Šajās Lieldienās nevis ripinājām olas, bet ar Ulriku devāmies Baldones virzienā, kur norisinājās "Rīgas kausu" orientēšanās sacensības. No parastajiem "Magnētiem" šīs sacensības atšķīrās ar to, ka jāstartē divas dienas, iepriekš nevari iepazīties ar karti, ir noteikts individuāls starta laiks (nevar pēc kļūdas pašā sākumā startēt vēlreiz), kā arī distancē sastopami sveši kontrolpunkti, kas sarežģī visu pasākumu. Visi minētie apstākļi rada vēl nelielu papildus madrāžu. Tāpat kausos startē orientieristi no visas Latvijas, tāpēc līmenis ir krietni augstāks nekā Magnētā. Laiku pa laikam noteikti atmaksājas piedalīties oficiālas sacensībās, lai sajustu kārtīgu sacensību garu un saprastu, kāds patiesībā sēne esi. Šoreiz tas izdevās pilnībā :)
1. diena
Pirmā diena sākās jau ar to, ka īsti nemācējām atrast sacensību centru, labi, ka mūsdienās visiem ir internets telefonā, pēc kā izdevās operatīvi sameklēk karti un atrast centru. Ulrikai sanāca laža – starts atradās 2 km no sacensību centra, Ulrika aizskrēja jau uz startu, bet aizmirsa paņemt līdzi kompasu un identu! Nācās jozt atpakaļ uz mašīnu un vēlreiz uz startu. Savs starta laiks jau bija nokavēts, līdz ar to 7 minūtes klāt pie rezultāta, kā arī lieki 6 km noskrieti, iesildoties... Gadās arī tā.
Biju pie sevis nolēmis prātīgi orientēties, jo ātrums pēdējā laikā ir ļoti labs, galvenais – netaisīt muļķīgas kļūdas. Kā tad! Pirmie punkti bija salīdzinoši viegli, gāju bez aizķeršanās, iesēdos uz brīdi vienam meistaram astē, kas bija startējis 2 min. aiz manis un apdzina mani pie 5 punkta. Tā līdz 8.punktam, kuru ne par ko nevarēju atrast. Nevarēju kartē saprast, kur tam pacēlājam augša, kur apakša... Šitā jau iepriekš bija gadījies. Skraidīju turpu šurpu, kamēr izdevās to punktu atrast. Labākais šo etapu veica 1:30 min, man 11:19 min... Tālāk jau vairs nebija ko zaudēt, jozu, cik bija iekšā. Sanāca vēl vienam astē iesēsties kādu laiku. Garā posma beigās sākās riktīga zampa – itkā kartē iezīmēts mežs, bet konkrēti pārpurvojies. Tā tur bridu līdz potītēm pa šķidriem dubļiem no viena punkta pie otra, bet neviens nebija manējais. Tā kā šie svešie punkti manā kartē nebija iezīmēti, no to atrašanas nebija it nekādas jēgas. Beigās izdevās kaut kā to punktu atrast un pēc tam tīri ok nofinišēt. Vēl gan jāatzīmē egles zars, ar kuru gandrīz aci izdūru (labi, ka ir brilles), kā arī nelielz ledusauksts ezeriņš, ko nācās šķērsot. Beigās 5,38 km veicu 1:07 h, vienu konkurentu no 18 izdevās apsteigt. Jāpiebilst, ka startēju M21A grupā, nosacīti sarežģītākā. Vēl tikai vakariņas Bambaleo Ķekavā un uz mājām.
2. diena
Otrajā dienā atbildības slogs jau bija noņemts, varēju sev uzstādīt citus mērķus. Šoreiz nolēmu PATIEŠĀM spiest uz orientēšanos, iziet distanci maksimāli precīzi, kā arī izbaudīt dabu. Bija cerība, ka otrā dienā nedzīs vairs iekšā tādā purva zampā, kā pirmajā dienā. Kas tev deva. Uzreiz jau, pa ceļam uz pirmo punktu, nācās brist pa slapju purvu. Tāpat visa distances pēdējā trešdaļa pagāja, skumji brienot pa baisu pārpurvotu kritalu, šķērsojot sapuvušus baļķus un staignus grāvjus. Ko lai saka – pavasaris. Noorientēties tiešām izdevās krietni vien labāk, pēc trešā punkta mani noķēra Francs Rozenkreics, izdevās kādu laiku astē pasēdēt, bet tad iekūlos nez kāpēc celmu mudžeklī un atpaliku. Distance bija diezgan interesanta, pa ceļam palīdzēju vienai krievietei un vienam zēnam saprast, kur viņi atrodas. 5,19 km veicu 54 minūtēs, kas tomer deva tikai 14.vietu no 15 startējušajiem. Kopvērtējumā paliku 15.vietā.
Rezumē
Šādas sacensības ir ļoti noderīgas brīžos, kad sāk likties, ka jau proti labi orientēties un ka esi labā fiziskā formā. Tomēr tās vēlāk rada priekšrocības parastajos Magnēta posmos – nebaidies vairs no purviem, baļķiem, grāvjiem, kā arī ir lielāks sportiskais niknums. Vēl ir kur attīstīties, kas pats labākais. Jādomā, kur vēl var pielikt, jāmācās teorija un jāpieliek fiziskais. Vai arī tieši otrādi – jācenšans vienkārši gūt baudu no pastaigas dabā, jo normālos apstākļos taču tādā purvā ne sitams neielīdīsi :) Var iegūt ekskluzīvu skatupunktu no zampas vidus :)
Ātrā bliešana rezultējās rupjā kļūdā – ļoti ātri skrienot pa ceļu, kompass man pārlēca uz paralēlo līniju, tādēļ izlaidu vienu cilpu pa biezokni. No 49 KP aizskrēju uz 41 KP, nevis uz 47 KP, kā vajadzēja. Vajadzēja jau skatīties leģendā, bet ātrumā piemirsās. Tā nu finišēju ar lielisku laiku 37 minūtes, tikai lai uzzinātu, ka esmu izlaidis 4 kontrolpunktus. Pulkstens bija tikai 19:46, vienu brīdi pat domāju startēt vēlreiz, tomēr no šīs idejas atteicos. Rezultātā sanāca vien žigls krosiņš.
