Doma par maratonu brieda pasen, jau kopš pirmā pieveiktā pusmaratona, kad man vajadzēja jaunu mērķi un bija pārliecība, ka arī pilnais maratons nav nekas neiespējams. Tomēr līdz realizācijai pagāja divi gadi. 2012.g. pat biju labākā formā nekā šogad, jo aktīvi piedalījos ziemas Magnētos, tomēr maratonam vēl nebiju nobriedis, aprīlī piemeklēja slimība, tāpēc noskrēju Nordea pusmaratonu bez sevišķas gatavošanās (1:42h). Šogad māsa uz Ziemassvētkiem uzdāvināja pilno maratonu, tāpēc atkāpšanās ceļa vairs nebija. Pats pirmo biju domājis skriet Valmieras maratonu, jo pa vasaru ir lielākas iespējas satrenēties.
Treniņi
Ziemas pirmo pusi, līdz kamēr uzsniga kārtīgs sniegs, regulāri skrēju garos krosus (20-30 km), pa ziemu gan nesanāca sportot, ne īsti uz Magnētiem braucu, ne slēpoju. Martā atsāku aktīvi skriet - sākumā bija doma pieturēties pie kādas no maratona treniņprogrammām, bet bija bēdīgi ar brīvo laiku, tādēļ skrēju pēc izjūtām - 1-3x nedēļā, vienu garo obligāti. Kopā var teikt, ka tīri neslikti sagatavojos - bija daži ātrie 10km, vismaz pieci krosi virs 30km (garākais pat 42km), bet pārsvarā treniņos spiedu uz kilometriem, nevis ātrumu, lai pierastu pie vienmuļas skriešanas. Korekcijas atkal ieviesa gripa (martā).
 |
| Finišā patiess prieks par paveikto un rezultātu tieši zem 4,5 stundām |
Tā kā maratona diena bija karsta, rīkotāji aicināja uz rekordiem neiet. Klusībā biju cerējis izskriet no 4h, likās, ka fiziski tam esmu gatavs. Iesāku piesardzīgi, sākumā paskrēju ar 3:45 tempa turētājiem, bet tas bija par ātru, 4:00 tempa turētāji atkal likās par lēnu. Pirmos 10 km noskrēju ar ātrumu 5:27 min/km, skrējās viegli, vēl nebija karsts. Vienīgā problēma bija WC, kur vajadzēja uz mirkli ieskriet, bet distancē tās bija grūti pamanīt. Līdz 14. km jutos ļoti labi, bet tad sāka palikt karstāks. Sevišķi nomācošs bija 15.-22.km, visu laiku pa Krasta ielu bez ēnas, saule cepina. Pie 17.km sapratu, ka jāmet nost ātrums, pie 19.km mani apdzina 4:00 TT. Pusmaratons sanāca tieši divās stundās. Tālāk kļuva pavisam grūti, jo vairums skrējēju finišēja, bet palikušie man gāja garām. Pie 22.km jau piezagās doma stāties ārā un neriskēt. Patiesībā tas bija šoks, jo šādā tempā treniņā biju skrējis 27 km līdzīgos laikapstākļos. Brīžiem pagāju, un tad jau par laimi sākās ēna Katrīnas ielā, enerģijas punkts un 24.km atzīme, pie kuras pienācās želeja. Kopumā distancē apēdu 6 Isostar enerģijas želejas (ik pēc 6 km). No 30. līdz 34. km atnāca vaļā otrā elpa, tīri labi uzskrēju, bet pēdējie astoņi km pa Ķīpsalu un Vanšu tiltu bija ļoti smagi. Brīžiem pārgāju soļos, 39.km mani apdzina Ulla un 4:30 tempa turētāji. Pēdējos divus kilometrus atkal noskrēju labi, jo bija fantastisks līdzjutēju atbalsts. Finišā 4:29:12, rezultāts ne tuvu cerētajam, tomēr labāks, nekā likās pēc pirmās puses.
Pašsajūta
Tas, ko nozīmē maratons, apmēram bija skaidrs. Fiziski jutos tīri labi visu distanci, beigās nebiju izpumpējies. Nomāca karstums, ko ļoti slikti panesu. Varbūt nevajadzēja skriet cepurē. Noberzu ciskas diezgan pamatīgi, jo aplaistījos distancē ar ūdeni, un slapjie šorti sāka berzt. Kreisai kājai pēda pamatīgi sāpēja pēc finiša, labai pēdai neliela tulzna. Stipri piedzīti augšstilbi, nedaudz muguru juta. Bet citādi tīri laba pašsajūta. Nez kā būtu gājis pie vēsākiem laikapstākļiem, kad censtos turēt augstāku tempu. Kā arī ļoti patīkams bija milzīgais līdzcilveku atbalsts, gan pirms sacensībām, gan trasē, gan pēc tam sociālajos tīklos!
Analīze
Faktiski maratonu ir prātīgi sadalīt divos pusmaratonos. Rzespektīvi, tas ir pusmaratons tūliņ pēc viena jau noskrieta pusmaratona. Tāpēc pirmā puse jāskrien, maksimāli konservējot spēkus otrajai pusei, kas arī ir īstais izšķirošais skrējiens. Jo pusi var daudzi noskriet, bet pilno var daudz daudz mazāk.
Ko es darītu savādāk, ja izlemtu skriet arī nākamgad:
- daudz vairāk skrietu treniņos, pa dažādāku segumu un noteikti paskrietu intervālus;
- lielāku uzmanību pievērstu uzturam pēdējā nedēļā, piemēram, ogļhidrātu diētai;
- iegādātos speciālu skriešanas veļu un šortus;
- nevilktu cepuri, bet vai nu vieglu lakatiņu, vai neko;
- precīzāk saplānotu vidējo ātrumu pirmajā pusē, vadoties no gaisa temperatūras.
Ko es jau šogad pareizi darīju:
