Zaļš, visapkārt zaļš
Ieraugot karti, pārņēma mērens šoks – tik zaļā nebija nācies vēl skriet, ja nu vienīgi Mežaparkā, bet tur jau zini, ar ko rēķināties. Bija skaidrs, ka jāskrien uzmanīgi, jāseko mikroorientieriem, pie izdevības jāizmanto ceļi un takas. Par pēdējo pats pārliecinājos, pēdējos divos etapos pakāpjoties pāris vietas uz augšu, jo skrēju baigos līkumus pa ceļiem apkārt. Konkurenti tikmēr neglābjami iestrēga džunglītī. Vēl bija pāris patīkami garie etapi, kur bija jāpaskrien gabaliņš sānis un tad tik pa taku, tik pa taku, cik vien iekšā!
Mazas kļūdiņas
Pāris vietās saminstinājos jau pie paša punkta, lieku reizi kartē nočekodams orientierus, jo bēdīga pieredze ar rupjām kļūdām ir izmācījusi. Centos prātīgi beigas iziet, lai nesanāk parastais "viena bridiena" variants. Rezultātā 15. vieta no 26 dalībniekiem, ātrums 9:55 min/km, 6,12 km pieveicu 1:00:38 h, drusku pietrūka, lai izlīstu no stundas. Augstāk šoreiz pakāpties bija grūti – tuvākais konkurents bija 4 minūšu attālumā, kas varētu būt visu manu kļūdu summa. Kolekcijai pievienoti 736 punkti. Šoreiz priecē stabilā līkne un tas, ka nevienam nesēdēju astē (tas arī nebija iespējams tādos džungļos).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru