ceturtdiena, 2010. gada 3. jūnijs

Tīreļi-Vjetnama

Aiziet uz Tīreļiem!
Trešdienas pievakarē kopā ar Ullu devāmies uz Tīreļpurvu pacīnīties ar odiem. Vieta bija pazīstama, konkrēti džungļi, milzu grāvji, nātres, - viss kā pienākas. Papildus tam pirms starta man piezvanīja sievasbrālis, lai pateiktu, ka izstājies džunģļos jau pie ceturtā punkta un vēl iekritis skudru pūznī. Tas tikai uzsita asini! Tīreļi mūs sagaidīja ar melnu odu mākoni, uzreiz sakoda muguru. Nākamo reizi gan viņi mani sakoda tikai pēc finiša.

Skrējiens
Startēt izdevās 19:29, visas paraugkartes jau bija izsaimniekotas, nu nekas. Skrējās labi, pirmie punkti nebija sarežģīti, izdevās labi piešauties pie mēroga un reljefa. Pie 40.punkta gan saminstinājos un līdu biezoknī, kaut kartē skaidri bija redzams, ka punkts ir mežā. Paveicās, jo garām skrēja Jānis Zagorskis un izveda uz punktu. Tālāk skrēju prātīgāk, centos rūpīgi lasīt reljefu. Pie sevis dungoju Lena / Sattelite un visu laiku murmināju "netrako, netrako, netrako..." Pie iespējas skrēju apkārt pa ceļiem, jo lauzties cauri džungļiem pirmkārt, nogurdina, otrkārt, palielina kļūdas risku, treškārt, ir 3x lēnāk, kā pa ceļu. Pa ceļam apdzinu divus čaļus, ar vienu kādu gabalu paskrējām kopā.

44.-45.punkts
Nelielai analīzei piedāvāju etapu starp 44. un 45. punktu. Bija sākotnēji divas versijas, kā paņemt - vai nu pēc azimuta (zilais), vai gar grāvi līdz galam un tad pēc azimuta (sarkanais). Pēz azimuta uzreiz atmetu, jo grūti skrienams apvidus, maz orientieru, lai labi izietu uz punktu. Skrēju itkā sarkano variantu, bet grāvis izrādījās nemaņā aizaudzis. Tad domāju skriet tālāk pa to veco izcirtumu, bet tas bija aizaudzis ar 2metrīgu jaunaudzi. Beigās paskrēju vēl tālāk, mežā iekšā un pa nelielo pakalnu izgāju līdz punktam. Līkums itkā liels, bet toties droši.

Vjetnama
Kad jau biju šķērsojis divus milzu grāvjus, brizdams līdz ceļiem, nonācu pie interesantākās distances sadaļas - tālu iekšā biezoknī bija jābrien pa 20cm dziļu ūdeni gandrīz kilometrs. Atgādināja rīsa laukus, kam pa vidu iet ziloņu taka. Ar katru gadu gan tie apstākļi liekas mazāk smagi, pieredze tomēr uzkrājas. Tā nu tur trijatā skumji bridām, kamēr atkal paveicās - mūs apdzina kāds veterāns un izveda pa taisno uz punktu.

Finišs
Vēl bija pāris kļūdiņas uz paviršības rēķina. Uz distances beigu daļu par sevi lika manīt celis, tomēr, laiku pa laikam to izstaipot, līdz finišam tiku bez problēmām. Rezultātā 18.vieta no 28 finišējušiem nav galīgi slikti pēc tik ilgas pauzes.

Nobeigums
Nolēmu ielikt visas manas distances GPS fiksēto maršrutu (skat. pašā augšā) un, protams, mana rezultāta salīdzinājums ar Lācekli :) P.S. Ļoti labu orientēšanās blogu raksta vēl viens kadrs, te ir arī par Tīreļu dopu, lieliskā stilā lasīt šeit.