ceturtdiena, 2013. gada 1. augusts

Zilo ezeru zeme II – PČ rogainingā Krievijā

Faktiski šim rakstam piemērotāks nosaukums būtu bijis "Krievijas ateju diskrētais šarms", "Dziedošais dembelis" vai "Divmetrīgo nātru atgriešanās", tomēr apžēlojos, jo daba jau nav vainīga, ka to apdzīvo īpatnēji indivīdi.

Ierašanās Krievijā
Starta optimisms
Uz Krieviju devāmies ar "Jēkaba Aģentūru", un viss notika uz ūsiņu. Autobusā tikai rogaininga lielmeistari, kas dalījās pieredzē un savos novērojumos. Pa ceļam mūs izklaidēja otra brālīgā komanda – Dāvis un Rinalds, kuriem jau Krievijā pievienojās arī Jānis. Uz robežas papurināja nedaudz vairāk par stundu, kas ir normāls rādītājs. Rogaininga norises vietā ieradāmies pēcpusdienā un tad sākās brīnumi. Uzreiz bija skaidrs, ka pasākums notiks militārā stilā – barošanas un dušu teltis bija kā no 2. pasaules kara, apkārt spietoja zaldātiņi, pats sacensību centrs ierīkots nekurienes vidū aizaugušā pļavā. Teltis jābūvē kaut kur biezā mežā, jo vienīgo normālo laukumiņu aizņēmis medpunkts. Kaut kādā slīpā biežņā uzslienam teltis un dodamies inspicēt tualetes. Te gan ārzemniekiem ar vājiem nerviem varēja iestāties pamatīgs šoks – izpratne par labierīcībām PČ rīkotājiem bija 1. pasaules kara līmenī – zaldātiņi izrakuši 8x1 m garu bedri un pāri pārlikti reti dēlīši, uz kuriem, khm, visiem rindā tupēt... Un tas viss, pēc pašu vārdiem,  lielākajā sporta notikumā Pleskavas apgabala vēsturē. Jautrība turpinājās arī vakarpusē pasākuma atklāšanā – vadītāja nemitīgi pārteicās, sajauca papīrus, savukārt tulkotāja (meitene, kas runāja basā ar baisu akcentu) pavisam brīvi interpretēja sakāmo, piemēram, sajauca Īriju ar Igauniju u.tml. Tomēr pašpārliecinātības trūkumu meitenēm nevarēja pārmest, lai arī Ullai likās, ka vilkt melnus stringus zem puscaurspīdīgiem baltiem svārkiem nav īsti labs stils :) Bija pat grupa no Sanktpēterburgas (kaut kāds ambient, kam pa virsu meitene ruporā monotoni murmināja kaut kādas vārsmas). Vēlāk arī pasākuma DJ, kas bija armijnieks ar uzplečiem, sāka dziedāt mikrofonā pārsteidzoši labā balsī, brīžam falsetā pārspējot Frediju Merkuriju. Nevarēja vienīgi saprast, viņš bija skaidrā vai tomēr ne gluži.

Sacensības – 1.diena
Plānošanas process
Karte ļoti interesanta
Pats rogainings bija noorganizēts gana augstā līmenī (cik nu varu spriest). Karte precīza un ļoti interesanta, punkti izkārtoti visai pārdomāti, daudz dažādu maršrutu iespēju. Pie startam tuvākajiem punktiem pa divām SI stacijām, lai mazinātu rindas. Ūdens punktos lielas mucas ar dzeramo ūdeni. Barošana arī bija bagātīga (borščs, rīsi ar stroganovu, augļi, tēja, cepumi), lai gan ne pārāk garšīga. Ķērāmies pie plānošanas. Uzmetot aci kartei jau bija aptuveni skaidrs, kurā virzienā doties. Pieturējāmies pie pērn Čehijā pārbaudītā plāna – viens liels aplis pirmajā dienā, pa nakti paguļam 3,5 h, tad otrs aplis no rīta pa gaismu. Pa gaisa līniju saplānojām 45 km pirmajai dienai un 25 km otrajai. Plkst. 12 tika dots starta šāviens un skrējām distancē! Pirmo punktu atradām gandrīz vienlaikus ar vēlākajiem uzvarētājiem Ensaar brothers no Igaunijas. Punkti vācās salīdzinoši viegli, lai gan kļūdiņas neizpalika. Meži bija biezāk aizauguši kā citviet, tāpat arī meža ceļi bija nožēlojamā stāvoklī. Kādu posmu pa purvu paskrējām līdzi pavecam latviešu pārim, tad atkal paši. Tuvojoties vakaram, parādījās nogurums un galva pārstāja strādāt. Kā par nelaimi, pēdējie punkti bija stipri sarežģītās vietās. Tā nu pirmajās 8h nogājām 44 km, bet nākamajās 3h tikai 11 km... Paveicās, ka stunda bija jāgriež uz priekšu, tādēļ 23.00, kad atgriezāmies bāzē, bija vēl mazliet gaišs. Kopumā aizvadījām labu dienu, ja neskaita grūtās un kļūdainās beigas.

Sacensības – 2.diena
Pirms starta
Pēc GPS veiktais ceļš
Pagulējām no 12-3.30 (cik nu mums to ļāva skaļie kaimiņi, kas nāca un gāja visu nakti). 4:30 devāmies ceļā pa otram lāgam. Te jāpiemin, ka izdarīju kļūdu, startēdams īsti neieskrietās Asics Fuji Attack kedās, kas rezultējās noberzumos. Aplīmēju kājas ar plāksteriem un skrēju rezerves apavos, bija ok. Tāpat sāka sāpēt mugura, otrajā dienā īsti nevarēju zem kokiem palīst. Pirmos pāris punktus paņēmām pa tumsu ar lukturīšiem, bet tālāk jau aizgāja pa gaismu. Pārsvarā nācās skriet pa "ziloņu takām", ko Kongo džungļiem līdzīgajā mežā bija atstājušas orientieristu ordas. Kopumā viss apvidus līdzinājās Riekstukalna apvidum pie Baldones. Sāka izsīkt spēki un želejas vairs sevišķi nelīdzēja. Kārtējos džungļos nevarējām atrast drošu ceļu pāri purvam, tādēļ atmetām divus punktus un finišējām ar laika rezervi, kopumā savācot 180 punktus. Otrai mūsu komandai Plotnieks-Trukšs-Vanags 220 punkti, nav slikti! Uzvarētāji pamanījās savākt 386 punktus. Kopumā pieveicām 55+27=82 km (pa gaisa līniju 60 km). Mazliet jau palika tāda kā vilšanās sajūta, jo otrajā dienā vajadzēja paveikt vairāk, taču pieredze nāk ar gadiem. Toties ieņēmām 49.vietu pasaulē (XO – jauktajā atklātajā grupā)!

Rezumē
Pēc finiša
Rogainings ir ļoti pateicīgs sporta veids, jo ir tik daudz sfēras, kur iespējams pielikt un mācīties. Uzskaitīšu dažas no tām:
Fiziskā forma – pagaidām mums kājas iztur apmēram 12h, un pēc pagulēšanas vēl max 8 h. Ja varētu izturēt vismaz 16 h, varētu jau domāt par negulēšanu un iešanu līdz galam. Ko lai saka, jātrenējas vairāk, jāskrien monotoni gari gabali.
Plānošana – šī ir interesantākā rogaininga daļa un ļoti būtiska. Nenoliedzami, panākumi nāk ar laiku, bet te esam sasnieguši jau labu līmeni, šogad atkal ļoti optimāli saplānojām, atbilstoši spējām. Punktos saspraužam adatiņas, un tad ar mērogam atbilstošu striķīti plānojam distanci. Atzīmējam, kur mums jābūt ik pēc trim stundām.
Orientēšanās – šeit vienkārši jābraukā vairāk uz Magnētiem, jāskrien garākā distance. Rogainingā punkti netiek speciāli slēpti, bet optimālāko ceļu ejot, orientēšanās prasmes ir izšķirošas.
Ekipējums – ja ir doma ilglaicīgi nodarboties ar šo sportu, nepieciešams labs un pārbaudīts ekipējums. Sākot no telts un termosa, līdz somai, apaviem un aptieciņai. Jo distancē nav laika ķēpāties ar noberztām kājām vai somu, no kuras kaut kas tek. Šoreiz man gadījās ķibele ar sapelējušu piepūšamo matraci.

Papildus info
Dāvis, Rinalds un Jānis
Te var apskatīt visus PČ rezultātus un komandu plānotās distances.
Ja ir interese nodarboties ar rogainingu, labākā vieta, kur sākt, ir www.rogaining.lv.

sestdiena, 2013. gada 25. maijs

Pirmais maratons!

Priekšvēsture
Doma par maratonu brieda pasen, jau kopš pirmā pieveiktā pusmaratona, kad man vajadzēja jaunu mērķi un bija pārliecība, ka arī pilnais maratons nav nekas neiespējams. Tomēr līdz realizācijai pagāja divi gadi. 2012.g. pat biju labākā formā nekā šogad, jo aktīvi piedalījos ziemas Magnētos, tomēr maratonam vēl nebiju nobriedis, aprīlī piemeklēja slimība, tāpēc noskrēju Nordea pusmaratonu bez sevišķas gatavošanās (1:42h). Šogad māsa uz Ziemassvētkiem uzdāvināja pilno maratonu, tāpēc atkāpšanās ceļa vairs nebija. Pats pirmo biju domājis skriet Valmieras maratonu, jo pa vasaru ir lielākas iespējas satrenēties.

Treniņi
Ziemas pirmo pusi, līdz kamēr uzsniga kārtīgs sniegs, regulāri skrēju garos krosus (20-30 km), pa ziemu gan nesanāca sportot, ne īsti uz Magnētiem braucu, ne slēpoju. Martā atsāku aktīvi skriet - sākumā bija doma pieturēties pie kādas no maratona treniņprogrammām, bet bija bēdīgi ar brīvo laiku, tādēļ skrēju pēc izjūtām - 1-3x nedēļā, vienu garo obligāti. Kopā var teikt, ka tīri neslikti sagatavojos - bija daži ātrie 10km, vismaz pieci krosi virs 30km (garākais pat 42km), bet pārsvarā treniņos spiedu uz kilometriem, nevis ātrumu, lai pierastu pie vienmuļas skriešanas. Korekcijas atkal ieviesa gripa (martā).

Finišā patiess prieks par paveikto un rezultātu tieši zem 4,5 stundām
Sacensības
Tā kā maratona diena bija karsta, rīkotāji aicināja uz rekordiem neiet. Klusībā biju cerējis izskriet no 4h, likās, ka fiziski tam esmu gatavs. Iesāku piesardzīgi, sākumā paskrēju ar 3:45 tempa turētājiem, bet tas bija par ātru, 4:00 tempa turētāji atkal likās par lēnu. Pirmos 10 km noskrēju ar ātrumu 5:27 min/km, skrējās viegli, vēl nebija karsts. Vienīgā problēma bija WC, kur vajadzēja uz mirkli ieskriet, bet distancē tās bija grūti pamanīt. Līdz 14. km jutos ļoti labi, bet tad sāka palikt karstāks. Sevišķi nomācošs bija 15.-22.km, visu laiku pa Krasta ielu bez ēnas, saule cepina. Pie 17.km sapratu, ka jāmet nost ātrums, pie 19.km mani apdzina 4:00 TT. Pusmaratons sanāca tieši divās stundās. Tālāk kļuva pavisam grūti, jo vairums skrējēju finišēja, bet palikušie man gāja garām. Pie 22.km jau piezagās doma stāties ārā un neriskēt. Patiesībā tas bija šoks, jo šādā tempā treniņā biju skrējis 27 km līdzīgos laikapstākļos. Brīžiem pagāju, un tad jau par laimi sākās ēna Katrīnas ielā, enerģijas punkts un 24.km atzīme, pie kuras pienācās želeja. Kopumā distancē apēdu 6 Isostar enerģijas želejas (ik pēc 6 km). No 30. līdz 34. km atnāca vaļā otrā elpa, tīri labi uzskrēju, bet pēdējie astoņi km pa Ķīpsalu un Vanšu tiltu bija ļoti smagi. Brīžiem pārgāju soļos, 39.km mani apdzina Ulla un 4:30 tempa turētāji. Pēdējos divus kilometrus atkal noskrēju labi, jo bija fantastisks līdzjutēju atbalsts. Finišā 4:29:12, rezultāts ne tuvu cerētajam, tomēr labāks, nekā likās pēc pirmās puses.

Pašsajūta
Tas, ko nozīmē maratons, apmēram bija skaidrs. Fiziski jutos tīri labi visu distanci, beigās nebiju izpumpējies. Nomāca karstums, ko ļoti slikti panesu. Varbūt nevajadzēja skriet cepurē. Noberzu ciskas diezgan pamatīgi, jo aplaistījos distancē ar ūdeni, un slapjie šorti sāka berzt. Kreisai kājai pēda pamatīgi sāpēja pēc finiša, labai pēdai neliela tulzna. Stipri piedzīti augšstilbi, nedaudz muguru juta. Bet citādi tīri laba pašsajūta. Nez kā būtu gājis pie vēsākiem laikapstākļiem, kad censtos turēt augstāku tempu. Kā arī ļoti patīkams bija milzīgais līdzcilveku atbalsts, gan pirms sacensībām, gan trasē, gan pēc tam sociālajos tīklos!

Analīze
Faktiski maratonu ir prātīgi sadalīt divos pusmaratonos. Rzespektīvi, tas ir pusmaratons tūliņ pēc viena jau noskrieta pusmaratona. Tāpēc pirmā puse jāskrien, maksimāli konservējot spēkus otrajai pusei, kas arī ir īstais izšķirošais skrējiens. Jo pusi var daudzi noskriet, bet pilno var daudz daudz mazāk.

Ko es darītu savādāk, ja izlemtu skriet arī nākamgad:
  • daudz vairāk skrietu treniņos, pa dažādāku segumu un noteikti paskrietu intervālus;
  • lielāku uzmanību pievērstu uzturam pēdējā nedēļā, piemēram, ogļhidrātu diētai;
  • iegādātos speciālu skriešanas veļu un šortus;
  • nevilktu cepuri, bet vai nu vieglu lakatiņu, vai neko;
  • precīzāk saplānotu vidējo ātrumu pirmajā pusē, vadoties no gaisa temperatūras.
Ko es jau šogad pareizi darīju:
  • Asics kedas ir ok, ar tām mierīgi var vēl maratonu skriet;
  • 6 želejas ir ok, patiesībā varēja vēl būt pārītis;
  • ļoti veiksmīgi biju atlasījis mūziku - no Lingas līdz Metallicai;
  • nebaidījos pāriet soļos, kad bija par karstu.
Fotogalerija:





piektdiena, 2012. gada 16. novembris

Magnēta Tautas rogainings Garkalnē!

Beidzot sanācis laiks atskatīties uz vienu no šīs vasaras aizraujošākajiem sportiskajiem notikumiem – ikgadējo Magnēta Tautas rogainingu, kas šoreiz norisinājās Garkalnes novadā.

Mērķi ambiciozi
Kā jau ierasts rudens pusē, "Rupo Tandēms" (Ulrika un Emīls Rupie) nelaida garām iespēju sabrist kājas un uzplēst bikses Magnēta organizētajā Tautas rogainingā. Pēc debijas reizē sasniegtās 5.vietas (2010.g. Garciemā), kam sekoja mūsuprāt nepelnīta 9.vieta (2011.g. Riekstukalnā), šoreiz bijām gatavi gāzt kalnus. Par pamatu optimismam kalpoja veiksmīgais starts pasaules čempionātā, labā fiziskā forma, laika gaitā kopā startējot iegūtā pieredze, kā arī salīdzinoši labi skrienamais Garkalnes apvidus, kas vairāk piemērots kapātājiem, kā mums. Optimismu nedaudz mazināja dalībnieku sastāvs, kas solījās būt nopietns, tāpēc gatavojāmies pacīnīties par 3.-6.vietu.

Plānošana
Saplānotā distance "Rupo Tandēms"
Sanāca aizgulēties, tāpēc drāzos uz startu pa galvu pa kaklu un Maltuves purvā (starta vietā) ierados 5 min pirms karšu dalīšanas. Tas tomēr nekādi nenāca par ļaunu, jo pasākums tomēr kompakts un dalībnieku skaits ne sevišķi liels. Jau no pirmā acu uzmetiena kartei optimisms manāmi saruka – ne miņas no gaidītā parkveida meža, puse no kartes ortofoto (vāji saskatāmi attēli), karte tomēr liela (nav ko domāt savākt visus punktus). Plānošanā vadījāmies no dažiem jauniem principiem. Pirmkārt, nolēmām iet citā virzienā, nekā lielais bars, lai nebūtu jāpiedzīvo sastrēgums pie pirmā punkta. Otrkārt, centāmies plānot pēc iespējas nelielākos attālumus starp punktiem. Speciāli no ortofoto nevairījāmies, kas šoreiz varbūt arī nebija pareizi. Biju sagatavojis mērogam atbilstošu striķīti 45 km garumā pa gaisa līniju. Saplānojām apmēram 42 km, kas, protams, nebija reāli, jo būtu rezultējies vismaz 60 km distancē (šim apvidum par lielu). Pērn Riekstukalnā pieveicām 51 km, bet tur bija skrienamāks mežs. Plāns bija doties pretēji pulksteņrādītāja virzienam apkārt kartei, sākot no apakšas. Domāts – darīts. Vēl kartē atzīmējām vietas, kur pēc plāna mums jābūt pēc 2h, kur pēc 4h un kur pēc 6h.

Pirmās 4 stundas
Veiktā distance "Rupo Tandēms" GPS
9:30 tika dots starts, un Rupo Tandēms žigli devās distancē. Daudz variantu pirmajam punktam nebija, liels bars nesās tai pat virzienā, kur mēs, tādēļ uzskrējām un paņēmām to vieni no pirmajiem. Tālāk jau komandas izretojās. Kā izrādījās, daudzas komandas gāja tāpat, kā mēs (vismaz pirmos punktus), kas savā ziņā bija labi, jo pa ortofoto īpaši ātri nepaorientēsies, un ir labi, ja kāds brīžiem paskrien pa priekšu. Kā kuriozs jāmin kāds pavecs pāris, kas ilgu laiku pa brikšņiem mums gāja pa priekšu. Beidzot tos apdzinām, un tas izrādījās Pēteris Apinis, kurš pa lielam nemaz neskrien, bet ļoti ātri soļo :) Lūk tāds ir rogainings – skriešana ne vienmēr nes augļus. Laiku pa laikam saskrējāmies ar saviem mūžsenajiem konkurentiem Jāni un Nelliju, taču neņēmām viņus galvā, jo konkurēt ar viņiem tāpat vēl nav pa spēkam. Pirmā distances puse bija ātra, taču nogurdinoša. Kā interesantākais moments jāmin Krievupītes šķērsošana pa ortofoto karti. Nācās brist līdz ceļiem pa aukstu ūdeni, bet beigās atradām baļķi, pa ko tikt pāri. Otrā krastā krietni paveicās iziet tieši uz 72.KP. Tālāk jau atkal pa parasto karti. Tuvojoties pusdistancei, sākām atpalikt no nospraustā grafika, arī ātrums nokritās zem plānotajām 9min/km. Te jāpiemin, ka nesadalījām vairs tik tupi visu distanci četros vienādos nogriežņos pa divām stundām katru, jo skaidrs, ka uz distances beigām ātrums nebūs liels, bet sadalījām sekojoši – 12+11+10+9=42 km (attiecīgi katrs cipars ir sekojošās divās stundās pieveicamā distance). Tiklīdz sākām atpalikt no grafika, metām nost kādu punktu. Kopumā šādi atmetām 3 punktus, diemžēl tie bija vērtīgi (8,7,7). Paņemot tos visu, būtu uzvarējuši, bet, paņemot jebkuru vienu no tiem, būtu 3.vietā. Bet tas no sērijas – kā būtu, ja būtu.

Otrās 4 stundas
Tradicionālais foto pie ūdens punkta!
Otrā distances daļā sākās ne pārāk patīkami, kad skrienot pa dzelzceļa uzbērumu, nolēmām nepareizā vietā forsēt pārplūdušu pļavu. Zaudējām kādas 15 min., un, izmirkuši līdz viduklim, izlīdām atpakaļ uz uzbēruma. Ilgu laiku līdzīgi spēkojāmies ar Viestura Tamuža komandu – gājām līdzīgu distanci, tomēr beigās viņi mums ielika, lai gan bijām nedaudz ātrāki, dēļ labākas plānošanas. Tādēļ analīzes daļā pievienošu viņu veikto maršrutu (ar tādu pašu mums pietiktu 3.vietai). Pēc neilga brīža atmetām vēl vienu punktu (jau otro), kas bija nost no distances iekšā purvainā mežā. Punkti ņēmās diezgan viegli, bez īpašas maldīšanās. Nopietnākas problēmas sākās, tuvojoties Maltuves purvam. Atdūrāmies pie milzīga gara grāvja pļavas vidū, kuru šķērsot nācās pa tiltiņu, uz kuru bija jāmet līkums. Tālāk gājām pāris kilometrus pa briesmīgiem džungļiem un purvu, neizdevās arī punktu atrast ar pirmo piegājienu. Šajā brīdī sāka jau spiest laiks, bija palikušas līdz finišam nieka 1:15 h, tāpēc atmetām trešo punktu, kas bija tālu purvā. Šis gan bija pareizs lēmums, jo gadījās vēl viena taktiska kļūda pie pēdējā punkta, kā arī Maltuves purvs bija pilnībā neskrienams. Finišējām pēc 7:52 h, kopumā pieveicot 48,5 km. XO (jauktā atklātā) grupā ieguvām 8.vietu, kas, protams, sagādāja vilšanos, taču līdz trijniekam pietrūka pavisam nedaudz un rezultāti bija ļoti blīvi. Piemēram, Jānis un Nellija pārtērēja 4 minūtes un tādēļ no 3.vietas nokrita uz 9.vietu. Viņiem droši vien škrobe vēl lielāka.

Emīla analīze
Kopā ar vienmēr jautro Slodzes Testu
Šeit vietā ir izvilkt esenci no šīm sacensībām – saprast kļūdas un gūt mācības. Kas pietrūka? Pirmkārt, pavirši saplānojām beigas. Kā redzams Tamuža distancē, lieliski saplānotas beigas un nebaidīšanās riskēt deva augļus. Kas vēl? Pietrūka fiziskā forma, uz beigām sāka sāpēt a) kreisā gūža, b) labais stilbs (sasitu lapsas alā), c) kreisais celis. Nevajadzīgi daudz laika iztērējām ūdens punktā (būtu ūdens pieticis, bet jēdzīgāk plānot bija bez ūdens punkta). Gadījās dažas kļūdas – jau minētā pļava, pēdējais punkts, kur nogriezām stūri, bet uzrāvāmies uz biežņas, nenočekojām azimutu un vēl kādas 10 min. vējā. Jāplāno prātīgāk beigas. Šoreiz arī par daudz paķērām, bet generally, vairāk saplānot ir ok, jo vienmēr var kaut ko atmest. Pērn par maz saplānojām, un tas bija tizli – laiks vēl ir, bet punktu nav tuvumā.

Ullas analīze
  • Brīdī, kad tiek izdalītas kartes, ir jābūt kaujas gatavībā doties mežā. Visam jābūt
    gatavam - kartes iepakojumam, komasiem, identiem tīriem, ūdenim salietam, pārtikai
    saliktai. Pašiem sporta drēbēs - gataviem.
  • Distance jāplāno nesteidzoties. Pārdomāti. Vispirms idejiski, pēc tam detaļās. Iepriekš
    jābūt sagatavotam diegam ar km atzīmēm, adatiņām un pamatnei.
  • Distance jāplāno pēc kilometrāžas un laika. Jārēķinās ar kartes grūtības pakāpi.
    Vidēji grūtā kartē 8h var plānot 43km. Pirmajās 2h jāpieveic 12km, nākamajās 2h
    11km, nākamajās 2h 10km un beigās jāatstāj 9km.
  • Jāizvairās no orto-foto kartes. Jāizvairās nozīmē ņemt mazākas vērtības punktus
    zināmā/redzamā apgabalā, nevis triekties pakaļ dārgiem pa nezināmu apvidu. Tas kā
    likums būs ilgāk un sāpīgāk.
  • Laiks nosaka visu. Tam nemitīgi jāseko līdzi un jāizlaiž punkti tajā posmā, kur nevar
    paspēt iekļauties noteiktajā laikā.
  • Stratēģiski ļoti svarīgi ir pareizi saplānot beigas. Lai viegli skrienas un viegli
    orientējas.
  • Regulāri jādzer un jāēd. Ja slāpst, ir pa vēlu. Ja jūti izsalikumu, ir jau par vēlu.
  • Vēl viena veca, bet ļoti noderīga un laba atziņa - ļoti svarīga ir komanda. Optimāli
    divi cilvēki, kuri abi var orientēties un abi ir vienlīdz spēcīgi. Tieši tāda ir mūsu
    komanda - Rupo tandēms!

Nobeigumā
Te var redzēt mūsu, Jāņa / Nellijas un Tamuža saplānoto distanci. Raustītās līnijas apzīmē plānoto, bet neizieto maršrutu. Var redzēt, ka visreālākais bija otrs atmestais punkts, nr. 78.

Rupo Tandēms
Nellija un Jānis
Viesturs Tamužs

piektdiena, 2012. gada 14. septembris

PČ rogainingā – kalni un elektriskais gans!

No 31.augusta līdz 1.septembrim kopā ar Ullu, Dāvi un Robertu bijām aizdevušies uz pilsētiņu Přebuz Čehijas republikā, kur norisinājās 10. pasaules čempionāts rogainingā.

Taktika
Klasiska Čehijas ainava
Šoreiz nebija nekādu atlaižu – tikai 24 h distance, kurā man nebija pieredzes, bet Ullas pieredze – tikai izstāšanās LČ pēc 12 stundām. Garākie mači mūžā mums līdz šim bija 14 h Līdzsvars pērn Smiltenē. Tas gan mūs absolūti neatturēja no augstu mērķu uzstādīšanas. Vispirms bija doma pa dienu skriet grūtāko daļu (sacensības notiek no 12.00–12.00 nākamā dienā), pa nakti vieglāko un no rīta atkal grūtāko. Tad sapratām, ka aptuveni 8-10 h, skrienot normālā tempā, ir mūsu limits, pie kura kājas sāk uzdot, tāpēc dzima ģeniāla doma – pa vidu 24 h sacīkstēm pagulēt teltīs, kādas 4-5 h, un tad no rīta ar svaigiem spēkiem līdz finišam. Jo bija skaidrs, ka visas 24 h neizvilksim, un kāda jēga finišēt pilnīgā besī 8 no rīta, ja var tās atlikušās 4 h nogulēt pa nakti un no rīta citā fīlingā finišēt.

Pirms starta
Numuri saņemti! (Foto: D.Plotnieks)
Līdz Čehijai gan bija vēl jātiek, bet tas izdevās salīdzinoši nesāpīgi, braucot pārmaiņus man un Robertam pa 5 h (kopā 20 h). Neizgulēto miegu izdevās kompensēt naktī pirms sacensībām, kur lietus šaustītā teltī nogulēju 11 h. Prebužas miests ir pavisam maziņš, viena iela, atrodas diezgan normālu kalnu ielenkumā, apkārtnes augstums tika solīts 400–1100 metri virs jūras līmeņa. Apmēram priekšstatu par distanci radīja organizatoru izsniegtās tūristu kartes – ziemeļu daļā pie Vācijas robežas lielie kalni, savukārt uz dienvidiem salīdzinoši plakana apkārtne ar ganībām un miestiņiem. Kartes dabūjām ap 10.00, ķērāmies pie plānošanas. Lai gan ar Slodzes Testu skrējām kopā Eiropas čempionātā, šoreiz bija jūtama konkurence, jo puiši taisījās gāzt kalnus un skriet visu nakti. Rupo Tandēms savukārt spieda uz taktiku un gulēšanas stratēģiju. Galvenais bija saplānot ne par maz, ne par daudz. Talkā nāca iepriekšējo četru kopā aizvadīto rogainingu pieredze, un saplānojām salīdzinoši precīzi (atbilstoši spēkiem). Pirmajā dienā nolēmām doties uz dienvidiem, izmest plašu loku un ap 12 naktī atgriezties bāzes nometnē, paēst un pagulēt līdz 4 no rīta, un tad izmest mazāku loku uz ziemeļaustrumiem, pa augstkalni. Pirmajai dienai saplānojām 35 km pa gaisa līniju, otrajai 20 km. Parasti rogainingā var droši rēķināt 30% klāt pie reālā noskrējiena, it sevišķi, ja pārvietojas pārsvarā pa ceļiem un takām, kā gatavojāmies darīt mēs.

Pirmā diena
Telšu pilsētiņā gāja jautri
Startā neiztika bez ekscesiem. Vispirms jau nokavējām masu startu par apmēram 5 minūtēm (čammājāmies vēl pie mašīnas). Tas nav nekas traģisks, 5 min uz 24 stundām tāds nieks vien ir. Tālāk pie pirmā punkta bija nereāls sastrēgums, nācās rindā stāvēt kādas 12 minūtes! Kaut kas neredzēts! Laikam kādi 90% komandu devās tieši uz šo punktu, kas atradās apmēram 2,5 km no starta. Tālāk jau komandas izretojās, un brīžiem palikām pavisam vieni. Lielākā daļa konkurentu aizgāja uz ziemeļiem. Tā kā laiks mūs nespieda, īpaši neskrējām, tikai pa ceļiem un lejā no kalna. Punkti vācās lēnām, bet pārliecinoši. Atrast bija viegli, vienīgi attālumi starp punktiem palieli (te izpaudās plānošana, kas citiem ir augstākā līmenī). Jautrība sākās pēcpusdienā. Vispirms nogriezām vienu serpentīna līkumu, rāpdamies visai stāvā nogāzē. Augšā tikām, taču abi aplipuši ar maziem dadžiem, kā arī ar roku kārtīgi pieturējos pie nātru pudura. Uff. Uzpildījām ūdeni apmēram distances pusceļā no kāda kalnu avotiņa. Nākošais piedzīvojums gaidīja tuvējā miestā, kur lauku ceļš atdūrās pret elektrisko ganu un aitu ganībām. Apkārt iet – līkums. Ulla izlīda cauri, es pārlēcu pāri. Ulla gan vispirms pieķērās ar roku pie kādas nevainīga paskata auduma lentas, kas arī bija zem sprieguma. Bac! Vēlāk citi orientieristi (arī no LV) mums ierādīja, kā elektrisko ganu atvienot ar dzeltenajiem rokturiem. Mirkli vēlāk mežā kaut kas man izdūrās cauri apavu zolei un iedūrās kājā. Domāju – kāds īpaši izturīga koka zars, bet izrādījās sprīdi gara sarūsējusi nagla! Labi, ka tikai pēdu mazliet saskrāpēja. Nedaudz vēlāk gadījās jautrākais piedzīvojums – govju ganības. Atkal šķērsojam elektrisko ganu, bet šoreiz jau pļavā ganās nopietna paskata govis un buļļi, kas izteikti pievērš mums uzmanību. Īss, satraukuma pilns pārskrējiens, un esam drošībā mežā. Tikai lai aptvertu, ka iedomātais mežs ir vien neliels pudurītis, kas apjozts no visām pusēm ar elektrisko ganu. Esam pilnīgā ielenkumā. Nu jau govis ir saniknotas par mūsu izrādīto necieņu un bariem vien srien šurp. Ne uz priekšu, ne atpakaļ. Es gribētu riskēt un skriet tālāk līdz īstajam mežam, bet Ullai jau iestājas neliela panika. Buļļi turklāt sāk aulekšot lielā tempā. Beidzot govis virzās un māju pusi, un pa otru galu izsprūkam laukā no tīruma. Ulla pat vairs nemaz negrib ņemt punktu no dusmām, tomēr izdodas pierunāt. Pie nākamā punkta paklūpu uz krituša koka un sasitu pakausi pret priedes stumbru. Pēdējais starpgadījums notiek jau krēslā, kad ne par ko nevaram atrast 82.punktu. Pēc pusstundu ilgiem pūliņiem uznāk tumsa, un tālāk meklējam jau ar lukturīšiem. Piebiedrojas nerunīgs igauņu pāris. Arī nekā. Beigās paveicas un Ulla nejauši iziet uz punktu. Diemžēl Endomondo ir pazaudējis GPS, tāpēc tā arī nekad neuzzināsim, kur tieši mēs maldījāmies un kāpēc nevarējām punktu atrast. Vēl tikai divi diezgan viegli punkti pa tumsu, dīvains invalīds uz ceļa, kas izceļas ar neomulīgu atklātību, un tad jau spēki ir tikpat kā galā un sasniedzam hash-house 10:30 PM.

Otrā diena
Startēja 29 valstu pārstāvji
Ātri uzēdam organizatoru piedāvāto pasta bolognese un lienam teltīs, uzstādot modinātājus uz 4 no rīta. Gulēt nav viegli, jo līst lietus, klaigā dažādi beidzēji un ap diviem, rupji lādēdamies, pārrodas cita Latvijas komanda (Jānis, Nellija un Andis) un novāc savu telti. Esmu savilcis visas iespējamās drēbes. un kaut kā izdodas sasildīties. Četros ceļamies, dublis Nr. 2. Patiesībā pašsajūta ir laba, kājas "atgājušas", vienīgais nepatīkamais moments ir atkal uzvilkt slapjās botas. Ārā vēl tumsa, no kalniem lejā nāk slapja migla. Pat ar lukturīšiem redzamība tikai kādi 10 m. Paēdam vēlreiz pastu, uzpildam ūdeni un pirms pieciem dodamies. Pirmo punktu ņemam ļoti prātīgi, pa ceļiem, paiet gandrīz stunda. Pa ceļam uz otro punktu nosēžas lukturim baterija, bet jau aust gaisma. Vēl pēc diviem punktiem nonākam izvēles priekšā – iet saplānoto mazo aplīti, vai pamēģināt "pieķert klāt" vēl trīs punktus ielejā aiz kalnu grēdas. Ieleju mums ieteica ņemt Roberts, un doma tiešām neslikta – visi punkti lielas stigas malās. Jātiek tik tai grēdai pāri... Pieņemam lēmumu riskēt. Uzreiz klāt ir stresiņš, kas vēl līdz šim nebija licis sevi manīt. Ulla vairs nerunā, tik skrien man pa priekšu augšā kalnā, augšā kalnā. Drīz vien konstatējam, ka iedomātā ieleja nemaz nav ieleja, bet gan plakankalne pašā grēdas augšā! Whatever. Sasniedzam klintis kalna galā un atviegloti nopūšamies – ejam pēc grafika. Tālāk punkti ņemās viegli, kaut bez sīkām kļūdām neiztiek. 70.punkts palicis atmiņā – kalnu strauta līkumā. Nācās brist pa to nolāpīto strautu gandrīz kilometru slapjām kājām, kamēr savācām. Augstumlīnijas 10m tomēr ir ļoti mānīgas. Turklāt pie paša punkta mani sakoda moskīts, nedēļu bij sarkans pleķis uz rokas. Pa ceļam uz finišu paņemam vēl vienu papildus punktu, bet ar to pašu finišējam 11:23 AM. Kopā savākti 1630 punkti, kas deva 72.vietu 127 komandu konkurencē XO (jauktā atklātā) grupā. Tieši mums priekšā ar identisku punktu skaitu, tikai savāktu nieka 14 stundās, ir Jānis ar Nelliju. Slodzes Tests cīnās varonīgi, taču šoreiz savainojumi dara savu un puiši paliek aiz mums. Finišā jūtos labāk, nekā naktī, nekas nav noberzts, vienīgi mugura liek par sevi manīt. Jūtamies salīdzinoši labi, vēl pieņemam armijnieku tila dušu, tad lecam mašīnā, un pēc 19 stundu brauciena esam atpakaļ LV. Vēl viens piedzīvojums godam aizvadīts!

Mūsu pēc GPS veiktais maršruts (kopā ap 90 km)
 
Analīze
Nedaudz statistikas... savācām 1630 punktus (parastajā rogaininga izpratnē 163)... Slodzes Tests 1270 punkti... uzvarētāji brāļi Ensāri no Igaunijas 3670 punkti... XO uzvarētāji krievi 3100 punkti... labākie latvieši 9.v. 3160 punkti... labākie latvieši XO 4.v. 2600 punkti... kopā piedalījās 333 komandas no 29 valstīm... karte: mērogs 1:40000, 300 kv.km platība, E=10m, augstākais punkts 1018m... Nobeigumā saplānotie maršruti "Rupo Tandēmam" un tuvākiem un tālākiem konkurentiem. Kā jau teicu, laba distances plānošana rogainingā ir 70% no panākuma. Redzams, ka varējām drošāk plānot pirmo dienu, vairāk punktus ņemt kartes rietumu daļā. Kaut gan ļoti grūti saprast, kāds būs reljefs, kādi attālumi.


Rupie 1630
Vanagi 1630
Slodzes Tests 1270

Poikāni 2190
labākie XO latvieši 2600
Eensaar (uzvarētāji) 3670


Optimālais (dators)

trešdiena, 2012. gada 12. septembris

Baložu Bizons 2012 - rezumē

5. posms.
Noslēdzies "Baložu Bizons 2012", šoreiz ar nelielu rūgtuma piegaršu. Izdevās nostartēt 5 posmos, pēc pirmajiem 4 biju stabilā otrajā vietā, pirmais džeks bija neaizsniedzams. Augustā sanāca nostartēt tikai vienā posmā, jo biju atvaļinājumā un pēdējais posms uzreiz pēc PČ rogainingā. Viss būtu labi, bet pēdējos divos posmos kopvērtējuma līderis nestartēja, tāpēc tuvākajiem sekotājiem izdevās mani apsteigt un no trijnieka atpaliku par 10 punktiem. Rezultātus īpaši analizēt nav vērts, jo šogad Bizons notiek jaunā trasē (apmēram 4,4 km garā), līdz ar to ar vecajiem rezultātiem salīdzināt nevar. Varu pieminēt vienīgi rezultātu progresu pa posmiem - 18:44, 18:54, 19:37, 18:18, 18:42 min. Nākamgad jāmēģina nostartēt vairāk posmos.

Gads          Top rezultāts     Top punkti    Punkti kopā     Vieta kopā     PB labots
2012.g.         0:18:18              1000               4375                 4.             2 reizes
2011.g.         0:17:02              1000               4643                 2.             2 reizes
2010.g.         0:17:39               873                3969                 5.             3 reizes
2009.g.         0:19:17               783                2890                 7.             1 reizi
2008.g.         0:19:54               837                4037                 6.             4 reizes

Google+ [FAIL]

Pirms kāda laika piereģistrējos (pats nezinu, kāda mārutka pēc) pakalpojumā google+. Rezultātā klusām un nemanāmi visas manas bloga bildes aizgājušas pa skuju taku :( Cik palasījos webā, tas saistīts ar to, ka Blogger izmantoja Picassa galerijas, lai uzglabātu attēlus, bet google pārņēma šos abus nabadziņu un pa starpu izdzēsa galerijas. Pirmā doma bija patriekt viņus ratā un pārvākties ar visu blogu uz kādu lietotājiem draudzīgāku vietu, taču tas sagādās papildus liekas neērtības. Galu galā, nav vērts skatīties pagātnē, bet gan nākotnē!

otrdiena, 2012. gada 5. jūnijs

X-race Valkā [FAIL]

Startā vēl manāms optimisms
Šā gada 2.jūnijā DDB X-race komanda pilnā ekipējumā devās uz otro posmu, kas notika Valkā/Valgā kopā ar igauņu komandām. Rīkotājs Jānis mūs bija nomierinājis, ka jau ap 7 rītā ēdīsim putru, lai gan tas bija nosacīti garais posms. Beigās Jānim par putru izrādījās pilnīga taisnība, bet viss pārējais gluži nenotika pēc labākajām piedzīvojumu sacensību tradīcijām.

Vispirms jau visu dienu ar nelieliem pārtraukumiem spēcīgi lija. Lai gan pirms sacensību sākuma lietus mitējās, tomēr darbiņš bija padarīts – slapjie purvi kombinācijā ar +4 grādiem un pārslodzi liktenīgi izrādījās diviem dalībniekiem, kas nonāca ārstu aprūpē, gan arī abām DDB komandām, kas izstājās, lai lieki neriskētu ar veselību. Sākotnējais niknums un draudi pamest X-race seriālu pāris dienas pēc sacīkstēm jau pierima un, vēsu galvu padomājot, jau briest plāns noturēties sešiniekā Mix grupā kopvērtējumā.

Bet nu par pašu sacīksti. Sākums bija graujošs – pēc pusstundu ilgas salšanas starta koridorā sekoja 20 km garš velo konvojs uz īsto starta vietu! Pagaidām vēl skaļa kurnēšana nebij dzirdama, visi ātrā tempiņā ripināja aiz igauņu Politsei mašīnas. Apmēram 22:30 tika dots starta šāviens! Visas komandas milzīgā barā joza uz laivu startu, kas atradās 3 km attālumā. Lai gan mazliet visi izretojās, tomēr laivu starts bija viens milzīgs haoss. Pie punktiem, pēc kuriem bija jārāpjas augstos mālainos Gaujas krastos, veidojās sastrēgumi, kur laipnību vietā varēja saņemt ūdens šalti sejā no pretinieku aira vai labākajā gadienā citas laivas triecienu pa mūsējo. Visumā laivu posmu veicām atzīstami, šur tur palaižot citas komandas pa priekšu, šur tur aizairējot tām garām. Pēc punktiem atkal rāpās pakaļ Ulla, kas viņai rezultējās slapjās kājās un sadurtā rokā.

Pametuši laivas kaut kādā čūkslājā, visi dieba uz velo posma startu. Pirms tā gan bija jāatšifrē kāds Morzes kods. Bija jautri klausīties, kā cilvēki vairākās valodās klaigā visi reizē "garš, īss, pauze, garš garš" utt. Tomiņš ar kodu ātri tika galā un no vienmēr laipnā "Slodzes Testa" pret kodu iemainījām arī krustvārdu mīklas atrisinājumu. Uz šādas pozitīvas nots arī devāmies nākamajā – velo posmā. Tā arī izrādījās pēdējā pozitīvā nots šajā stāstā, jo velo posms mūs aizšāva, bet tam sekojošais bezjēdzīgais kāju posms – piebeidza galīgi.

Velo posmā bija jāpaņem 9 punkti no 10 – no pirmā skata parastā mežā, kur pa pilnam stigu un ceļu. Ātri nolēmām neņemt tālāko (50.) punktu un devāmies ceļā. Tomiņš kurināja tempu, jo tepat bija manīti mūsu sīvākie konkurenti (Godiņi, SEL Team un vēl kādi). Mēs ar Ullu tomēr centāmies nebliezt visiem pakaļ, bet pieturēties paši pie savas orientēšanās prasmes. Pirmie punkti jau mūs atsēdināja – mērogs kartei 1:42000, attālumi lieli, stigas pārsvarā vai nu uzartas smiltis, vai sagāzti koki un staignājs – abos gadījumos neizbraucamas. Rezultātā praktiski pēc katra punkta bija jāskrien pakaļ kājām, pametot riteņus. Reizēm bridām pa stigu iekšā 500 metrus un tikpat atpakaļ... Rezultātā veicām 36 km solīto 16 km vietā. Papildus visam, meža ceļi, kas bija vienīgais pārvietošanās ar velo paņēmiens, bija salijušiem dubļiem pilni, kas braukšanu padarīja divtik smagu. Planšeti braucot nebija iespējams pētīt, tāpat pievīla lielveikala lukturītis, ar kuru drīzāk kaklu varētu nolauzt. Kaut kā velo posmu nolauzām un nonācām pie kāju posma ap 4 no rīta.

Kāju posms bija jāveic pa balto karti tajā pašā 1:42000 mērogā. Iesākumā pēc želeju uzēšanas parādījās pat zināms optimisms, bet ātri vien apsīka, kad arī orientēšanās neveicās. Stigas nebija sevišķi precīzi iezīmētas, lādējām organizatorus par bezjēdzīgo posmu. Vēlāk gan izrādījās, ka lielās kartes stūrī šis posms bija arī ar reljefu iezīmēts, ko nemaz nepamanījām, bet faktiski tas daudz neko nemainīja, jo tāpat posmu nogājām, pārsvarā priekšā redzot citas komandas, kas tāpat gāja kājām. Ejot pastudējām to, kas mūs sagaida tālāk, un tas optimismu neviesa.

Spējam smaidīt arī pēc DNF :)
Nākamie trīs punkti būtu velo pavēle – kaut kur ļoti tālu un ļoti slapjās vietās, tas nu skaidrs. Atkal bezjēga. Pieņēmām lēmumu tos izlaist. Bet kāju posma beigās niknums jau sasniedza apogeju un stājāmies laukā, negribējās vēl 7 stundas pavadīt mežonīgā salā, izmirkušiem, brienot pa tiem pašiem grāvjiem, kurus tikpat labi varējām brist Ulbrokā, nevis triekties uz Valku... Vēl 25 km miniens pa šoseju uz finišu, kura laikā kājas un rokas atsala pilnībā, un tad jau duša, putra un neliels snaudiens auto, gaidot "Slodzes Testa" finišu, kas pienācā iespaidīgas 13,5 h pēc starta.

Te var apskatīt GPS datus atsevišķi pa veiktajiem posmiem.

Baložu Bizons [update]

Eju visiem pa priekšu
Pirmais pjedestāls 2012!
Tā nu pavasara Bizons ir noslēdzies, kopvērtējumā (ņemot vērā trīs labākās kārtas) esmu godpilnajā 2. vietā, par ko balvā saņēmu Baložu Bizona memoriālo dvielīti (kas labi redzams foto). V35 grupā vadībā ir Māris Pakārklis no LSC ar jauno trases rekordu 15:25. Viņš arī maratonu noskrējis 2:44 h, tā ka konkurēt laikam būs neiespējami. Pats savu trases rekordu uzlaboju 4.posmā un nu tas ir 18:18, protams, biju cerējis izskriet no 18 minūtēm, taču šoreiz tas neizdevās dēļ vājās konkurences un dēļ karstā laika. Vispār divos no 4 pavasara posmiem startēju nākamajā dienā pēc sacensībām (rogainings, pusmaratons), kā arī ar veselību viss nav labi, tā ka rezultāti ir visumā ok.

trešdiena, 2012. gada 23. maijs

Baložu Bizons 2012

1.posms, jauns PR.
Sācies kārtējais Baložu Bizona seriāls, ko šogad izmantošu vairāk ātruma treniņu nolūkiem. Interesanti, ka šogad pamainīta trasīte, pirmais iespaids ir, ka mazliet garāka un grūtāka. Garmins pirmajā posmā saskaitīja 4,5 km un otrajā 4,34 km. Tas nozīmē, ka distanci zem 18 minūtēm veikt ir krietni grūtāk, nekā pērn. Pirmajos trijos posmos mani rezultāti ir 18:37 (divas dienas pēc rogaininga), 18:54, 19:37 (nākamajā dienā pēc pusmaratona). Šogad startēju V35 grupā, kur, protams, eju pa pirmo vietu. Parādījies gan viens nopietns konkurents, bet redzēs, kā ies ar 5 kārtu savākšanu. Katrā ziņa par trijnieku jāpacīnās!

X-race Jūrmalā, EČ rogainingā, Nordea pusmaratons

Tā nu ir sanācis, ka laika trūkuma dēļ neesmu sen rakstījis, un ir šis tas iekrājies. Kartes šoreiz izpaliks, tomēr nelielu apskatu par katru no šiem eventiem gan gribu atstāt nākošajām paaudzēm.

X-race. 1. posms, Jūrmala. 30.04.2012.

Esam veiksmīgi finišējuši!
Šogad esmu manuprāt veiksmīgi iekļāvies DDB komandā dalībai X-race piedzīvojumu sacensību seriālā. DDB startē Sporta klasē, bet, tā kā Tautas klasē neesmu startējis, nav ar ko salīdzināt. Faktiski līdz šim biju piedalījies divās piedzīvojumu sacensībās – S3 2009.gadā, kas nosacīti bija Sporta klase, un Līdzsvarā 2011. gadā, kas bija Tautas klase, bet garais nakts posms. Par šīm sacensībām palicis iespaids, ka fiziski varu labi izturēt, it īpaši, jo ilgāk sacensības notiek, jo izturība man ir ok. Galvenais, ka uz beigām nedaudz sāk apnikt.

Principā X-race īpašus pārsteigumus nesagādāja. Kopā distanci pieveicām 8 stundās, ieguvām kopvērtējumā 16.vietu un MIX grupā pat 4.vietu. Sākām ar laivām, tad velo-kājas-velo-kājas-velo, pārsvarā viss uz orientēšanos balstīts. Bija divi interesanti uzdevumi, kur no maziem gabaliņiem jāsalipina orientēšanās karte un jāatrod punkti, kā arī otrs, kur vajadzēja zvaigznāju atrast punktu jūklī. Šajā posmā sanāca ļoti auglīga sadarbība ar vīru komandu "Slodzes tests" (Dāvis, Mārtiņš, Roberts), pateicoties kurai arī tik laba vieta kopvērtējumā.

Rezumējot jāsaka, ka posms man patika, laiks bija labs, grūti pat pateikt, kas pietrūka. Jā, sapratu, ka man ir nopietnas problēmas ar veloleģendu, no kuras pilnīgi neko nesapratu. Kādreiz tas var pamatīgi iegriezt, tāpēc pie šī elementa jāpiestrādā. Toties stiprākie elementi man ir orientēšanās, kur vienu punktu ļoti labi izdomāju, kā arī mēroga izjūta (kad vajadzēja noteikt attālumu līdz tornim).

EČ rogainingā, Lietuva, 5.05.2011.

Rupo Tandēms!
Jau pēc piecām dienām, nākošajās valsts svētku brīvdienās, devamies uz Eiropas čempionātu rogainingā Lietuvā. Šoreiz startējām Lietuvas atklātajā 6h rogaininga čempionātā, kur atkal ieņēmām 4.vietu MIX grupā. "Rupo Tandēms" skrēja visu distanci kopā ar "Slodzes Testu" (Dāvis un Mārtiņš), kas atkal nāca par labu tempam. Šoreiz saplānojām nedaudz par optimistisku distanci, nerēķinoties, ka beigu daļā strauji zudīs ātrums. Pa daļā tās bija nesenā X-race noguruma sekas. Galu galā pēdējo stundu pavadījām, nevis vācot punktus, bet mēģinot tikt līdz finišam, nepārtērējot kontrollaiku. Ulrika par to bija ļoti nikna, bet plānojām jau visi kopā, tādēļ atliek vienīgi ņemt vērā rūgto pieredzi nākamajās sacensībās.

Visumā Lietuva atstāja ļoti labu iespaidu – daudz ezeru, viegli skrienams mežs, skaisti. Arī laiks bija ļoti labs. Kārtējais ar lielu plus zīmi vērtējamais pasākums.

Nordea Rīgas pusmaratons, 20.05.2012.

8. kilometrs.
Ja pērn ļoti nopietni gatavojos pusmaratonam, kas man bija pirmais mūžā, tad šogad pamatīgu robu treniņprocesā iecirta divas pēc kārtas noķērtas slimības. Faktiski pēdējās 6 nedēļas pirms pusmaratona neskrēju asfalta treniņus. Tāpēc arī nekādas lielās cerības uz labu rezultātu neliku, drīzāk baidījos, ka nepietiks spēka beigām. Prognozēto laiku no presonīgā rekorda līmeņa (1:40) sākumā pazemināju līdz Ullas PR (1:43), tad līdz 1:45 un beigās gandrīz vai būtu priecīgs par pērnā gada sava rezultāta labojumu (1:47). Divas dienas pirms mačiem izskrēju ātro krosiņu, kas palielināja optimismu. Izdevās noskriet 10 km ar vidējo 4:40 min/km, daudz neatpaliekot no PR 10 km distancē. Tad arī pieņēmu lēmumu tomēr iet uz visu banku (1:40).

Maratona diena bija karsta. Sāku mērenā tempā, pie 5 km nostabilizēju vidējo ātrumu uz 4:42 min/km, kas bija atbilstošs PR grafikam. Vēl pie 12 km atzīmes turēju līdz vienam zviedram, kurš skrēja šajā tempā, un, kā vēlāk izrādījās, noskrēja 1:38:30. Diemžēl pie ūdens punkta viņu pazaudēju, tad sāka par sevi likt manīt karstums, Dienvidu tilts, un pie 14 km atzīmes vidējais jau bija 4:46 min/km. Skaidrs, ka PR nesanāks, jo uz beigām ātrumu palielināt nebija ko domāt, spēki sāka izsīkt un pēdējos kilometrus noripināju līdz galam. Šogad to izdarīt bija manāmi vieglāk nekā pērn, neliela rezervīte palika. Tomēr karstuma dēļ trakot nebija prātīgi. Ja vien būtu izdevies neatlaist to zviedru...

Finišs!
Beigu beigās finišēju ar čipa laiku 1:42:06 (vidējais ātrums 4:48 min/km), tikai par pusotru minūti atpaliekot no Valmierā uzstādītā PR! Sacensību gaitā apēdu trīs enerģijas želejas un pirms starta izdzēru kofeīna-elektrolītu-magnija dzērienu. Dabūju divas pamatīgas tulznas uz pēdām (nepiemēroti sieriņi) un piedzinu kreiso ikru. Sāku apsvērt ideju par kompresijas zeķēm.

svētdiena, 2012. gada 25. marts

Ziemas Magnēts 2011/12 – rezumē

45.kārta. Zaķumuiža DR.
Varētu teikt, ka šis bija mans pēdējais mēģinājums "aizķerties" kopvērtējuma trijniekā, bet nostrādāja vecais princips – vai nu skrien pa sniegiem un orientējies bez rezultāta, vai arī dragā pa takām uz rezultātu. Atkal itkā noskrēju pieklājīgi, dažas nelielas kļūdas bija, bet beigas, manuprāt, lieliski noskrēju, tomēr ierindojos nožēlojamā 17.vietā. Viena kļūda gan bija, kur palika kādas 3 minūtes – etapa gaitā mainīju iepriekš izplānoto maršrutu, aizgāju par daudz pa kreisi un neatradu pareizo ieplaku.

Sezonas rezumē
Noslēdzies 2011./2012.g. sezonas Ziemas Magnēts, kura kopvērtējumā izcīnīju 5.vietu MB grupā. Skumt nav pamata, jo ziemas sezona vērtējama ļoti pozitīvi. Piedalījos 24 posmos no 47, guvu divas individuālās uzvaras MB grupā (Riekstukalnā un Carnikavā), bet atmiņā labāk palikuši divi citi posmi, kur izcīnīju 2.vietas – Vārnukrogs, kur izskrēju bez kļūdām, kā arī Buļļezers, kur sasniedzu jaunu personīgo rekordu ātruma ziņā. Vēl uz gadu miju gāju pa pirmo vietu, bet tad mani apsteidza Karlsons, vēlāk parādījās vēl viens ļoti spēcīgs orientierists Edgars Krūmiņš. Cīņā par trešo vietu nācās piekāpties Kukkam un Šilleram, kas savāca vairāk kārtas un līdz ar to lielāku punktu skaitu. Rēķinu, ka vajadzēja vēl nostartēt kādās 5-6 kārtās, un 3-nieks būtu pavisam reāls. Pērnajā ziemā biju 6.v. kopvērtējumā, tā ka progress ir, arī vidējais punktu skaits posmā – 897 – ļoti priecē. Atkal varu konkurēt ar sava līmeņa sportistiem.

Tagad dienas kārtībā vasaras sezona. Ziemas sezonu noslēgsim ar pāru sacensībām Sužos kopā ar Ulriku, tad jau drīzumā pirmais X-race posms, rogainings Lietuvā un Nordea pusmaratons. Vasaras Magnētus izmantošu iespēju robežās kā treniņu rogainingiem. Mērķis nostartēt labāk kā pērn, kad savācu vien 13.kārtas. Vēl neesmu izlēmis, kurā grupā startēt – MB (vidējā) vai M35A (garajā). Pieredze rāda, ka labi rezultāti tomēr ir gana liela motivācija startēt biežāk, bet M35A droši vien rezultāti būs beigu galā.

svētdiena, 2012. gada 26. februāris

Ziema šogad bija īsa

Sen neesmu rakstījis, bet tagad, drauga Jāņa mudināts, steidzos atgūt iekavēto. Kopš 18.decembra esmu piedalījies nieka četros Magnētos, tādēļ gluži likumsakarīgi esmu atkāpies no līderpozīocijām kopvērtējumā. Janvāra sākumā beidzot iestājās ziema, tad bija trīs nedēļas ilgs barga sala periods, kam sekoja ilgstošs atkusnis. Sanāca arī pāris reizes uzslēpot (Biķernieku trasē un Baložu mežā). Pēdējā laikā esmu aktīvi atsācis skriet krosus, krāt kilometrus, jo šogad kopā ar māsu komandas "Rupo Tandēms" sastāvā ir lieli plāni attiecībā uz rogainingu, kas prasa lielu izturību. Tāpat ir padomā dalība "X-race" posmos sporta klasē un arī vairāki pusmaratoni. Turpinājumā neliels ieskats Magnēta posmos, jo tomēr tie ir galvenais šī bloga temats.

22.kārta. Buļļezers.
26. decembris, ārā +9 grādi un saulains. Daugavpilī Jāņu naktī arī esot bijuši +9 grādi. Nopietni apsvēru startēt t-kreklā, tomēr nesenās iesnas mani atturēja. Buļļezers ir turpat, kur Garkalne, Krievupe un Remberģi, tātad plakans un ļoti ātrs posms, ar nelieliem kalniņiem, kas vēl atvieglo orientēšanos. Vārdu sakot - posms, kas man patīk un padodas. Izskrēju ātri un bez kļūdām, šur tur varēja mazliet precīzāk izskriet trajektorijas un nomest kādu pusminūti. Rezultātā 36:42 uz 6,8 km, otrā vieta no 142 un tikai četrpadsmit sekundes aiz Karlsona! Tīrais vidējais 5:16, pēc čeka 5:24 min/km, personīgais rekords!

24.kārta, Beberbeķi D.
7.janvāris, neliels sniegs. Nolēmu šogad pāriet uz 4.distanci, lai labāk sagatavotos rogainingiem. Beberbeķos bija paīsa distance - 7,64 km, bet ar "taurenīti" (vienu punktu nācās atrast 3x no dažādām pusēm). Diemžēl nevaru paradīt GPS trajektoriju, jo tai pārrakstījās pāri nākamajā dienā veiktais 32 km kross (johoho!). Sākums bija neslikts, bet uz beigām paguru un gadījās nepiedodama kļūda priekšpēdējā punktā, zaudētas 5 min un tikai 30.vieta no 77. Vidējais ātrums gan 6:59 min/km, bet sniegs bija tiešām simbolisks.

26.kārta, Juglas p-f.
Tā kā bija līdzi dēlēns Gustavs, aizbraucām ļoti laicīgi, un 4.distancē devos pats pirmais! Bija sasnidzis svaigs sniegs, tāpēc nācās "dzīt špūri". Varēju labi apskatīties, kā Henrijs izlicis punktus ar Džimmi, metot līkločus. Divi punkti bija dabā sajaukti vietām. Par spīti pieklājīgam ātrumam un tikai dažām sīkām kļūdām, vieta atkal nožēlojama - 32. no 51. Rūgtums sirdī palika. Bet ziemā tā ir - vai nu bizo pa "ziloņu takām" un neorientējies, vai arī ej pirmais, ir interesanti, bet bezcerīgs rezultāts.

39.kārta, Lapsas.
Redzot bēdīgo situāciju kopvērtējumā un arī pēc lielās pauzes, nolēmu skriet 3.distanci, kas izrādījās pareizs lēmums. Sniegs bija smags un slapjš, ar svaigu kārtu vēl pa virsu. Ar gudru ziņu neuzliku pulsometru, lai neredzētu tās šausmas, ko tas rāda, kad pa kupenām vicoju augšā pa nogāzi. Sākums bija veiksmīgs, bet turpinājumā vairākas reizes pieņēmu nepareizus lēmumus, ejot apkārt pa ceļiem vai forsējot pa taisno, kā arī neuztrāpīju uz pareizo taku. Lielas kļūdas nebija, toties nevajadzīgi līkumi, kas beigās rezultējās 7,7 km ar vidējo ātrumu 7:40 min/km. Pēc iepriekšējā dienā veiktā 22 km krosiņa neslikti. Beigās 2.vieta grupā un 962 punkti klāt gan.

svētdiena, 2011. gada 18. decembris

No ziemas ne smakas

Strauji tuvojos 20 kārtu robežai un esmu izrāvies vadībā Magnēta kopvērtējumā (tiesa, ne uz ilgu laiku). Vienu kārtu (Nāgelmuižā) nācās izlaist ģimenes apstākļu dēļ :) Snigs joprojām kavējas, vienīgi Dūņezera dopā drusku slapjais no gaisa nāca, bet sega neizveidojās.

14.kārta. Vārnukrogs R.
No Vārnukroga arī ir patīkamas atmiņas, pērn te pirmo reizi ieskrēju trijniekā. Toreiz skrējām pa pirmo sniegu. Šoreiz bijām Ar Ullu un Dāvi, kas mācījās orientēties. Skrēju ātri un precīzi, 6,5 km veicot 39:41 min, kas summā deva 2.vietu. Kaut ko pielikt varēja uz fiziskā rēķina, arī bija viena sīka kļūda, kur saminstinājos vienā ieplakā, jo cilvēki skrēja visos virzienos. Jurim Karlsonam 37:23 min, diezgan tuvu biju, viss ok. Tieši pēc šī posma izrāvos kopvērtējumā vadībā, apsteidzot Juri Ceiruli par 16 punktiem.

15. kārta. Bāliņi D.
Bāliņi arī pērn sekoja Vārnukroga dopam, un toreiz nolažoju. Nolažoju arī šoreiz. Vispirms par ātru paņēmu startu un pirmajā biezoknī apmaldījos, zaudēju kādas 2 min. Droši skrēju tālāk, līdz atkal vienā punktā laža - bija kartē neiezīmēts izcirtums, un nevarēja saprast, vai punkts ir izcirtumā, vai mežā. Izrādījās, izcirtumā. Protams, grāvja gals, kurā punkts bij paredzēts, dabā jau sen vairs neeksistēja. Mācība - tieši pirms punkta apdzinu divus veterānus, kas punktu atrada tieši 5 min ātrāk par mani. Tātad - ja tuvojas sarežģīts kontrolpunkts, ir vērts atpūsties un kādam gudrākam pasēdēt astē, nevis forsēt. Finišā 45:13, Ullai vienalga ieliku divas minūtes, bet bez šīm divām kļūdām būtu man bijis ap 38 min laiks, jo ļoti ātrs etaps bija. Karlsonam 35:26, kosmoss...

16.kārta. Garciems (nejūra).
Garciems nav mana mīļākā vieta. Te reiz iekritu grāvī un uz zara sadūru kāju, rēta ir joprojām. Citā reizē aizskrēju pretējā virzienā. Vopšem - nepatīk. Tomēr aizbraucu. Itkā nekā sarežģīta, bet tālajā kartes galā ir augstkalne ar mazajiem kociņiem un stāva gara robota nogāze. Tajā parasti ir pāris punkti, kuros viegli iekrist. Izdomāju tos ņemt ar līkumu pa stigu iedomātiem pagarinājumiem. Tā bija laba ideja. Visumā noskrēju ātri un labi, kur vajag, uzmanīgi. BET. Ticis laukā no augstkalnes, sapinos meistarībā uz līdzenas vietas. Mani apdzina kaut kāds džeks ar uzrakstu uz muguras "Azimuts" vai "OK Alnis", tātad ne jau nu manu distancis skrēja. Nez kāpēc jozu viņam pakaļ, jo likās, ka iet uz manu punktu. Nekā. Sajutu nelāgu, satiku Ievu Noru Fīreri arīdzan. Fiksi noorientējos un paskrēju atpakaļ uz punktu. Šajā etapā kāda 65.vieta, 2 min vējā. Mācība skaidra (neskriet pakaļ). Kopumā 43:12 un 8.vieta (būtu 41 min, ja ne tā tizlā kļūda). Karlsons arī drusku nolažoja, tikai 40:37.

17.kārta. Tīreļi A.
Foršs posms, savulaik labi rezultāti bijuši. Diemžēl tiku tikai uz pašām beigām un ietrāpīju lietusgāzē. Aizsita ciet brilles, tāpēc nācās skriet drusku bremzētā ātrumā. Tāpat gadījās kļūda priekšpēdējā punktā, kur dūru biežņā uz dullo, tāpēc aizlija brilles, aizsvīda, karti vairs neredzēju, tumšs arī bija. Beigās drusku paveicās. Tomēr tas viss vienalga neatsvēra neviltoto pārsteigumu par Karlsona 36:33 min! Tīreļos! Mega. Man 46:24 min 7,28 km un 11.vieta, kā arī nožēlojami 788 punkti. Dīvains dops.

18.kārta. Dūņezers.
Zināju, ka šis būs ātrais posms, tāpēc pirms starta rūpīgi izpētīju karti, lai nesataisītu lažas. Bija trīs bīstami punkti gaiši zaļajā jaunaudzē, un vienā no tiem arī aplauzos. Nu, pavisam mazliet kļūdījos, paskrēju garām bedrei. 40 sekundes. Kopumā esmu apmierināts ar šo startu, 39:41 un 6.vieta. Karlsonam 38:43 min, nekur tālu nebija.

20.kārta. Langstiņi.
Pēc viena izlaista posma Nāgelmuižā biju īpaši nikns, Langstiņu karte jau divreiz skrieta šādā variantā. Bīstams tālais gals, kur kaut kāda nekuriene mazliet eglēm aizaugušā klajā mežā. Šoreiz piekopu taktiku pirms sarežģītākā punkta palaist pa priekšu pensionārus. Taktika lieliski atmaksājās, mazliet atvilku elpu un tad ar divkāršu sparu finišēju. Pie beigām gan vienā punktā drusku upurēju laiku, lai pārbaudītu vienu blakus kalnu, kur varēja būt punkts. Kādu pusminūti noziedoju. Finišā 3.vieta un 39:56 min uz 6,9 km, lieliski! Karlsonam 37:17, nekur tālu šoreiz.

21.kārta. Cielavas.
Cielavās skrēju pērnziem pa sniegu līdz ceļiem. Šoreiz biki savādāk, +2 grādi un lietus. Zinot Karlsona ātrumu šajā apvidū, uz labu rezultātu necerēju, 900 punktus biju uzreiz gatavs pieņemt. Sanāca gan tikai 890, lai gan noskrēju atkal praktiski bez kļūdām. Šur tur varēja iziet precīzāk, tomēr esmu apmierināts ar savu parādīto sniegumu. 3.vieta un 45:27 min uz 7,41 km šādā pagrūtā apvidū ir labs sasniegums, bet Karlsonam 40:26, gandrīz minūti uz km man ielika, spēcīgi. Vismaz uz nedēļu atguvu kopvērtējuma līderpozīcijas, hehe. Nākamsvētdien anyway prieki beigsies, tad atliks cīnīties par otro vietu kopvērtējumā.