 |
| Startā vēl manāms optimisms |
Vispirms jau visu dienu ar nelieliem pārtraukumiem spēcīgi lija. Lai gan pirms sacensību sākuma lietus mitējās, tomēr darbiņš bija padarīts – slapjie purvi kombinācijā ar +4 grādiem un pārslodzi liktenīgi izrādījās diviem dalībniekiem, kas nonāca ārstu aprūpē, gan arī abām DDB komandām, kas izstājās, lai lieki neriskētu ar veselību. Sākotnējais niknums un draudi pamest X-race seriālu pāris dienas pēc sacīkstēm jau pierima un, vēsu galvu padomājot, jau briest plāns noturēties sešiniekā Mix grupā kopvērtējumā.
Bet nu par pašu sacīksti. Sākums bija graujošs – pēc pusstundu ilgas salšanas starta koridorā sekoja 20 km garš velo konvojs uz īsto starta vietu! Pagaidām vēl skaļa kurnēšana nebij dzirdama, visi ātrā tempiņā ripināja aiz igauņu Politsei mašīnas. Apmēram 22:30 tika dots starta šāviens! Visas komandas milzīgā barā joza uz laivu startu, kas atradās 3 km attālumā. Lai gan mazliet visi izretojās, tomēr laivu starts bija viens milzīgs haoss. Pie punktiem, pēc kuriem bija jārāpjas augstos mālainos Gaujas krastos, veidojās sastrēgumi, kur laipnību vietā varēja saņemt ūdens šalti sejā no pretinieku aira vai labākajā gadienā citas laivas triecienu pa mūsējo. Visumā laivu posmu veicām atzīstami, šur tur palaižot citas komandas pa priekšu, šur tur aizairējot tām garām. Pēc punktiem atkal rāpās pakaļ Ulla, kas viņai rezultējās slapjās kājās un sadurtā rokā.
Pametuši laivas kaut kādā čūkslājā, visi dieba uz velo posma startu. Pirms tā gan bija jāatšifrē kāds Morzes kods. Bija jautri klausīties, kā cilvēki vairākās valodās klaigā visi reizē "garš, īss, pauze, garš garš" utt. Tomiņš ar kodu ātri tika galā un no vienmēr laipnā "Slodzes Testa" pret kodu iemainījām arī krustvārdu mīklas atrisinājumu. Uz šādas pozitīvas nots arī devāmies nākamajā – velo posmā. Tā arī izrādījās pēdējā pozitīvā nots šajā stāstā, jo velo posms mūs aizšāva, bet tam sekojošais bezjēdzīgais kāju posms – piebeidza galīgi.
Velo posmā bija jāpaņem 9 punkti no 10 – no pirmā skata parastā mežā, kur pa pilnam stigu un ceļu. Ātri nolēmām neņemt tālāko (50.) punktu un devāmies ceļā. Tomiņš kurināja tempu, jo tepat bija manīti mūsu sīvākie konkurenti (Godiņi, SEL Team un vēl kādi). Mēs ar Ullu tomēr centāmies nebliezt visiem pakaļ, bet pieturēties paši pie savas orientēšanās prasmes. Pirmie punkti jau mūs atsēdināja – mērogs kartei 1:42000, attālumi lieli, stigas pārsvarā vai nu uzartas smiltis, vai sagāzti koki un staignājs – abos gadījumos neizbraucamas. Rezultātā praktiski pēc katra punkta bija jāskrien pakaļ kājām, pametot riteņus. Reizēm bridām pa stigu iekšā 500 metrus un tikpat atpakaļ... Rezultātā veicām 36 km solīto 16 km vietā. Papildus visam, meža ceļi, kas bija vienīgais pārvietošanās ar velo paņēmiens, bija salijušiem dubļiem pilni, kas braukšanu padarīja divtik smagu. Planšeti braucot nebija iespējams pētīt, tāpat pievīla lielveikala lukturītis, ar kuru drīzāk kaklu varētu nolauzt. Kaut kā velo posmu nolauzām un nonācām pie kāju posma ap 4 no rīta.
Kāju posms bija jāveic pa balto karti tajā pašā 1:42000 mērogā. Iesākumā pēc želeju uzēšanas parādījās pat zināms optimisms, bet ātri vien apsīka, kad arī orientēšanās neveicās. Stigas nebija sevišķi precīzi iezīmētas, lādējām organizatorus par bezjēdzīgo posmu. Vēlāk gan izrādījās, ka lielās kartes stūrī šis posms bija arī ar reljefu iezīmēts, ko nemaz nepamanījām, bet faktiski tas daudz neko nemainīja, jo tāpat posmu nogājām, pārsvarā priekšā redzot citas komandas, kas tāpat gāja kājām. Ejot pastudējām to, kas mūs sagaida tālāk, un tas optimismu neviesa.
 |
| Spējam smaidīt arī pēc DNF :) |
Te var apskatīt GPS datus atsevišķi pa veiktajiem posmiem.
