku kartē nav iezīmētas. Arī baltais mežs vairāk līdzinās pamežam, kaut kādi krūmeļi saauguši, ar kuru zariem var norauties pa muti. Pirmo reizi startējot, neatradu pirmo punktu, bet nekas, startēju vēlreiz. Šoreiz neatradu otro punktu – pa nepareizo pusi apgāju apaļo purvu, un neko vairs nesapratu. Trešoreiz sāku ļoti uzmanīgi un tas, protams, atmaksājās.

Skrējiens tandēmā

Kaut kur pie ceturtā punkta nometu vienu sekotāju, bet pats noķēru M40A pārstāvi Andersonu. Turpmāko distanci skrējām kopā – viņš labāk orientējās, es ātrāk skrēju. Divi mani mēģinājumi atrauties beidzās ar fiasko nākamā punkta atrašanā, jutu, ka pārāk daudz eju "uz dullo", brīvi interpretējot taciņas un beigās likos mierā un skrējām kopā, pārmaiņus atrodot punktus. Ātrums man šķita par lēnu, bet beigās tīri vai iesvīdu. 5,93 km pieveicu 48 minūtēs, 8:09 min/km (reāli veiktā distance 7,01 km un vidējais zem septiņi).

Analīzei

Šoreiz paspēlējos ar Quickroute programmu un uztaisīju savu GPS veikto distanci divās krāsās, zaļā tos posmus, kur skrēju ātrāk par 6:00 min/km, un zilā krāsā, kur skrēju lēnāk par 6:00 min/km. Labi var redzēt bremzēšanas vietas pie punktiem, šķērsojot stigas (paskatos kartē), kāpjot kalniņos utt. Vislielākā maldīšanās sanāca 37 KP apkaimē (biezoknis) un 46 KP apkaimē (pamežs), kur meklējām kādi četri cilvēki labu brīdi, kurā bedrē bija iebāzts. Vēl drusku neveikli izgaju 37-38 posmu, varēja krietni taisnāk, nevis pa stigām, kaut gan šajā kartē vislabāk varēja paļauties uz stigām. Šodien uzvarēja ātrie skrējēji. Rezultātā man šoreiz 7.vieta, 821 punkts un kopvērtējumā apsteigts Norminators! Vēl gan atlikuši daži posmi, kur uzkrāt papildus punktus.

Bukultu meža noslēpumi

Otrdienas "Magnēts" norisinājās Bukultu mežā pie Sužiem. Laiks bija pabriesmīgs – visu dienu gāza kā no spaiņiem, bet tieši skrējiena laikā drusku bija pierimis. Jauna karte – 1:7500, apvidus "pārsvarā parkveida mežs ar dažāda lieluma detalizētu kāpu reljefu. Regurāls stigu tīkls, daudz ceļu un taku."

Orientējos vienatnē

Rudens posmos dalībnieku skaits ievērojami sarūk, tāpēc šodien sanāca orientēties vienam pašam. Pus distanci gan man sekoja kāds citas grupas pārstāvis, taču labuma no viņa nekāda nebija, visu atradu pats. Sākums izdevās diezgan labs, ar dažām sīkām kļūdiņām, labi izdevās ielasīties kartē. Pirmā kļūda sekoja, kur jau bija gaidāms – garais gabals 53-47 bez ērtais piesaistes. Skrēju pēc azimuta un drusciņ pa kreisi aizšāvu garām īstajam kalnam. Tad uzķēros uz kaut kādiem cilvēkiem, kas kūņājās pa labi, skrēju turp, beigās atdūros pret taku, ātri noorientējos un fiksi uz punktu. Zaudētas 3 minūtes. Sekotājs atkal mani bija noķēris. Tālāk gāju drusku uzmanīgāk, bet sportiskais niknums bija uzdzīts. Otra kļūda gadījās klasiskajā priekšpēdējā punktā. No 50 uz 54 labākie aizskrēja 30 sekundēs. Punkts bija neliela, apaļa kalniņa galā, bedrē, kas līdzinajās sausajai atejai. Kalniņā uzskrēju, bet punktu nepamanīju (turpat 2 metrus tālāk bija). Apskrēju tuvākos divus kalniņus, nekā, skrēju vēlreiz augšā un atradu. Dusmas ne pa jokam – atkal divas minūtes zaudētas, pie pašām beigām.

Uzvaras smarža

Šoreiz man 44 minūtes, uzvarēja Lāceklis ar 36 minūtēm. Ja ņem vērā, ka 5 min. mierīgi pie nelielas veiksmes varēju ietaupīt uz kļūdu rēķina, no uzvarētāja atpaliku vien nieka 3 minūtes, pie tam pilnība pašam orientējoties! Būtu vēl kādam drusku astē pasēdējis... Vienvārdsakot, pirmo reizi saodu uzvaras smaržu, pie drusku labākas formas un apstākļu sakritības tas nav nekas neiespējams. Laikam nākamam gadam būs jāuzstāda mērķis – vismaz viena uzvara B grupā.

Stipro Skrējiens 2

Sestdien, 18. septembrī devos uz Silakroga "Trasi 333", kur norisinājās jau otrais "Stipro Skrējiens". Bijām sarunājuši ar Intaru skriet, sākotnēji nebiju lielā sajūsmā, bet laikam ejot, arvien vairāk gribējās pamēģināt kaut ko drusciņ citu, nevis parasto skriešanu.

Lieliska organizācija

Drusku aizgulējos, tāpēc bažījos, kā būs ar paspēšanu, bet viss bija ideāli – liels parkings, atbraukuši tikai tie, kas paiedalās un līdzjutēji, nekādu garāmgājēju. Reģistrācija ātra un ērta, dabū vēl dezodorantu un militāro žurnālu, viss kā nākas. Stresa nekāda, kaut kāda liela pārliecība par sevi. Šķēršļi no skata – nekas pārlieku sarežģīts. Trasē vēl nelaiž, iemēģināt šķēršļus nedrīkst. Darbojas kafejnīca un kioski. Laiks bija apmācies, kādi +12 grādi, neliels lietutiņš.

Skrējiens

Pulksten vienos devāmies startā, apmēram 280 džeki un kādas 60 sievietes, kopējais starts. Pirmie šķēršļi bija viegli, tad nāca nopietnāki – 3m baļķu siena un tīkls, pa ko jālien nogāzē, pie kā veidojās sastrēgums. Visā visumā nekas pārlieku grūts nebija, tikai katrs šķērslis paņēma mazliet spēkus, tāpēc skriet kļuva arvien grūtāk. Vēl jāatzīmē peldēšana pa dubļiem zem baļķiem un riepu kaudze. Finišēju pēc 39 minūtēm 105.vietā, Intaru pārspēju par 3 min. Pasākums patika, nākamajā arī noteikti piedalīšos.

"Bada spēles" Morisona kalnā

Trešdienas pievakarē steidzos Baldones virzienā, kur gaidīja Morisona kalna "Magnēts". Šis posms "Magnēta" apritē iekļauts tikai no pagājušā gada, organizatori to lakoniski raksturoja kā "ļoti interesantu un dažādu apvidu".

Karte kā no "Bada spēlēm"

Vispirms jau radās problēmas piekļūt sacensību centram, jo jāparkojas bija kaut kādā zirgu aplokā, kas pilns ar māliem. Visu dienu bija pamatīgi lijis, tāpēc visa apkārtne bija smagi izdangāta. Iepazīstoties ar karti, radās asociācijas ar grāmatu "Bada spēles", kur izdzīvošanas sacensību dalībniekiem tika izstrādāti īpaši nežēlīgi ģeogrāfiskie apvidi, lai par maz neliktos. Tā arī šeit – kartes vidū milzīgs apaļš kalns (laikam jau Morisona), viss noaudzis ar brikšņiem, zem kuriem mālaina putra. Taciņas ir, bet nežēlīgi izdangātas un ar lieliem zirgāboliem piesētas. Apkārt kalnam zirgu ganības, kur ganījās reāli zirgi, kas nebija iepriecināti par orientieristiem un dusmīgi nāca virsū. Kartes ziemeļu daļā – Baldones pilsēta, mazdārziņi, privātmājas. Bija jāskrien pagarš līkums pa pilsētas urbāno daļu. Vārdu sakot iespaidīgi. Kartē var redzēt, ka reti kur bija iespējams iet pēc azimuta, pārsvarā līkumu līkumiem, pa taciņām, kur nu katrā brīdī vieglāk.

Distance arī pietiekoši viltīga

Distance bija saplānota ļoti interesanti – sākumā krustām šķērsām pa apaugušo kalnu, tad drusku pa ganībām, tad prom uz pilsētu un beigās atkal brikšņi. Daži punkti (49. un 50.) bija jāņem pat divas reizes, kaut ko tādu vēl nebiju piedzīvojis savā orientēšanās karjerā. Sākumā man gāja vēl tīri labi, bet vienā brīdī purviņā iestiga kājas, tad uzreiz aizlija ciet brilles, pazaudēju piesaisti pie kartes. Tālāk centos iet uzmanīgi, bet kas tev deva, aizgāju citiem līdzi uz nepareizo punktu. Tālāk aizmirsu, ka man jāiet vēl līkums pa pilsētu, un priekšlaikus orientējos finiša virzienā. Zaudēju kādas 10 minūtes, 49.punktu atradu trīs reizes no dažādām pusēm. Tad pilsētas graustu rajonā bija jāšķērso upe, gandrīz jau aizgāju apkārt baigo līkumu, bet pēdējā brīdī pamanīju satrupējušu koku, pa ko nedaudz bailīgi izdevās šķērsot upi. Pie finiša jau pēdējos punktus pustumsā knapi varēja atrast.

Rezumē

Šis bija viens no šā gada interesantākajiem Magnētiem, kas pārbaudīja orientēšanās prasmi ekstrēmos apstākļos. Īpaši labi galā netiku, tāpēc arī vieta tuvu beigām, bet uztvēru to kā interesantu pieredzi un gatavošanos sestdien paredzētajam "Stipro skrējienam".

Rekords Mālezerā!

Otrdienas vakarā ar Ullu devāmies Jaunciema virzienā. Aizķeršanās darbā radīja nevajadzīgu stresu, vai izdosies laicīgi iznākt no meža. Pa ceļam virs Ķīšezera pamatīgi nogāza, bet Mālezers mūs sagaidīja ar rietošās saules stariem.

Izeju praktiski bez kļūdām

Mērogs 1:10 000, distance tikai 5,8 km. Karte – no visa pa druskai, ir gan parks, gan pakalniņi, gan purviņi, padaudz izcirtumu, līnijveida orientieru bez sava gala. Patīkami. Izdevās visu distanci veikt vienmērīgā tempā, bet galvenais, bez ierastās vienas rupjās kļūdas. Sākumā sanāca paskriet kopā ar diviem bēdubrāļiem, bet viens atpalika un otrs aizskrēja garo distanci. Nedaudz saminstinājos jaunajā izcirtumā (kartē to biju atzīmējis, bet ar neskaidrām robežām), toties beigas atkal izgāju labi un ātri. Rezultātā vidējais ātrums 6:45 min/km! Pārliecinoši ātrākais starts šogad. Palīdzēja arī lietus, kas bija nesen nogāzis un, iespējams, patraucējis konkurentiem. Finālā 7.vieta, tikai 4 minūtes zaudēju uzvarētājam Pētersonam, vēl distances vidū atpalicība bija mazāka par minūti! Skaidri zinu, kur zaudēju 2,5 minūtes, tā ka līdz trijniekam nebija tālu.

Nedaudz analīzes...

Pievienoju karti ar veiktās distances attēlojumu. Var redzēt, ka maksimāli esmu gājis pa ceļiem un stigām, nesarežģījot lietas. Neveikli iziets 44-45 etaps, kur vajadzēja laicīgāk izlīst uz ceļa. Posmā 48-33 savukārt lieki skrēju līkumu pa ceļu apkārt kalnam, vajadzēja pa taisno. Posms 35-50 bija neveiksmīgākais, nesaprotu, kur tur pagāja 3:23 minūtes, labi, ja pārsimts metru attālums. Savukārt patiess prieks par etapu 50-31, kur cauri biežņai izgāju precīzi pa azimutu un taisni uz punktu.

...un statistikas

... distance 5,8 km ... reāli veiktā distance 6,42 km ... vid. ātrums 6:45 min/km (personīgais rekords) ... reālais vid. ātrums 6:11 min/km ... 7.vieta no 24 dalībniekiem M21B grupā ... 11.vieta no 44 dalībniekiem 7.distancē ... 894 punkti (personīgais rekords) ... maniem konkurentiem labākie sezonas punkti – Normundam 892, Edmundam 894 ... šosezon man divas 7.vietas un divas 8.vietas ... trīs rezultāti virs 800 punktiem ...

Fiksie posmi Sužos un Juglā

Vakari sāk kļūt arvien īsāki, tādēļ svarīgi paspēt laikus ieiet mežā, lai izskrietu pirms tumsas. Savā ziņā tumsas tuvošanās paaugstina mobilizāciju un liek pielikt soli :)

Sužos klasiskā viena rupjā kļūda

Sužu karte šoreiz bija balta – tātad parkveida mežs. Mērogs 1:10 000, distance 7,38 km, nelieli kalniņi, nelieli sausie purviņi, spēj tik desot. Sākumdaļa bija diezgan vienkārša, sanāca mazliet paskriet līdzi M45A līderim Sergejam Šadrinam, līdz viņš nokļūdījās. Izmantoju izdevību un centos aizlaisties (protams, muļķīgs lēmums), par sodu drīz vien pats sapinos meistarībā. Vispirms vienīgajā biezoknī vēl iztiku ar nelielu maldīšanos un atradu aiz koka noslēpto punktu, bet nākošajā etapā jau rupja kļūda. Punkts atradās uz purveļa un meža robežas, bez kādiem acīmredzamiem orientieriem. Kā jau ar tiem purviņiem pierasts, pāreja uz mežu bija diezgan stiepta, tāpēc ielīdu par dziļu purviņā un pagāju garām punktam 10 m attālumā, zaudētas dārgas 2,5 minūtes. Uz beigām drusku arī paguru, bet izgāju precīzi. Finišā 53:56 min, 14.vieta no 22 dalībniekiem.

Viltīgais Juglas mežs

Lielupes posmu izlaidu (izrādījās ļoti slapjš) un ceturtdien steidzos uz Juglas posmu. Mērogs 1:7500, distance 7,06 km. Pirmais iespaids par karti – līdzīga Sužiem, parkveida mežs, daudz stigu un celiņu. Realitāte izrādījās tuvāka Kleistiem un Mežaparkam, diezgan aizaudzis ar krūmājiem. Uz viena krūma pat izdevās saplēst bikses vienā vietā. Distances sākumdaļā pāris vietās gandrīz pamežģīju potīti, jo stigas izskatījās tā, itkā ikdienā pa tām pārvietotos mežacūkas. Pie trešā punkta atdauzīju muguru kādā bedrē un turpmāk skrēju piesardzīgi. Par spīti visam, distances vidusdaļā vēl atrados 7.vietā, bet tad gadījās nelielas kļūdas, biezokņos pazaudēju laiku. Pie beigām gadījās rupja kļūda, zaudēju apmēram 3,5 minūtes – realitāte neatbilda kartei, tāpēc apjuku. Baltā meža vietā bija krūmājs, kam labāk doties cauri ar mačeti. Sajaucu taku ar grāvi (kā to var izdarīt?). Rezultātā 13.vieta no 19 dalībniekiem, tomēr dīvainā kārtā pat pieklājīgs ātrums 8:45 min/km.

Nobeigumā pievienoju savu Juglas grafika salīdzinājumu ar konkurentu Alksni, redzams, ka gājām aptuveni vienādi līdz manai kļūdai. Jaunnedēļ jāmēģina aizšaut uz Morisona kalnu – skaists nosaukums un vēl neskrieta karte :)

Baložu Bizons 2010 – atskaņas

Vakar noslēdzās 2010.gada Baložu Bizona sezona. Uzreiz jāsaka, šogad progress bija ievērojams rezultātu ziņā, tomēr sacensību vispārējā konkurence arī bija krietni pieaugusi, piemēram, startēja pat valsts vieglatlētikas izlases pārstāvis Kristaps Valters (un daudziem sabojāja rezultātu punktu izteiksmē).

2010 Rezumē

Šogad izdevās nostartēt 6 posmos no 8, slinkuma dēļ nevienu posmu neizlaidu, tikai objektīvu apstākļu dēļ. Trīs reizes izdevās labot personīgo rekordu – vispirms 4 km pieveicu 18:55 min., tad 18:33 un pēdējā posmā sasniedzu iespaidīgos 17:39 min. Pavasara posmos startēju pēc ceļa traumas, tāpēc skrēju piesardzīgi, pēdējo kilometru parasti jau aizvadīju drusku piebremzējot sāpju dēļ. Kopvērtējumā izrāvu 5.vietu, par 20 punktiem apsteidzot nākamo sekotāju. Šogad nebija reāli tikt augstāk, tā ka ar paveikto esmu vairāk kā apmierināts.

Statistika gadu griezumā

Bizonā sāku startēt 2008.gadā, tātad aizvadītas jau trīs sezonas, un interesanti pavērot rezultātu un punktu progresu. Punkti Bizonā tiek rēķināti tāpat kā Magnētā – labākais laiks tiek dalīts ar tavu laiku un reizināts ar 1000.

Gads          Top rezultāts     Top punkti    Punkti kopā     Vieta kopā     PB labots
2010.g.         0:17:39               873                3969                 5.             3 reizes
2009.g.         0:19:17               783                2890                 7.             1 reizi
2008.g.         0:19:54               837                4037                 6.             4 reizes


Redzams, ka 2009.gadā esmu noslinkojis, noskrēju tikai 4 posmos (2008. un 2010.g. – 6 posmos), bet togad konkurence bija švaka, tāpēc 7.v. Vispār ļoti jaukas sacensības, visiem iesaku, jābrauc tikai 10 min no Mūkusalas apļa ar auto, vairāk info www.balozubizons.lv

Juglas papīrfabrika vētras gaidās

Trīs lietas – labas lietas, nolēmu ceturtdien, un devos uz šīs nedēļas trešo Magnētu pēc kārtas. Laukā solīja ilgstošu lietu un vētru, arī www.meteolapa.info solīja nepatikšanas, tomēr man paveicās izskriet pirms lietus.

Sākums neveiksmīgs

Mērogs 1:7500, viscaur balts parkveida mežs ar pavisam maziem biezoknīšiem, kuros salikti punkti – nevar būt? Tiešām mocības būs galā? Nekā. Vai nu bailes samirkt, vai grūtības pārslēgties uz tik ātru distanci izgāza distances sākumu. Otrais punkts bija nelielā purviņā, iešāvu pa ātru iekšā un paskrēju garām, minūte tu-tū. Trešais citā purviņā, atkal ierāvu par ātru iekšā, dabūju pabrist līdz punktam, minūte tu-tū. Aiz dusmām uz ceturto punktu aizgāju ar līkumu, punkts bedrē, labi, ka kāds pensis līkņājās pie tā, citādi atkal būtu minūte, bet tā – pusminūte tu-tū. Piektais posms bija pilnīgs FAIL, biju karti nolocījis tieši gar punktu un ielīmējis plēvītē. Slikta ideja, neko nevarēju saprast, skraidīju turpu šurpu, kaut kādas stigas, hvz. Beidzot atkal pensionāri izlīdzēja, snaikstoties gar īsto celmu.

Beigas kā pa sviestu

Šajā brīdī jau spriedu, ka pēc atkal zaudētajām minūtēm četrām, varbūt vērts sākt vēlreiz, bet lietus nāk un vispār kaut kā orientācija piekliboja, domāju, forši būtu, ja Gints Pētersons garam skrietu. Tavu brīnumu – pēc pāris etapiem viņš tik tiešām sveicinādams paskrēja garām! Te jāpiebilst, ka Gints Pētersons ir manas vecuma grupas līderis, kas skrien ļoti pateicīgā ātrumā, kuram varu turēt līdzi. Viņa panākumu atslēga ir izcilās orientēšanās prasmes. Dažiem citiem lielmeistariem (A.Rupais, K.Lācis, M.Godiņš) līdzi noturēt nav izredžu, viņu ātrums ir par lielu, toties viņiem bieži gadās kļūdas. Tā nu nebija citu variantu, kā bliezt Pētersonam pakaļ, cik ilgi varu izturēt, un tālāk pašam. Neticami, bet izdevās nobliezt pakaļ līdz galam! Ja tajā brīdī, kad iesēdos viņam astē, Henkam zaudēju 3 min., tad finišā biju 7 min priekšā. Vidējais bija neticamas 7:31 min/km. Punktu ziņā nekas īpašs kļūdu dēļ, toties vieta augstā 7., šogad labākā. Itkā jau nav sevišķi godīgi šādi skriet, bet tāds nu ir šis sports.

Līkne – maz neliekas

Nobeigumā pievienoju savu un Pētersona līkni, kur uzskatāmi redzams, kā mainās rezultāts, ja ir labs "zaķis".

Kleistu zaļā karte

Pēc fiasko Inčupē trešdienas pievakarē devos Imantas virzienā, kur pie Lāčupes kapiem notika slavenais Kleistu posms jaunā kartē. "Kāpu reljefs ar dažādas caurskrienamības mežu." Lakoniski un ļoti precīzi – daži sīki pauguriņi, ko par kalniem nenosauksi, un pamežs.

Zaļš, visapkārt zaļš

Ieraugot karti, pārņēma mērens šoks – tik zaļā nebija nācies vēl skriet, ja nu vienīgi Mežaparkā, bet tur jau zini, ar ko rēķināties. Bija skaidrs, ka jāskrien uzmanīgi, jāseko mikroorientieriem, pie izdevības jāizmanto ceļi un takas. Par pēdējo pats pārliecinājos, pēdējos divos etapos pakāpjoties pāris vietas uz augšu, jo skrēju baigos līkumus pa ceļiem apkārt. Konkurenti tikmēr neglābjami iestrēga džunglītī. Vēl bija pāris patīkami garie etapi, kur bija jāpaskrien gabaliņš sānis un tad tik pa taku, tik pa taku, cik vien iekšā!

Mazas kļūdiņas

Pāris vietās saminstinājos jau pie paša punkta, lieku reizi kartē nočekodams orientierus, jo bēdīga pieredze ar rupjām kļūdām ir izmācījusi. Centos prātīgi beigas iziet, lai nesanāk parastais "viena bridiena" variants. Rezultātā 15. vieta no 26 dalībniekiem, ātrums 9:55 min/km, 6,12 km pieveicu 1:00:38 h, drusku pietrūka, lai izlīstu no stundas. Augstāk šoreiz pakāpties bija grūti – tuvākais konkurents bija 4 minūšu attālumā, kas varētu būt visu manu kļūdu summa. Kolekcijai pievienoti 736 punkti. Šoreiz priecē stabilā līkne un tas, ka nevienam nesēdēju astē (tas arī nebija iespējams tādos džungļos).

Skumjais purva bridējs Inčupē

Tā kā otrdien biju paņēmis no darba brīvu un "Magnēts" notika Inčupē, kas ir ļoti tuvu Saulkrastiem, devos nedaudz paskriet. No pērnā gada labā atmiņā bija purvainais apvidus, kurā nācās pavadīt pusotru stundu. Šogad bija cerība, ka tik traki nebūs. Uzreiz jāsaka – naiva cerība.

Problēmas sākās jau ar to, ka visas orientēšanās mantas bija palikušas Rīgā, līdz ar to nācās skriet 16 gadus vecās žurku sagrauztās botās un sievas trennūzenēs, kā arī lietot īpatnējo krāsaino labās rokas kompasu, pie kura neesmu īsti pieradis. Uz starta izgāju pašā sākumā, ap 16:00, pilns apņēmības iziet distanci ļoti uzmanīgi. Mērogs 1:10000, visa distance pa purvu. Nekas pat iztālēm līdzīgs Henrija minētajam "parkveida mežam un priežu jaunaudzēm, pastarpēm ar purviem. Neliels kāpu reljefs."

Startu paņēmu uzmanīgi, izgāju uz stigas un sākās – stiga pārplūdusi... vienā pusē slapjš purvelis, otrā pusē biežņa. Izvēlies ko vēlies, skrien, kur izvēlējies saucās. Pirmos punktus sanāca tīri ok paņemt, kaut arī uz intuīciju. Pie viena punkta sastapu pensionāres, kas to jau pusstundu meklēja. Tur jau arī nāca Aivars ar punktu rokā – nebija vienkārši vēl izlicis. Labi, ka nesanāca ilgi gaidīt. Drīz vien sekoja arī pirmā lielā kļūda, gāju itkā pēc azimuta, punkts bija purva vidū uz saliņas. Kā es to saliņu nepamanīju, nesaprotu, 3x paskrēju turpat garām. Vienīgais mierinājums, ka Norminators arī turpat nokļūdījās. Tālāk jau aizgāja tikai purvs, dažāda dziļuma lāmas un akači. Netrūka arī egļu biezkoņi un jaunaudzītes. Vienubrīd iztraucēju kaut kādu tārtiņu ģimeni. Šur tur bija kartē neiezīmēti izcirtumi. 3x palīdzēju tantītēm saprast, kur viņas atrodas. Divreiz iestigu līdz celim dubļos, knapi kāju dabūju ārā. Vienreiz nostiepos visā garumā ar karti slapjas sūnās. Otra kļūda sekoja pie beigām, kur paņēmu drusku pa kreisi un trāpīju uz garenu slapjo purvu. Bija bail to šķērsot, jo ūdens bija pāri celim, tāpēc gāju diezgan lielu līkumu apkārt.

Rezultātā 1:37 h, vidējais ātrums 13:55 min/km, briesmīgi. Tomēr biju nepatīkami pārsteigts par priekšpēdējo vietu, jo itkā jau nesēņoju un skrēju, kur tas bija iespējams. Uz kļūdu rēķina zaudēju kādas 15 minūtes. Laikam savu faktoru nospēlēja ziloņtaku trūkums un agrais starts, jo distances pirmajā pusē nevienu nesatiku, iegūdams titulu "Skumjais purva bridējs".

Grūti no šādiem posmiem kaut ko mācīties, vienīgi to, kas sākumā neizprotamie un grūti skrienamie brikšņi izrādījās solītais parkveida mežs, salīdzinājumā ar pārējo distances daļu.

Ummis - Božas

Šonedēļ paviesojos divos atšķirīgos Magnētos. Ummja ezera posms pie Lilastes bija ļoti ātrs, viegli skrienams, bet nācās skriet ar kopēto karti, kurai pat nebija Z līnijas! Konkrēts kretīnisms. Kaut kā līdz galam tiku, nelielas kļūdiņas mijās ar rupju kļūdu beigu daļā (klajā laukā bedre, nesaprotami ceļi), bet beigas uzskrēju un viss ok. Vidējais 7:26 min/km, bet tikai 738 punkti, jo līderi mežonīgi ātri noskrēja.

Božās atgriezos pēc diviem šeit neveiksmīgi aizvadītiem posmiem, vieta asociējās ar biezokni un mellenājiem. Kā par brīnumu, šoreiz pat ar kopēto karti izdevās salīdzinoši labs starts. Skrēju ātri, nevienam astē nesēdēju, tieši otrādi, apsteidzu divus konkurentus godīgā cīņā. Laikapstākļi bija ideāli - +15 grādi, tikko nolijis, svaigs gaiss. Bija sīkas kļūdiņas gandrīz pie katra punkta, bet atkal izdevās uzskriet beigas un rezultātā 783 punkti, līdz 800 mierīgi varēja aizsniegties. Vidējais 8:19 min/km pietiekami labs tādai topogrāfijai.

Šī gada plānu (divas 6.vietas, 900 pt) laikam neizdosies izpildīt, jo pussezonu traumas dēļ nestartēju, faktiski līdz Jāņiem. Pēc tam forma bija laba, ir divas 8.vietas un 800 punkti Beberbeķos (ja nebūtu tizla nepiespiestā kļūda, būtu visi 872 pt), tā ka tālu no mērķiem neesmu, turklāt pēdējos divos gados strauji pieaugusi B grupas konkurence. Jāmēģina sezonas beigās vismaz vienreiz izšaut.

Ložmetējkalna / Skuķīšu kļūdu analīze

Pagājušo nedēļu ņēmu dalību divos "Magnēta" etapos, abos ar viduvējām sekmēm. Abos gadījumos rupjas kļūdas pieļāvu distances vidusdaļā, bet sākumu un beigas veicu teicami. Nolēmu, ka zīmīgākās kļūdas ir vērts izanalizēt sīkāk, ņemot vērā, ka manā rīcībā ir precīzi GPS pārvietošanās dati un kamēr atmiņas vēl svaigas.

Pa strēlnieku takām Ložmetējkalnā

Ložmetējkalnā esmu jau trešo reizi, apvidus labi zināms, mērogs 1:7500, RA virzienā kalnu grēda, no tās uz D milzīgais Tīreļpurvs, bet uz Z dažādi skrienams līdzenums. Šī etapa īpašā iezīme ir lielais KP skaits nelielā apvidū, kas nozīmē, ka nepārtraukti jākoncentrējas, jo etapi ir īsi, bet pietiekoši sarežģīti. Atslēga ir orientēties ļoti uzmanīgi, īpaši beigu daļā. Mežs pamīksts.
Uzreiz jāsaka, ka uzmanīgi noorientēties nesanāca, kļuvu paviršs un sāku skriet uz "aptuveno" un uzreiz aplauzos. Kļūdu analīzei esmu paņēmis divus etapus, kas lielā mērā sabojāja rezultātu un ko noteikti varēja iziet veiksmīgāk.

Kļūdu analīze

Pirmajā gadījumā ceļā uz punktu bija jāšķērso liels, aizaudzis grāvis. Pārāk koncentrējos uz kāju nesaslapināšanu un grāvja ērtu šķērsošanu, kā rezultātā aiz grāvja aizskrēju pilnīgās auzās – sajaucu ceļus, tad bridu pa purvu un beigās neko vairs nesapratu. Pozitīvi, ka savācos, noorientēju sevi, sapratu kļūdu un žigli veicu etapa beigas.

Otrajā gadījumā kļūda bija pilnīgi nepiespiesta. Nebiju veicis ne pusi no etapa, kad uzdūros stigai, ko kartē nez kāpēc nepamanīju. Nolēmu, ka esmu jau punktam garām un nācu atpakaļ... Varētu teikt, ka šeit man piemetās vadātājs. Arī labu brīdi nostāvēju uz vietas, prātā izdomāju, kur problēma, un tālāk jau bija ok. Šo kļūdu grūti izskaidrot citādi, kā ar koncentrēšanās trūkumu.

Maltuves purva stūris Skuķīšos

Uz Skuķīšiem devos pēc ļoti nogurdinošas darba dienas, cerībā uz "skrienamo" etapu. Kas tev deva! 2/3 no kartes bija viegli skrienama, bet kartes augšdaļā bija ierīkojies Maltuves augstais purvs ar ļoti briesmīgu malu – krituši koki, ap celmiem slīkšņa, kārklu audzes, reizēm jālien rāpus, reizēm jālien pāri kokiem, jāšķērso upe. Pa skarbo. Atkal distances daļu pa "normālo" mežu veicu atzīstamā tempā, kamēr pa biežņu gāja kā pa celmiem gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

Kļūdu analīze

Kopumā rupjas kļūdas bija četras, bet analīzei izvēlējos divas, kas visvairāk sabojāja rezultātu. Pirmā bija garš etaps, kur nebija īsti, kur piesieties. Vēsu prātu, izpētot karti, atradu divus kaut cik normālus maršrutus (skat. "Izplānotie maršruti"), bet realitātē skrēju stipri vien uz dullo. Karte ir viens, dzīve – kas cits. Kas kartē ir balts, skrienams mežs, dzīvē ir pabriesmīga kritala ar dubļu takām, žagariem, slapjiem egļu zariem utt. Paveicās, ka izmisuma brīdī pamanīju cilvēkus, kas mani izveda uz citu punktu, no kura jau izdevās kaut cik noorientēties.

Otra kļūda bija nākamajā etapā. Tas laikam bija briesmīgākais šā gada etaps, ja pat ne vispār manā karjerā. Kaut kas līdzīgs ir tikai Dūjās un Uzvaras līdumā. Izplānoju itkā visvieglāko maršrutu, bet, jau sākot pa to iet, sapratu, ka būs auzas. Krustam šķērsām sakrituši koki, azimutu noturēt nav nekādu izredžu, jau pēc 100 metriem nesaproti, kurā virzienā jāvirzās. Nolēmu iet laukā uz vecu izcirtumu, kas kā gaismas stariņš vīdēja starp džungļiem. Izcirtums bija aizaudzis ar kaut kādām 3metrīgām niedrēm, kas auga pa taisno dubļainā žļurgā, kas pilna ar puvušiem kokiem. Par laimi, izcirtuma stūros bija mednieku (vai putnu vērotāju?) torņi, kas bija atzīmēti arī kartē. Kad rāpus biju šķērsojis upi un nonācis tādā kārklu pudurā, no kura izejas nebija nevienā virzienā, kā tikai 100 metrus rāpus atpakaļ, nolēmu stāties ārā. Ātri vien apjēdzu šī lēmuma bezjēdzīgumu, jo nebija jau, kur izstāties, no biežņas tāpat laukā jātiek, tā ka stūmos vien uz priekšu, uz milzonīgo Maltuves purvu... Tas izrādījās diezgan sauss un, kas visjaukāk, labi pārskatāms. Varētu pat teikt, ka pa purvu jau aizgāja kā pa sviestu :)

Sausais atlikums

Rezumējot kļūdu analīzi, jāsecina, ka Ložmetējkalnā kļūdas izraisīja paviršība un koncentrēšanās trūkums, kas rezultējās nepareizā lēmumu pieņemšanā. Skuķīšos, savukārt, pareizais variants bija iet ļoti uzmanīgi, un etapus veikt, stingri pieturoties pie mikroobjektiem. Diemžēl vieglāk pateikt, nekā izdarīt, un faktiski pie pašreizējās fiziskās sagatavotības gandrīz izdarīju maksimumu, vienkārši ir tādi posmi, kas jāizdzīvo pieredzes vārdā. Kā ierasts, ļoti interesanti raksta arī Francs Ferdinands – par Ložmetējkalna posmu lasīt te, par Skuķīšiem te.
Šonedēļ paredzēti maigāki posmi Jūgezerā, Mežkalnos (grūtais) un Krievupē.

Bumbukalna mācības

Trešdienas pievakarē devos Bumbukalna virzienā (kaut kur starp Kleistiem un Bolderāju). Ārā valdīja iespaidīgs karstums, mašīnas termometrs uzrādīja +30, taču īpaši nesatraucos, jo pērn arī šajā pat posmā skrēju tādā pat karstumā un ar atzīstamiem rezultātiem - 6.vieta (toreiz gan grūtāko daļu nosēdēju vienam astē). Starp citu, arī iesācēja sezonā M21C grupā labāko rezultātu sasniedzu tieši Bumbukalnā, kas ļāva uz posmu raudzīties ar zināmu optimismu. Jāpiemin gan arī 2008.gads, kad šeit pilnībā izgāzos.

Distance
Mērogs 1:7500, Henrija vārdiem runājot, "ļoti detalizēts kāpu reljefs, regurāls stigu tīkls. Gan parkveida mežs, gan priežu jaunaudzes". Pareizi gan laikam ir "regulārs"? Anyway. Tās priežu jaunaudzes ir šī posma atslēga, tas nu ir skaidrs. Tāds kā pasaku mežs - apmēram 3 metrus augstas priedītes, daļēji nokaltušas, sastādītas manāmi par ciešu. Redzamība labi ja 10 metri, reljefs nepārskatāms. Sākumā punkti jāvāc pa līdzenumu, tad, kad esi jau piebesījies, jožot, ko nagi nes, un vērojot detalizētās kāpas, jālien iekšā pašā apaugušajā Bumbukalnā, pēc tam beigu daļa atkal pa līdzenumu. Kājas sausas, skrien kaut šortos.

Skrējiens

Bez šaubām, startu paņēmu par ātru. Gāja ļoti gludi, sasniedzot pasaku mežu iemetu aci pulkstenī, vidējais ātrums bija 6:32 min/km. Ārā iznākot jau vairs 8:13. Pasaku mežu šoreiz nolēmu veikt īpaši piesardzīgi - gāju precīzi pēc azimuta, pēc iespējas pa ieplakām (tās vieglāk kartē pamanīt, nekā kalnus, vismaz man). Tas atmaksājās - gāju lēni, bet precīzi (skat. karti). Šoreiz kartē manu veikto distanci pēc GPS datiem iekrāsoju, atkarībā no augstuma virs jūras līmeņa. Redzams, ka pārsvarā esmu gājis pa ielejām, izņemot uz 44.punktu, kas atradās pašā kalna galā. Īpaši precīzi esmu veicis pirmos divus džungļu etapus, trešajā drusciņ gāju pa kalna kori un tad caur ieplaku, apkārt nākamajam kalnam un tad pēc azimuta. Visumā esmu ar sevi ļoti apmierināts, jo visu distanci veicu lepnā vientulībā, neviens mani neapdzina un es arī nevienu.

Beigu daļa
Distances beigu daļā par sevi lika manīt karstums, uz kājas īkšķa bija uzberzta vecā tulzna, tāpēc neforsēju, bet mēģināju precīzi nolasīt reljefu, lai neizsētu labo rezultātu. Pēc veģetācijas vadīties bija ļoti riskanti, jo spožajā saulē viss izskatījās ļoti raibs, turklāt nevar jau īsti uzticēties veģetācijai arīdzan. Drusku nojauca galvu marķējums pirms finiša, nelielas kļūdiņas iezagās dēļ noguruma, tomēr finišēt izdevās pieklājīgi. Vēl jāpiemin pelde Daugavas attekā (vēss, atspirdzinošs ūdens) un paikas teltī izdotais "krupja" lats :)

Esence
Varēja mēģināt jaunaudzes daļu veikt ātrāk, bet tas strauji palielināja kļūdas risku (skat. attēlu, kur divi atzīti meistari nepaņēma kā nākas punktus pasaku mežā). Varēja prasmīgāk sadalīt spēkus. Ja būtu bijusi izdevība kādam pasēdēt astē, rezultāts noteikti būtu labāks. Rezultāts - 10.vieta no 22, ātrums 8:01 min/km (tīrais ātrums 7:44). Nākamais plānotais posms otrdien Bādciemā (patīk man tie bezodu posmi!). Vēl par Bumbukalna posmu ļoti interesanti var palasīt te Franca Ferdinanda izpildījumā.

Tīreļi-Vjetnama

Aiziet uz Tīreļiem!
Trešdienas pievakarē kopā ar Ullu devāmies uz Tīreļpurvu pacīnīties ar odiem. Vieta bija pazīstama, konkrēti džungļi, milzu grāvji, nātres, - viss kā pienākas. Papildus tam pirms starta man piezvanīja sievasbrālis, lai pateiktu, ka izstājies džunģļos jau pie ceturtā punkta un vēl iekritis skudru pūznī. Tas tikai uzsita asini! Tīreļi mūs sagaidīja ar melnu odu mākoni, uzreiz sakoda muguru. Nākamo reizi gan viņi mani sakoda tikai pēc finiša.

Skrējiens
Startēt izdevās 19:29, visas paraugkartes jau bija izsaimniekotas, nu nekas. Skrējās labi, pirmie punkti nebija sarežģīti, izdevās labi piešauties pie mēroga un reljefa. Pie 40.punkta gan saminstinājos un līdu biezoknī, kaut kartē skaidri bija redzams, ka punkts ir mežā. Paveicās, jo garām skrēja Jānis Zagorskis un izveda uz punktu. Tālāk skrēju prātīgāk, centos rūpīgi lasīt reljefu. Pie sevis dungoju Lena / Sattelite un visu laiku murmināju "netrako, netrako, netrako..." Pie iespējas skrēju apkārt pa ceļiem, jo lauzties cauri džungļiem pirmkārt, nogurdina, otrkārt, palielina kļūdas risku, treškārt, ir 3x lēnāk, kā pa ceļu. Pa ceļam apdzinu divus čaļus, ar vienu kādu gabalu paskrējām kopā.

44.-45.punkts

Nelielai analīzei piedāvāju etapu starp 44. un 45. punktu. Bija sākotnēji divas versijas, kā paņemt - vai nu pēc azimuta (zilais), vai gar grāvi līdz galam un tad pēc azimuta (sarkanais). Pēz azimuta uzreiz atmetu, jo grūti skrienams apvidus, maz orientieru, lai labi izietu uz punktu. Skrēju itkā sarkano variantu, bet grāvis izrādījās nemaņā aizaudzis. Tad domāju skriet tālāk pa to veco izcirtumu, bet tas bija aizaudzis ar 2metrīgu jaunaudzi. Beigās paskrēju vēl tālāk, mežā iekšā un pa nelielo pakalnu izgāju līdz punktam. Līkums itkā liels, bet toties droši.

Vjetnama
Kad jau biju šķērsojis divus milzu grāvjus, brizdams līdz ceļiem, nonācu pie interesantākās distances sadaļas - tālu iekšā biezoknī bija jābrien pa 20cm dziļu ūdeni gandrīz kilometrs. Atgādināja rīsa laukus, kam pa vidu iet ziloņu taka. Ar katru gadu gan tie apstākļi liekas mazāk smagi, pieredze tomēr uzkrājas. Tā nu tur trijatā skumji bridām, kamēr atkal paveicās - mūs apdzina kāds veterāns un izveda pa taisno uz punktu.

Finišs
Vēl bija pāris kļūdiņas uz paviršības rēķina. Uz distances beigu daļu par sevi lika manīt celis, tomēr, laiku pa laikam to izstaipot, līdz finišam tiku bez problēmām. Rezultātā 18.vieta no 28 finišējušiem nav galīgi slikti pēc tik ilgas pauzes.

Nobeigums
Nolēmu ielikt visas manas distances GPS fiksēto maršrutu (skat. pašā augšā) un, protams, mana rezultāta salīdzinājums ar Lācekli :) P.S. Ļoti labu orientēšanās blogu raksta vēl viens kadrs, te ir arī par Tīreļu dopu, lieliskā stilā lasīt šeit.

Atgriešanās Lapsās

Vakar devos Lapsu virzienā. Tas ir viens no maniem iecienītākajiem "Magnēta" posmiem, jo ir ļoti daudzveidīgs – ir gan skrienamie gabali, gan ceļu un stigu tīkls, gan pauguri un pamežs, kā arī neiztrūkstošie grāvji, kas reizēm sausām kājām nav šķērsojami. Reljefs ir klasiskais Tīreļpurva variants – viena liela grēda šķērsām kartei, pārējais ir līdzenums ar nelieliem pauguriem.

Distance bija 6,1 km (realitātē ar līkločiem būtu jāveic kādi 7,5 km). Šoreiz nolēmu skriet ar 80% jaudu un tas diemžēl atspēlējās, celis izvilka apmēram 5,5 km, tad drošības labad metu mieru. Tobrīd gāju apmēram pa 18.v., tā ka viss ok. Pieļāvu vienu nejēdzīgu kļūdu – pieskrēju pie punkta 3m attālumā, bet punkts bija aiz koka, nepamanīju un riņķoju kādas 3min. Vēl vienā vietā izlēmu skriet apkārt purvam pa ceļu, bet ceļu tā arī neatradu un nācās vien brist pa purvu.

Šķērsoju četrus grāvjus, ja divus izdevās pārlekt, tad pārējos nācās samērcēties līdz ceļiem. Daži gan bezjēgā forsēja grāvjus, nošķiezdamies līdz viduklim dažu sekunžu dēļ, nu ko lai saka, katram savs. Toties uz vienu KP izgāju ar ceturto laiku, iespaidīgi. Dažus punktus sanāca veikt kopā ar "Magnēta" veterānu, vairāku karšu autoru Kārli Magonu, interesanti bija pavērot viņa maršruta izvēli.

Nobeigumā pievienoju sava grafika salīdzinājumu ar Lācekli – ir man vēl kur augt šosezon. Izskatās, ka Lāceklis šogad būs spēks, ar kuru jārēķinās :)

Jaunā vasaras "Magnēta" sezona

Ar Baložu posmu esmu uzsācis jauno vasaras "Magnēta" sezonu. Savu mājas posmu nekādi nevarēju laist garām, lai gan neesmu īsti vesels. Izdevās kārtīgi izpūst plaušas! Tāpat izdevās divas reizes rupji nokļūdīties - pa ceļam uz pirmo punktu neiebraucu mērogā īsti un jau domāju, ka esmu garām punktam, skrēju atpakaļ, bet turpat jau vien bija drusku tālāk. Otrajā gadījumā mani nobiedēja kaut kāds suns, kas rēja pie bomžu šķūnīša, tāpēc aizskrēju pretējā virzienā :)

Šogad skriešu M21B grupā, uzstādīju sev drusciņ lielākus mērķus kā pagājšgad - jātiek 2x sešiniekā un vienreiz jāsasniedz 900 punkti. Pērnsezon bija mērķis 800 punkti (sasniedzu pašā pēdējā sezonas dopā Priedainē - 837 p.), vienreiz tiku 6-niekā (Vārnukrogā). Un, protams, mērķis paspēkoties ar Henku un Lācekli, un kādā posmā nokost Edmundu un Norminatoru :) Galvenais, lai veselība pieturētos, tad jau rezultāti neizpaliks!