Ceturtdien ar Ullu devamies Skuķīšu virzienā. Man jau bija nelāga nojauta, jo atcerējos aizpērnā gada briesmīgo maldīšanos un rezultējās garā bloga ierakstā ar vairāku kļūdu padziļinātu analīzi. Nojauta mani nepievīla – atkal tā pati karte (apakša skrienama, vidus purvains un brikšņains, augšā viens vienīgs purvs). Papildus visam vēl arī zibeņoja, gāza kā spaiņiem. Par spīti cepurei, aizlija ciet brilles. Ūdens tika iekšā kabatiņā un samērcēja karti, kas vēlāk sāka jukt ārā. Galu galā satumsa tā, ka neko vairs nesapratu. 25 minūtes meklēju 44.punktu, kurš neatradās īsti tur, kur tam vajadzēja būt (pie liela, atsevišķi stāvoša koka), bet pie pavisam parastas egles. Laikam koks bija nolūzis, un Aivars bija izlicis "apmēram". Beigas diezgan labi uzskrēju, kopumā pēdējais nepaliku. Intereses pēc ielieku savu (un daļēji arī Ullas) maldīšanās grafiku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru