Tā kā otrdien biju paņēmis no darba brīvu un "Magnēts" notika Inčupē, kas ir ļoti tuvu Saulkrastiem, devos nedaudz paskriet. No pērnā gada labā atmiņā bija purvainais apvidus, kurā nācās pavadīt pusotru stundu. Šogad bija cerība, ka tik traki nebūs. Uzreiz jāsaka – naiva cerība.
Problēmas sākās jau ar to, ka visas orientēšanās mantas bija palikušas Rīgā, līdz ar to nācās skriet 16 gadus vecās žurku sagrauztās botās un sievas trennūzenēs, kā arī lietot īpatnējo krāsaino labās rokas kompasu, pie kura neesmu īsti pieradis. Uz starta izgāju pašā sākumā, ap 16:00, pilns apņēmības iziet distanci ļoti uzmanīgi. Mērogs 1:10000, visa distance pa purvu. Nekas pat iztālēm līdzīgs Henrija minētajam "parkveida mežam un priežu jaunaudzēm, pastarpēm ar purviem. Neliels kāpu reljefs."
Startu paņēmu uzmanīgi, izgāju uz stigas un sākās – stiga pārplūdusi... vienā pusē slapjš purvelis, otrā pusē biežņa. Izvēlies ko vēlies, skrien, kur izvēlējies saucās. Pirmos punktus sanāca tīri ok paņemt, kaut arī uz intuīciju. Pie viena punkta sastapu pensionāres, kas to jau pusstundu meklēja. Tur jau arī nāca Aivars ar punktu rokā – nebija vienkārši vēl izlicis. Labi, ka nesanāca ilgi gaidīt. Drīz vien sekoja arī pirmā lielā kļūda, gāju itkā pēc azimuta, punkts bija purva vidū uz saliņas. Kā es to saliņu nepamanīju, nesaprotu, 3x paskrēju turpat garām. Vienīgais mierinājums, ka Norminators arī turpat nokļūdījās. Tālāk jau aizgāja tikai purvs, dažāda dziļuma lāmas un akači. Netrūka arī egļu biezkoņi un jaunaudzītes. Vienubrīd iztraucēju kaut kādu tārtiņu ģimeni. Šur tur bija kartē neiezīmēti izcirtumi. 3x palīdzēju tantītēm saprast, kur viņas atrodas. Divreiz iestigu līdz celim dubļos, knapi kāju dabūju ārā. Vienreiz nostiepos visā garumā ar karti slapjas sūnās. Otra kļūda sekoja pie beigām, kur paņēmu drusku pa kreisi un trāpīju uz garenu slapjo purvu. Bija bail to šķērsot, jo ūdens bija pāri celim, tāpēc gāju diezgan lielu līkumu apkārt.
Rezultātā 1:37 h, vidējais ātrums 13:55 min/km, briesmīgi. Tomēr biju nepatīkami pārsteigts par priekšpēdējo vietu, jo itkā jau nesēņoju un skrēju, kur tas bija iespējams. Uz kļūdu rēķina zaudēju kādas 15 minūtes. Laikam savu faktoru nospēlēja ziloņtaku trūkums un agrais starts, jo distances pirmajā pusē nevienu nesatiku, iegūdams titulu "Skumjais purva bridējs".
Grūti no šādiem posmiem kaut ko mācīties, vienīgi to, kas sākumā neizprotamie un grūti skrienamie brikšņi izrādījās solītais parkveida mežs, salīdzinājumā ar pārējo distances daļu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru