ceturtdiena, 2013. gada 1. augusts

Zilo ezeru zeme II – PČ rogainingā Krievijā

Faktiski šim rakstam piemērotāks nosaukums būtu bijis "Krievijas ateju diskrētais šarms", "Dziedošais dembelis" vai "Divmetrīgo nātru atgriešanās", tomēr apžēlojos, jo daba jau nav vainīga, ka to apdzīvo īpatnēji indivīdi.

Ierašanās Krievijā
Starta optimisms
Uz Krieviju devāmies ar "Jēkaba Aģentūru", un viss notika uz ūsiņu. Autobusā tikai rogaininga lielmeistari, kas dalījās pieredzē un savos novērojumos. Pa ceļam mūs izklaidēja otra brālīgā komanda – Dāvis un Rinalds, kuriem jau Krievijā pievienojās arī Jānis. Uz robežas papurināja nedaudz vairāk par stundu, kas ir normāls rādītājs. Rogaininga norises vietā ieradāmies pēcpusdienā un tad sākās brīnumi. Uzreiz bija skaidrs, ka pasākums notiks militārā stilā – barošanas un dušu teltis bija kā no 2. pasaules kara, apkārt spietoja zaldātiņi, pats sacensību centrs ierīkots nekurienes vidū aizaugušā pļavā. Teltis jābūvē kaut kur biezā mežā, jo vienīgo normālo laukumiņu aizņēmis medpunkts. Kaut kādā slīpā biežņā uzslienam teltis un dodamies inspicēt tualetes. Te gan ārzemniekiem ar vājiem nerviem varēja iestāties pamatīgs šoks – izpratne par labierīcībām PČ rīkotājiem bija 1. pasaules kara līmenī – zaldātiņi izrakuši 8x1 m garu bedri un pāri pārlikti reti dēlīši, uz kuriem, khm, visiem rindā tupēt... Un tas viss, pēc pašu vārdiem,  lielākajā sporta notikumā Pleskavas apgabala vēsturē. Jautrība turpinājās arī vakarpusē pasākuma atklāšanā – vadītāja nemitīgi pārteicās, sajauca papīrus, savukārt tulkotāja (meitene, kas runāja basā ar baisu akcentu) pavisam brīvi interpretēja sakāmo, piemēram, sajauca Īriju ar Igauniju u.tml. Tomēr pašpārliecinātības trūkumu meitenēm nevarēja pārmest, lai arī Ullai likās, ka vilkt melnus stringus zem puscaurspīdīgiem baltiem svārkiem nav īsti labs stils :) Bija pat grupa no Sanktpēterburgas (kaut kāds ambient, kam pa virsu meitene ruporā monotoni murmināja kaut kādas vārsmas). Vēlāk arī pasākuma DJ, kas bija armijnieks ar uzplečiem, sāka dziedāt mikrofonā pārsteidzoši labā balsī, brīžam falsetā pārspējot Frediju Merkuriju. Nevarēja vienīgi saprast, viņš bija skaidrā vai tomēr ne gluži.

Sacensības – 1.diena
Plānošanas process
Karte ļoti interesanta
Pats rogainings bija noorganizēts gana augstā līmenī (cik nu varu spriest). Karte precīza un ļoti interesanta, punkti izkārtoti visai pārdomāti, daudz dažādu maršrutu iespēju. Pie startam tuvākajiem punktiem pa divām SI stacijām, lai mazinātu rindas. Ūdens punktos lielas mucas ar dzeramo ūdeni. Barošana arī bija bagātīga (borščs, rīsi ar stroganovu, augļi, tēja, cepumi), lai gan ne pārāk garšīga. Ķērāmies pie plānošanas. Uzmetot aci kartei jau bija aptuveni skaidrs, kurā virzienā doties. Pieturējāmies pie pērn Čehijā pārbaudītā plāna – viens liels aplis pirmajā dienā, pa nakti paguļam 3,5 h, tad otrs aplis no rīta pa gaismu. Pa gaisa līniju saplānojām 45 km pirmajai dienai un 25 km otrajai. Plkst. 12 tika dots starta šāviens un skrējām distancē! Pirmo punktu atradām gandrīz vienlaikus ar vēlākajiem uzvarētājiem Ensaar brothers no Igaunijas. Punkti vācās salīdzinoši viegli, lai gan kļūdiņas neizpalika. Meži bija biezāk aizauguši kā citviet, tāpat arī meža ceļi bija nožēlojamā stāvoklī. Kādu posmu pa purvu paskrējām līdzi pavecam latviešu pārim, tad atkal paši. Tuvojoties vakaram, parādījās nogurums un galva pārstāja strādāt. Kā par nelaimi, pēdējie punkti bija stipri sarežģītās vietās. Tā nu pirmajās 8h nogājām 44 km, bet nākamajās 3h tikai 11 km... Paveicās, ka stunda bija jāgriež uz priekšu, tādēļ 23.00, kad atgriezāmies bāzē, bija vēl mazliet gaišs. Kopumā aizvadījām labu dienu, ja neskaita grūtās un kļūdainās beigas.

Sacensības – 2.diena
Pirms starta
Pēc GPS veiktais ceļš
Pagulējām no 12-3.30 (cik nu mums to ļāva skaļie kaimiņi, kas nāca un gāja visu nakti). 4:30 devāmies ceļā pa otram lāgam. Te jāpiemin, ka izdarīju kļūdu, startēdams īsti neieskrietās Asics Fuji Attack kedās, kas rezultējās noberzumos. Aplīmēju kājas ar plāksteriem un skrēju rezerves apavos, bija ok. Tāpat sāka sāpēt mugura, otrajā dienā īsti nevarēju zem kokiem palīst. Pirmos pāris punktus paņēmām pa tumsu ar lukturīšiem, bet tālāk jau aizgāja pa gaismu. Pārsvarā nācās skriet pa "ziloņu takām", ko Kongo džungļiem līdzīgajā mežā bija atstājušas orientieristu ordas. Kopumā viss apvidus līdzinājās Riekstukalna apvidum pie Baldones. Sāka izsīkt spēki un želejas vairs sevišķi nelīdzēja. Kārtējos džungļos nevarējām atrast drošu ceļu pāri purvam, tādēļ atmetām divus punktus un finišējām ar laika rezervi, kopumā savācot 180 punktus. Otrai mūsu komandai Plotnieks-Trukšs-Vanags 220 punkti, nav slikti! Uzvarētāji pamanījās savākt 386 punktus. Kopumā pieveicām 55+27=82 km (pa gaisa līniju 60 km). Mazliet jau palika tāda kā vilšanās sajūta, jo otrajā dienā vajadzēja paveikt vairāk, taču pieredze nāk ar gadiem. Toties ieņēmām 49.vietu pasaulē (XO – jauktajā atklātajā grupā)!

Rezumē
Pēc finiša
Rogainings ir ļoti pateicīgs sporta veids, jo ir tik daudz sfēras, kur iespējams pielikt un mācīties. Uzskaitīšu dažas no tām:
Fiziskā forma – pagaidām mums kājas iztur apmēram 12h, un pēc pagulēšanas vēl max 8 h. Ja varētu izturēt vismaz 16 h, varētu jau domāt par negulēšanu un iešanu līdz galam. Ko lai saka, jātrenējas vairāk, jāskrien monotoni gari gabali.
Plānošana – šī ir interesantākā rogaininga daļa un ļoti būtiska. Nenoliedzami, panākumi nāk ar laiku, bet te esam sasnieguši jau labu līmeni, šogad atkal ļoti optimāli saplānojām, atbilstoši spējām. Punktos saspraužam adatiņas, un tad ar mērogam atbilstošu striķīti plānojam distanci. Atzīmējam, kur mums jābūt ik pēc trim stundām.
Orientēšanās – šeit vienkārši jābraukā vairāk uz Magnētiem, jāskrien garākā distance. Rogainingā punkti netiek speciāli slēpti, bet optimālāko ceļu ejot, orientēšanās prasmes ir izšķirošas.
Ekipējums – ja ir doma ilglaicīgi nodarboties ar šo sportu, nepieciešams labs un pārbaudīts ekipējums. Sākot no telts un termosa, līdz somai, apaviem un aptieciņai. Jo distancē nav laika ķēpāties ar noberztām kājām vai somu, no kuras kaut kas tek. Šoreiz man gadījās ķibele ar sapelējušu piepūšamo matraci.

Papildus info
Dāvis, Rinalds un Jānis
Te var apskatīt visus PČ rezultātus un komandu plānotās distances.
Ja ir interese nodarboties ar rogainingu, labākā vieta, kur sākt, ir www.rogaining.lv.

sestdiena, 2013. gada 25. maijs

Pirmais maratons!

Priekšvēsture
Doma par maratonu brieda pasen, jau kopš pirmā pieveiktā pusmaratona, kad man vajadzēja jaunu mērķi un bija pārliecība, ka arī pilnais maratons nav nekas neiespējams. Tomēr līdz realizācijai pagāja divi gadi. 2012.g. pat biju labākā formā nekā šogad, jo aktīvi piedalījos ziemas Magnētos, tomēr maratonam vēl nebiju nobriedis, aprīlī piemeklēja slimība, tāpēc noskrēju Nordea pusmaratonu bez sevišķas gatavošanās (1:42h). Šogad māsa uz Ziemassvētkiem uzdāvināja pilno maratonu, tāpēc atkāpšanās ceļa vairs nebija. Pats pirmo biju domājis skriet Valmieras maratonu, jo pa vasaru ir lielākas iespējas satrenēties.

Treniņi
Ziemas pirmo pusi, līdz kamēr uzsniga kārtīgs sniegs, regulāri skrēju garos krosus (20-30 km), pa ziemu gan nesanāca sportot, ne īsti uz Magnētiem braucu, ne slēpoju. Martā atsāku aktīvi skriet - sākumā bija doma pieturēties pie kādas no maratona treniņprogrammām, bet bija bēdīgi ar brīvo laiku, tādēļ skrēju pēc izjūtām - 1-3x nedēļā, vienu garo obligāti. Kopā var teikt, ka tīri neslikti sagatavojos - bija daži ātrie 10km, vismaz pieci krosi virs 30km (garākais pat 42km), bet pārsvarā treniņos spiedu uz kilometriem, nevis ātrumu, lai pierastu pie vienmuļas skriešanas. Korekcijas atkal ieviesa gripa (martā).

Finišā patiess prieks par paveikto un rezultātu tieši zem 4,5 stundām
Sacensības
Tā kā maratona diena bija karsta, rīkotāji aicināja uz rekordiem neiet. Klusībā biju cerējis izskriet no 4h, likās, ka fiziski tam esmu gatavs. Iesāku piesardzīgi, sākumā paskrēju ar 3:45 tempa turētājiem, bet tas bija par ātru, 4:00 tempa turētāji atkal likās par lēnu. Pirmos 10 km noskrēju ar ātrumu 5:27 min/km, skrējās viegli, vēl nebija karsts. Vienīgā problēma bija WC, kur vajadzēja uz mirkli ieskriet, bet distancē tās bija grūti pamanīt. Līdz 14. km jutos ļoti labi, bet tad sāka palikt karstāks. Sevišķi nomācošs bija 15.-22.km, visu laiku pa Krasta ielu bez ēnas, saule cepina. Pie 17.km sapratu, ka jāmet nost ātrums, pie 19.km mani apdzina 4:00 TT. Pusmaratons sanāca tieši divās stundās. Tālāk kļuva pavisam grūti, jo vairums skrējēju finišēja, bet palikušie man gāja garām. Pie 22.km jau piezagās doma stāties ārā un neriskēt. Patiesībā tas bija šoks, jo šādā tempā treniņā biju skrējis 27 km līdzīgos laikapstākļos. Brīžiem pagāju, un tad jau par laimi sākās ēna Katrīnas ielā, enerģijas punkts un 24.km atzīme, pie kuras pienācās želeja. Kopumā distancē apēdu 6 Isostar enerģijas želejas (ik pēc 6 km). No 30. līdz 34. km atnāca vaļā otrā elpa, tīri labi uzskrēju, bet pēdējie astoņi km pa Ķīpsalu un Vanšu tiltu bija ļoti smagi. Brīžiem pārgāju soļos, 39.km mani apdzina Ulla un 4:30 tempa turētāji. Pēdējos divus kilometrus atkal noskrēju labi, jo bija fantastisks līdzjutēju atbalsts. Finišā 4:29:12, rezultāts ne tuvu cerētajam, tomēr labāks, nekā likās pēc pirmās puses.

Pašsajūta
Tas, ko nozīmē maratons, apmēram bija skaidrs. Fiziski jutos tīri labi visu distanci, beigās nebiju izpumpējies. Nomāca karstums, ko ļoti slikti panesu. Varbūt nevajadzēja skriet cepurē. Noberzu ciskas diezgan pamatīgi, jo aplaistījos distancē ar ūdeni, un slapjie šorti sāka berzt. Kreisai kājai pēda pamatīgi sāpēja pēc finiša, labai pēdai neliela tulzna. Stipri piedzīti augšstilbi, nedaudz muguru juta. Bet citādi tīri laba pašsajūta. Nez kā būtu gājis pie vēsākiem laikapstākļiem, kad censtos turēt augstāku tempu. Kā arī ļoti patīkams bija milzīgais līdzcilveku atbalsts, gan pirms sacensībām, gan trasē, gan pēc tam sociālajos tīklos!

Analīze
Faktiski maratonu ir prātīgi sadalīt divos pusmaratonos. Rzespektīvi, tas ir pusmaratons tūliņ pēc viena jau noskrieta pusmaratona. Tāpēc pirmā puse jāskrien, maksimāli konservējot spēkus otrajai pusei, kas arī ir īstais izšķirošais skrējiens. Jo pusi var daudzi noskriet, bet pilno var daudz daudz mazāk.

Ko es darītu savādāk, ja izlemtu skriet arī nākamgad:
  • daudz vairāk skrietu treniņos, pa dažādāku segumu un noteikti paskrietu intervālus;
  • lielāku uzmanību pievērstu uzturam pēdējā nedēļā, piemēram, ogļhidrātu diētai;
  • iegādātos speciālu skriešanas veļu un šortus;
  • nevilktu cepuri, bet vai nu vieglu lakatiņu, vai neko;
  • precīzāk saplānotu vidējo ātrumu pirmajā pusē, vadoties no gaisa temperatūras.
Ko es jau šogad pareizi darīju:
  • Asics kedas ir ok, ar tām mierīgi var vēl maratonu skriet;
  • 6 želejas ir ok, patiesībā varēja vēl būt pārītis;
  • ļoti veiksmīgi biju atlasījis mūziku - no Lingas līdz Metallicai;
  • nebaidījos pāriet soļos, kad bija par karstu.
Fotogalerija: