No ziemas ne smakas

Strauji tuvojos 20 kārtu robežai un esmu izrāvies vadībā Magnēta kopvērtējumā (tiesa, ne uz ilgu laiku). Vienu kārtu (Nāgelmuižā) nācās izlaist ģimenes apstākļu dēļ :) Snigs joprojām kavējas, vienīgi Dūņezera dopā drusku slapjais no gaisa nāca, bet sega neizveidojās.

14.kārta. Vārnukrogs R.

No Vārnukroga arī ir patīkamas atmiņas, pērn te pirmo reizi ieskrēju trijniekā. Toreiz skrējām pa pirmo sniegu. Šoreiz bijām Ar Ullu un Dāvi, kas mācījās orientēties. Skrēju ātri un precīzi, 6,5 km veicot 39:41 min, kas summā deva 2.vietu. Kaut ko pielikt varēja uz fiziskā rēķina, arī bija viena sīka kļūda, kur saminstinājos vienā ieplakā, jo cilvēki skrēja visos virzienos. Jurim Karlsonam 37:23 min, diezgan tuvu biju, viss ok. Tieši pēc šī posma izrāvos kopvērtējumā vadībā, apsteidzot Juri Ceiruli par 16 punktiem.

15. kārta. Bāliņi D.

Bāliņi arī pērn sekoja Vārnukroga dopam, un toreiz nolažoju. Nolažoju arī šoreiz. Vispirms par ātru paņēmu startu un pirmajā biezoknī apmaldījos, zaudēju kādas 2 min. Droši skrēju tālāk, līdz atkal vienā punktā laža - bija kartē neiezīmēts izcirtums, un nevarēja saprast, vai punkts ir izcirtumā, vai mežā. Izrādījās, izcirtumā. Protams, grāvja gals, kurā punkts bij paredzēts, dabā jau sen vairs neeksistēja. Mācība - tieši pirms punkta apdzinu divus veterānus, kas punktu atrada tieši 5 min ātrāk par mani. Tātad - ja tuvojas sarežģīts kontrolpunkts, ir vērts atpūsties un kādam gudrākam pasēdēt astē, nevis forsēt. Finišā 45:13, Ullai vienalga ieliku divas minūtes, bet bez šīm divām kļūdām būtu man bijis ap 38 min laiks, jo ļoti ātrs etaps bija. Karlsonam 35:26, kosmoss...

16.kārta. Garciems (nejūra).

Garciems nav mana mīļākā vieta. Te reiz iekritu grāvī un uz zara sadūru kāju, rēta ir joprojām. Citā reizē aizskrēju pretējā virzienā. Vopšem - nepatīk. Tomēr aizbraucu. Itkā nekā sarežģīta, bet tālajā kartes galā ir augstkalne ar mazajiem kociņiem un stāva gara robota nogāze. Tajā parasti ir pāris punkti, kuros viegli iekrist. Izdomāju tos ņemt ar līkumu pa stigu iedomātiem pagarinājumiem. Tā bija laba ideja. Visumā noskrēju ātri un labi, kur vajag, uzmanīgi. BET. Ticis laukā no augstkalnes, sapinos meistarībā uz līdzenas vietas. Mani apdzina kaut kāds džeks ar uzrakstu uz muguras "Azimuts" vai "OK Alnis", tātad ne jau nu manu distancis skrēja. Nez kāpēc jozu viņam pakaļ, jo likās, ka iet uz manu punktu. Nekā. Sajutu nelāgu, satiku Ievu Noru Fīreri arīdzan. Fiksi noorientējos un paskrēju atpakaļ uz punktu. Šajā etapā kāda 65.vieta, 2 min vējā. Mācība skaidra (neskriet pakaļ). Kopumā 43:12 un 8.vieta (būtu 41 min, ja ne tā tizlā kļūda). Karlsons arī drusku nolažoja, tikai 40:37.

17.kārta. Tīreļi A.

Foršs posms, savulaik labi rezultāti bijuši. Diemžēl tiku tikai uz pašām beigām un ietrāpīju lietusgāzē. Aizsita ciet brilles, tāpēc nācās skriet drusku bremzētā ātrumā. Tāpat gadījās kļūda priekšpēdējā punktā, kur dūru biežņā uz dullo, tāpēc aizlija brilles, aizsvīda, karti vairs neredzēju, tumšs arī bija. Beigās drusku paveicās. Tomēr tas viss vienalga neatsvēra neviltoto pārsteigumu par Karlsona 36:33 min! Tīreļos! Mega. Man 46:24 min 7,28 km un 11.vieta, kā arī nožēlojami 788 punkti. Dīvains dops.

18.kārta. Dūņezers.

Zināju, ka šis būs ātrais posms, tāpēc pirms starta rūpīgi izpētīju karti, lai nesataisītu lažas. Bija trīs bīstami punkti gaiši zaļajā jaunaudzē, un vienā no tiem arī aplauzos. Nu, pavisam mazliet kļūdījos, paskrēju garām bedrei. 40 sekundes. Kopumā esmu apmierināts ar šo startu, 39:41 un 6.vieta. Karlsonam 38:43 min, nekur tālu nebija.

20.kārta. Langstiņi.

Pēc viena izlaista posma Nāgelmuižā biju īpaši nikns, Langstiņu karte jau divreiz skrieta šādā variantā. Bīstams tālais gals, kur kaut kāda nekuriene mazliet eglēm aizaugušā klajā mežā. Šoreiz piekopu taktiku pirms sarežģītākā punkta palaist pa priekšu pensionārus. Taktika lieliski atmaksājās, mazliet atvilku elpu un tad ar divkāršu sparu finišēju. Pie beigām gan vienā punktā drusku upurēju laiku, lai pārbaudītu vienu blakus kalnu, kur varēja būt punkts. Kādu pusminūti noziedoju. Finišā 3.vieta un 39:56 min uz 6,9 km, lieliski! Karlsonam 37:17, nekur tālu šoreiz.

21.kārta. Cielavas.

Cielavās skrēju pērnziem pa sniegu līdz ceļiem. Šoreiz biki savādāk, +2 grādi un lietus. Zinot Karlsona ātrumu šajā apvidū, uz labu rezultātu necerēju, 900 punktus biju uzreiz gatavs pieņemt. Sanāca gan tikai 890, lai gan noskrēju atkal praktiski bez kļūdām. Šur tur varēja iziet precīzāk, tomēr esmu apmierināts ar savu parādīto sniegumu. 3.vieta un 45:27 min uz 7,41 km šādā pagrūtā apvidū ir labs sasniegums, bet Karlsonam 40:26, gandrīz minūti uz km man ielika, spēcīgi. Vismaz uz nedēļu atguvu kopvērtējuma līderpozīcijas, hehe. Nākamsvētdien anyway prieki beigsies, tad atliks cīnīties par otro vietu kopvērtējumā.

Langa-Carnikava

12.posms. Langa.

Šim posmam izdevās pašaut garām, jo, pretēji gaidītajai Kalngalei, karte bija jau pirms tās. Kārtējo reizi izskatījās sarežģītāk, nekā bija realitātē, tumši zaļie bija viegli šķērsojami. Šur tur gadījās pa nelielai kļūdai, lielākā laikam bija pļaviņā, kur neredzēju punktu no 20 m attāluma, jo tas bija aiz zāles kumšķa noslēpies. Vai nu par maz biju ēdis, vai neizgulējis, bet neizdevās attīstīt ātrumu, uz kādu biju spējīgs. Beigās vidējais sanāca 7:22 min/km. Rezultātā 47 min un 7.vieta. 2.vietai bija 45 minūtes, bet uzvarēja atkal Karlsons, ieliekot visiem 5 minūtes, tāpēc man tikai 860 punkti.

13.posms. Carnikava Z. 

Pazīstama, interesanta karte. Vidū liels purvs, kuram jāskrien apkārt. Šoreiz Aivars bija pažēlojis un neielika punktus purvā, tikai viens bija maliņā un tas pats easy. Toties vairāki punkti bija priedīšu jaunaudzēs, tie bija viltīgi un daudzi uz tiem iekrita. Gāju visumā labi, bet gadījās kļūdas - sākumā vairākās vietās patraucēja citi skrējēji, neļaudami nokoncentrēties, bet pie beigām divos punktos izsēju pa minūtei katrā - vispirms aizvilku zaļajā pa labi no ieplaciņas, pēc tam nevarēju bedri atrast. Smieklīgi, bet ar visu kļūdu šo KP atradu kā 13. no 97 dalībniekiem, tātad citiem bija vēl grūtāk gājis. Beigās vēl pa ceļam uz 100.punktu cepuri zarā pazaudēju, nācās atpakaļ skriet. Tā nu kopumā ļoti ātri noskrēju, 6:22 min/km, tīrais pat 5:43 min/km, 41 minūte. Rēķināju, ka Karlsonam būs kādas 32-33 minūtes. Tomēr izrādījās, ka visi baigi šoreiz lažojuši, un esmu 3.vietā 3.distancē un pirmais savā grupā! Otrie 1000 punkti pēc Riekstukalna un pamatīgs gandarījums. Karlsonam ieliku 16 sekundes, bet kas par to. Protams, žēl tās ieplakas, kur zaudēju minūti vismaz, līdz pilnīgai laimei šodien nepilnas divas minūtes pietrūka. Kopvērtējumā līdz Ceirulim vairs tikai 160 punkti, nākamajā weekendā visas izredzes uz kādu brīdi pārņemt vadību kopvērtējumā.

...still going...

Arī šajā nedēļas nogalē ar labiem rezultātiem izdevās nostartēt divos "Magnēta" posmos. Tā ka nu jau man savāktas desmit kārtas, kas ir puse no ieskaitei nepieciešamā, varam pavilkt raustītu līniju un apskatīties uz situāciju kopumā.

Šoziem izskatās, ka konkurence ir niknāka, nekā pērn, cilvēki ļoti aktīvi brauc uz posmiem. Jaunā punktu sistēma vairs nebalstās uz vietu un dalībnieku skaitu, tāpēc ieņemtajai vietai vairs nav būtiskas nozīmes, bet gan atpalicībai no uzvarētāja savā grupā. Pēdējos posmos parādījies "punktu rīma" Juris Karlsons, kas uzvarējis 5 no 6 posmiem un ir neapšaubāms MB grupas favorīts. Jautājums, vai viņam izdosies savākt nepieciešamās kārtas kopvērtējuma uzvarai, un tā kā es eju pēc 18000 punktu grafika, viņam nāksies nostartēt vismaz 19 kārtās, lai mani pārspētu. Pašreizējais kopvērtējuma līderis Juris Ceirulis man katrā posmā zaudē ap 100 punktiem, un viņu kopsummā noteikti vajadzētu pārspēt. Kas vēl? Einārs Šillers un Kārlis Lācis parasti skrien garo distanci, kurai šogad piemērots koeficients 0,95. Tomēr, regulāri tur uzvarot, viņi var savākt vidēji 950 punktus un beigās aiziet man garām. Vēl jau, protams, kāds melnais zirdziņš var parādīties, kas aktīvi skries pa sniegiem un visus apsteigs. Bet par trijnieku kopvērtējumā man noteikti vajadzētu pacīnīties!

10.posms. Podkājas.

Podkājās biju skrējis vasarā atvaļinājuma laikā. Toreiz bija mežonīgi karsts, un izdevās tempu noturēt tikai 5 km, beigās stipri saguru un tāpēc gadījās divas kļūdas. Šoreiz kārtīgi izstudēju karti un nolēmu iet uz visu banku - skriet maksimālā tempā, orientēties pēc iespējas vienkārši un cerēt uz nelielu veiksmi. Principā noskrēju labi, bet veiksme nebija īsti manā pusē. Divi punkti, kas bija bedrēs, nepadevās. Pie pirmā tuvumā slaistījās sieviete, kas arī nevarēja atrast. Pie otrā atkal tieši bariņš vīru bija paņēmuši un joza prom, būtu sekundes desmit ātrāk, būtu redzējis, kā viņi lec no bedres ārā. Tā nu palika 40 sekundes tur un vēl 40 otrā bedrē. Vēl dažas sīkas trajektorijas neprecizitātes, un pie beigām man pagāja garām veseli trīs atlēti. Kopumā gan dabūju 4.vietu un pieklājīgus 930 punktus. Tomēr pat bez kļūdām Karlsonam zaudētu 3 minūtes, kas nozīmē 30 sekundes uz kilometru, daudz.

11.posms. Lapsas.

Kaut gan kalendārā bija minētas Lapsiņas, posms norisinājās blakus esošajās Lapsās. Karte jau vairākkārt skrieta, ar labiem panākumiem arī pagājšziem. Pazaļa karte, rūpīgi izdomāju, kur zaļajam skriet apkārt, bet beigu beigās viss bija ātri skrienams, tādēļ daudz kur zaļo forsēju pēc azimuta. Lielākā kļūda gadījās 3. KP, kur smuki gar grāvi izgāju apmēram 70 metrus no punkta, kas bija pie saknes. Šai brīdī ieraudzīju divus penžas, kas katrs no savas puses skrēja uz lielu sakni. Loģiski pieņēmu, ka tur arī ir tas punkts, un skrēju turp. Penžas pieskrien pie saknes un sāk brīnīties. Īstā sakne bija krietni pa kreisi, un viens penža tai bija tieši garām paskrējis. Kādu minūti tur zaudēju. Vēl dažas sīkākas neprecizitātes, toties beigas jeb "endgame" man sanāca ļoti labas - mežonīgs ātrums un viegli punkti, pie kuriem pie tam līkņājās sēnes. Finišā 3.vieta, tomēr Karlsons atkal man ielika 4,5 minūtes, pie tam uztaisot vienu lielāku kļūdu, nekā es, tāpēc tikai 895 punkti. Tomēr ar startu esmu ļoti apmierināts. Un labi vien ir, ka ir tāds Karlsons - ir uz ko tiekties un būs lielāks prieks kādreiz viņu apdzīt :) Pievienoju arī karti, kur redzams mans (dzeltenais) un vēl viena keksa maršruts, kas man zaudēja 7 minūtes.

Nākamie ziemas posmi - going strong

Tā kā šogad sniegs kavējas, aktīvi turpinu braukt uz ziemas Magnētiem. Ātrums kopš vasaras saglabājies tīri labs, kaut arī forma nedaudz sāk kristies. Tā Bumbukalnā man taisnā distancē aizgāja garām Niklāvs Lācis, sen neviens nebija ielicis man tīri uz skriešanu. Kopvērtējumā esmu pacēlies uz 2.vietu MB grupā un eju kopumā labāk par 1.vietas īpašnieku, tomēr ir parādījušies daži censoņi, kas strauji tuvojas un skrien ātrāk par mani. Noturēt trijnieku kopvērtējumā būs grūti, nāksies aizbraukt pa purgu kādreiz un punktus savākt.

6.posms. Pīļnieki.

Pīļniekos nebiju vēl ne reizi bijis, tāpēc turp devos ar interesi. Izrādījās diezgan paskarbs dops, bet ne tas briesmīgākais. Vajadzēja daudz pa ceļiem turēties, savukārt zaļajā, kas klāja lielāko daļu kartes, bija jāiet ļoti uzmanīgi. Visumā noskrēju labi, bet distances vidusdaļā gadījās divas kļūdas pēc kārtas. Vispirms 75 m no punkta biju pie pēdējā orientiera (lielas bedres), smuki paņēmu azimutu, bet kaut kādā dīvainā veidā aizgāju garām. Pazaudēju kādas 2 min. Drīz pēc tam dūru iekšā zaļajā uz bedri, bet tur bija pilns ar bedrēm, tāpēc, visas čekodams, aizklīdu nost no īstās. Tories beigas izskrēju ļoti ātri un precīzi. Interesanti, ka sākumā gāju pa 3.vietu, pēc kļūdām nokritu uz 19.vietu, bet finišā atkal 4.v.! 966 punkti klāt.

7.posms. Imanta.

Imantā pagājšziem bija labi gājis, 11.vieta (tam laikam lielisks sasniegums). Galvenā māksla ir nekautrēties un skriet pa stigām un takām, pat lielus līkumus. Šoreiz tā arī centos darīt, diemžēl neievēroju disciplīnu, vienā vietā forsēju džungli un tas beidzās ar lielu kļūdu (nevarēju atrast grāvja galu). Vēl lielāka kļūda bija jau pie beigām, kad vispirms paņēmu nepareizu punktu, bet pēc tam vēl nevarēju pareizo atrast (bija bedrē, pagāju garām 20 m attālumā). Lai gan ātrums bija ļoti labs un ar visām kļūdām cerēju uz vietu 15-niekā, beigās tikai 27.vieta un 738 punkti. Drusku gan ieliku gan Ulrikai, gan Afanasijam. Bet bija jau arī 114 dalībnieki.

8.posms. Bumbukalns R. 

Ar Bumbukalnu man ir īpašas attiecības - te bijuši gan ļoti labi sasniegumi (divas 6.vietas), gan milzīgi feileri, kad pēc tam negribas vispār vairs orientēties (kā pērn). Atkal jau distances atslēga ir ļoti uzmanīga orientēšanās tumši zaļajā mazo kociņu kalnainē, kas aizņem 50% no kartes. Šoreiz biezokni izgāju atzīstami (jo pirms starta minūtes 20 studēju karti un izplānoju maršrutu), bija pavisam nelielas kļūdiņas. Toties kļūdījos plakankalnē - jau otram punktam nez kāpēc pagāju garām. Otrreiz sākt nebija vērts, jo pirmie punkti bija stipri tālu no starta. Otra kļūda bija vidusdaļā, kur aizvilku krietni pa labi, un punkts arī bija labi paslēpts. Ar visu to finišēju atkal spēcīgi, biezoknī konkurenti zaudēja laiku, tāpēc galā 9.vieta un 942 punkti, kārtējais labais rezultāts.

9.posms. Bukulti.

Bukultos biju trešo reizi mūžā. Ļoti detalizēts, mazs reljefs un ļoti ātri skrienams (katra kļūda maksā dārgi). Pirms braukšanas biju pastudējis veco karti un analizējis kļūdas. Diemžēl atkal sanāca kļūdīties un atkal beigu daļā. Faktiski bija viena liela kļūda un vēl dažas mazas. Lielā gadījās vietā, kur bija jāiet pa mazu negatīva reljefa desiņu labs gabals, bet dabā viss izskatījās savādāk un faktiski tā desiņa vispār nebija redzama. Tā vietā aizgāju pa blakus esošu garenu kalniņu, kas noliecās pa kreisi, prom no punkta. Tā nu skraidīju tur minūtes divas visos virzienos, līdz satiku vienu onkuli, ar ko kopā atradām to punktu. Beigas atkal uzskrēju. Bukultos man palīdzēja tas, ka daudzi konkurenti rupji kļūdījās tajos punktos, ko es paņēmu tīri. Kopā tas man deva 9.vietu (līdz 8.v. - 2 sekundes) un 904 punktus. Grēks sūdzēties! Kopvērtējumā, kā jau teicu, eju pa 2.vietu ar 7066 punktiem šobrīd, savāktas 8 kārtas no 20 nepieciešamajām.

2012. gada plāni šosejas skriešanā

Nākošajā sezonā tomēr vēl maratonam nebūšu nobriedis. Varētu jau fiziski to izdarīt, bet gribās arī kaut kādu rezultātu sasniegt un noskriet droši, bez apdraudējuma veselībai. Diez vai līdz maijam paspēšu tik nopietni sagatavoties, kā Ulla pret Jāni. Tāpēc nolēmu noskriet 2012. gadā 6 pusmaratonus, un tad 2013. gada Nordea Rīgas maratonu. Šobrīd nākamam gadam apsveru sekojošos desmit pusmaratonus:

29.04. – Sportlat Rīgas pusmaratons (Biķernieki)
20.05. – Nordea Rīgas pusmaratons (PB 1:47:11)
16.06. – Piedzīvojumu parka Ventspils pusmaratons
15.07. – Liepājas pusmaratons
04.08. – 7. SEB Kuldīgas pusmaratons
09.09. – Baltic Miles Jūrmalas pusmaratons (PB 1:47:42)
16.09. – Sportlat Valmieras pusmaratons (PB 1:40:33)
30.09. – 1. Rēzeknes pusmaratons
13.10. – Sport2000 Siguldas pusmaratons
27.10. – VSK Noskrien Ozolnieku pusmaratons

Pirmie ziemas posmi

Tā nu ir sagadījies, ka esmu nostartējis pirmajos četros no pieciem ziemas "Magnēta" posmiem, un ar atzīstamām sekmēm. Šogad mazliet mainījusies vērtējuma sistēma (pāriets uz 1000 punktu sistēmu, un dalībnieku skaitam posmā vairs nav nozīmes), tāpēc nebija sevišķi būtiski startēt tieši šajos posmos. Citus gadus rudenī vēl varēja savākt bagātīgu punktu ražu, pērn tādēļ vien kopvērtējumā tiku 6.vietā.

Šogad mērķi, bez šaubām, ir augstāki. Gribu tikt trijniekā MB grupā un piedalīties maksimāli daudz posmos. Neliela problēma ir tā, ka noteikti jāskrien 3.distance, jo 4.distancei tiek piemērots koeficients 0,95, tādēļ to nav vērts skriet punktu izteiksmē, arī konkurence nežēlīga. Toties 3.distance liekas par īsu, gribas tomēr apmēram stundu pavadīt mežā.

1.posms. Ropaži.

Ropažos jau tradicionālā pilsētas orientēšanās. Mērogs 1:5000. Distance gandrīz identiska citiem gadiem, tādēļ kļūdas praktiski nepieļāvu. Beigas izskrēju ar rezervi, lai nesačakarētos. Skrēju 4.distanci – 4,8 km, noskrēju 29 minūtēs. Kopā 28.v. no 170 dalībniekiem, neslikti, punktu ziņā gan švaki dēļ jaunās sistēmas – tikai 822 p. Būtu skrējis 3.distanci, noteikti būtu vairāk. Jā, pirmo reizi mūžā izskrēju no pusstundas "Magnētā". Manuprāt, varēja saplānot garāku un interesantāku distanci.

2.posms. Jūgezers. 

Šis posms parasti ir veiksmīgs, taču šoreiz bija karte "Piekūnītis" (jābrauc iekšā no Sužiem pamatīgs gabals). Karte bija interesanta un daudzveidīga. Arī šeit jozu 4.distanci (10,5 km). Sākums bija labs, sanāca pasēdēt astē Eināram Šilleram un Raivim Reinsonam, bet 9.km ieskrēju baigā purvā. Gāju itkā pēc azimuta, bet purvs visur izskatījās vienāds un aizgāju šķērsām, zaudēju kādas 10 min. Vēlāk sapratu, ka varēja smuki iziet pēc punktotās veģetācijas maiņas robežas... Kopā mežā pavadīju 1:22 h un pieveicu 12,4 km. Tikai 24.v. no 36 dalībniekiem un necili 738 punkti.

4. posms. Riekstukalns.

Pilns apņēmības, nākamajā nedēļas nogalē devos uz Riekstukalnu. Akal jau taisījos ņemt 4.distanci, taču Henrijs teica, ka distances šoreiz nopietnas, tapēc paņēmu 3.distanci (6 km). Pirmajā piegājienā pie 3.punkta noķēru Innu un nevarējām nekādi punktu atrast. Nolēmu sākt vēlreiz un skrēju daudz prātīgāk. Kā jau tas šādos gadījumos pierasts, prātīga orientēšanās atmaksājās ar uzviju. Pieveicu distanci 52 minūtēs, kas deva 3.vietu distancē un pirmo vietu grupā (1000 punkti)! Līdz 1.vietai distancē bija nieka 2 min., kuras pazaudēju vienā punktā un pie beigām atkal piebremzējot. Vienīgā kļūda bija vienkāršā punktā, kur dūru iekšā uz čuju biezoknī, bet iedūru par ātru un apmulsu. Vajadzēja paskriet tālāk līdz takai un tad viss būtu čikiniekā. Mācība.

5.posms. Tumšupe.

Arī šeit vesturiski labi klājies. Attīstīju iespaidīgu ātrumu, skrēju ar krosa botām. Pie beigām gan iedzina baigā purvā, piesmēlu kājas.  Apdzinu kaudzēm cilvēkus. Gadījās kļūdas. Vienu reizi nesapratu, kādā stigu krustpunktā esmu. Turpat tālāk punkts bija tizlā kraujā, bet drusku paveicās atrast. Pie beigām nez kāpēc ieskrēju slapjā purvā, jo vajadzīgais izcirtums bija aizaudzis ar 2m eglēm un pa gabalu nebija redzams. Vissliktāk bija pie beigām,  kur ielīdu par ātru purvā un zaudēju laiku. Aiz dusmām aizskrēju vienam džekam pakaļ itkā uz 100.punktu, bet viņš pa ceļam vēl vienu punktu ņēma, vēl pāris minūtes vējā. Klasiska kļūda. Finišēju spēcīgi, par 2 sek. ielikdams 7.vietai. Kopā 42 min, 6.vieta. Reāli trijniekā laikam tāpat nebūtu ticis. Vērtīgi punkti tomēr kļūdās aizgāja. Kopā tomēr 888 p., neslikti.

2011. gada vasaras "Magnēta" kopsavilkums

Noslēgusies "Magnēta" 2011. gada vasaras sezona. Diemžēl šogad sanāca piedalīties vien 13 kārtās (neskaitot divus Rogainingus, Rīgas kausu divdienas Baldonē un diskābeli Tīreļos). Toties rezultāti visumā iepriecināja, vairākas 3.vietas, trīs reizes punkti virs 900, nevarētu sūdzēties. Ar nieka 13 kārtām kopvērtējumā ieņemta 38.vieta. Ar šādiem pašiem rezultātiem noskrienot 30 ieskaites kārtas, būtu 13.vietā vai pat augstāk. Spilgtākais moments laikam bija Inčupē, kur atvaļinājuma laikā izcīnīju 3.vietu, pilnībā pats orientējoties, pie beigām nokļūdoties un vēl braucot ar riteni 9 km uz un no Magnēta!

Nu jau sākas ziemas sezona, jācenšas laiku pa laikam aizbraukt, mierīgi uzskriet garā distance ar uzsvaru uz precīzu orientēšanos.

Tautas rogainings 2011

Otro gadu pēc kārtas "Rupo Tandēms" piedalījās "Magnēta" tautas rogainingā. Atkal sanāca lielisks pasākums, pieveicām šoreiz 51 km, savācot 211 punktus. Vieta šoreiz tikai 9., jo bija sīva konkurence, tomēr trijnieks bija reāls. Vēl jāpiestrādā pie plānošanas, kas jau atkal bija klupšanas akmens. Ja EČ Raunā saplānojām par daudz punktus, tad šoreiz saplānojām par maz, un beigās stunda palika pāri, kuras laikā aizskrējām ļoti tālu pēc vēl diviem punktiem. Tāpat varējām vēl vienu punktu paņemt sākumdaļā. Šeit var apskatīt GPS datus manā Endomondo lapā.

Pirms starta (plānošana)

Mūsu saplānotais un reālais maršruts

Baldonē ieradāmies ar nelielu nokavēšanos, bet paspējām mierīgi piereģistrēties un sapakoties. 9:00 dabūjām karti un ķērāmies pie plānošanas. Bija sagatavots 40 km garumam atbilstošs striķītis, bet izmantojām tikai pirmos 35 km, jo Raunas iespaidā bija drusku bail saplānot par daudz. Vienprātīgi nolēmām koncentrēties maksimāli uz topogrāfiskajām kartēm, pēc iespējas izvairoties no ortofoto. Pavisam tas nebija iespējams, jo ortofoto šoreiz bija gandrīz 2/3 no kartes. Kā vēlāk izrādījās, tas bija 3 gadus vecs attēls, tāpēc ne sevišķi uzticams. Šur tur ceļi izrādījās grāvji un tamlīdzīgi. Plānojot, mazliet pārtērējām laiku, un pa ceļam uz startu jau dzirdējām starta šāvienu. Paši bez steigas nostartējām 9:32, jo tās divas minūtes uz astoņām stundām tāpat neko nenozīmēja.

1-2 stunda

Fočēts ar Ullas iPhone4

Skrējām pēc plāna, pie pirmā punkta jau noķērām lielu skaitu komandu un nācās stāvēt rindā, lai atzīmētos. Tālāk uz otro punktu joprojām skrējām kopā ar citiem, bet tālāk jau komandas izretojās. Pie otrā punkta, kad kājas jau bija sabristas, sprauni lēkājot pa baļķiem un priecājoties, ka man ir naglenes, pēkšņi piefiksēju, ka esmu aizmirsis pārvilkt apavus... Nācās vien skriet ar treniņa krosenēm. Faktiski varbūt pat tāpēc izdevās sasniegt lielāku ātrumu, jo naglenes patiesībā nemaz īpaši nebija vajadzīgas. Vienīgi pretīgā purva rāvas smaka tagad mājos krosenes līdz viņu mūža galam. Anyway. Pa ceļam uz trešo un ceturto punktu jau piezagās nelielas kļūdiņas – sākumā aizvilkām pa labi ortofoto kartē, un paveicās, ka redzējām bariņu citu komandu knosamies pa stigu. Tālāk par ātru ierāvām pa kreisi un nācās skriet apkārt mājām pa slapjām ganībām – kājas atkal slapjas. Nākamais punkts bija nozagts, kas nedaudz nosita garīgo, bet bija pārliecība, ka to mums ieskaitīs (kā arī notika). Tālāk jau atgriezāmies jaukajā Magnēta kartē un tik pa ceļiem ņēmām punktus vāliem. Vienu punktu nez kāpēc nebijām ieplānojuši, ko viegli varējām paņemt. Skrienot jau atpakaļ lejā uz dienvidiem, pēkšņi izcirtuma malā ieraudzījām komandu "Mežkungi ar desu", kuras dalībniekam Laurim bija problēmas ar sirdi. Apstājāmies uz brītiņu, lai pārliecinātos, ka palīdzība ir ceļā un viss ok. Pirmajā stundā pieveicām 6,5 km, bet otrajā pa ceļiem jau 7,5 km.

3-4 stunda

Un te no puikas fotoaparāta :)

Tālāk atkal sekoja dažas sīkas kļūdiņas – nevarējām ceļu atrast mežā, tad nenācām no punkta atpakaļ ārā uz ceļa, bet gājām gar grāvi, šādas tādas minūtes pazaudējām, bet lielos vilcienos jau apmaldīties nebija iespējams. Pa ceļam redzējām RAID.LV komandu ar Normundu Lisovski, kas bija vieni no mūsu tuvākajiem konkurentiem (beigās ielika mums divas vietas). Kādu gabalu atkal skrējām kopā ar divam citām komandām. Sasniedzām kartes apakšdaļu un dzirdināšanas punktu. Temps joprojām bija labs, 3. stundā atkal 7,5 km pieveikti. Neliela saminstināšanās sanāca nātru audzē pie grāvja, kā arī mirkli vēlāk sanāca nopietns action. Kartē bija nosvītrota teritorija ar uzrakstu NIKNI SUŅI. Gar šīm mājām gāja ceļš, pa kuru bija jāskrien. Likās, ka pa ceļu jau nu vajadzētu varēt iet. Gājām lēnām un klusām. Bažas darīja fakts, ka uz ceļa nebija cilvēka pēdu, tikai nagi. Te pēkšņi, skaļi riedami, mums metās virsū divi milzīgi suņi. Faktiski ievēroju tikai vienu, kuram siekalas šķīda uz visām pusēm. Ulla atkāpās pa ceļu, bet es, aiz kokiem slēpdamies, atmuguriski atkāpos purva virzienā. Prātā apsvēru dažādus sevišķi nežēlīgus atriebības plānus, ja nu suns mani tiešām sakož. Beidzās viss veiksmīgi, suņi likās mierā, un pa purvu izmetam lociņu apkārt šīm mājām. Tālāk aizgāja diezgan ātri, pa meža ceļiem. Ceturtajā stundā pavirzījāmies uz priekšu vēl 6,5 km, kopā pusdistancē jau pieveikti gandrīz 28 km, savākti kopā 125 punkti.

5-6 stunda

Kilometru tālāk paņēmām punktu grāvī lauka malā un ieturējām nelielu apspriedi. Apēdām pa želejai, un nolēmām nākošo punktu paņemt ļoti uzmanīgi, ejot kājām, jo tas bija vairāk kā kilometru garš nogrieznis pa ortofoto bez jebkādiem ceļiem. Prasmīgi pa laukiem šo posmu arī realizējām 13 minutēs. Tālāk atsākt skriet bija jau krietni sarežģītāk, kājas arvien vairāk sāka atgādināt bluķus, ātrums strauji kritās. Sāpēja pēdas un gurni. Vienīgas labums, ka atgriezāmies foršajā topografiskajā kartē Riekstukalna apvidū. Nākošajos punktos paļāvos uz Ullas orientēšanās spējām, jo gribējās drusku atslēgties un vienkārši skriet. Punkti nāca ātri un viegli, ieskrējām pat pēc kartes ļoti slapjā purvā, kas izrādījās gana sauss. Paņēmām vēl vienu extra punktu un sastapām vēl vairākas komandas, atkal RAID.LV. Strauji tuvojāmies mūsu saplānotās distances beigām... Šobrīd vēl likās, ka būs punkti pilnīgi pietiekami, jo vēl bija jāsavāc pieci 3-punktinieki. Piektajā stundā pieveicām 6 km, sestajā – vēl 6 km. Stabils ātrums, aiz muguras jau 40 km.

7-8 stunda

Septītā stunda pagāja, aplasot mazos punktus ap sacensību centru. Saplānotā distance bija beigusies, žigli saplānojām četrus 30-niekus, ar domu, ka varētu pieķert vēl klāt vienu. Punkti vācās ļoti viegli un ātri, tāpēc sapratām, ka būsim visu pabeiguši stundu par ātru. Aplūkojām karti, kur skriet pakaļ vēl kādam punktam un acīs iekrita Nr. 73 – apmēram 2,5 km no sacensību centra, toties viegli sasniedzams pa stigām. Septītajā stundā atkal pieveicām 6,5 km, ātrums bija nedaudz lielāks. Aizskrējām pēc tālā 73 KP un pēc tam vienai komandai pakaļ arī vēl pēc netālā 49 KP. 73. punkts patiesībā bija sarežģīts, jo tas, kas likās esam ceļš uz to, izrādījās 3 m plats grāvis nez kāpēc. Spēki jau gāja strauji uz galu, bet spārnoja potenciālais labais rezultāts. Vēl tikai atpakaļ pa stigām uz finišu. Finišējām ar rezervi pēc mežā pavadītām 7:43 h. Pēdējās 43 minutēs pieveicām vēl 4,5 km, kopā pavisam 51 km! Vidējais ātrums 9:04 min/km.


Rezumē

Cerētā trijnieka vietā šoreiz tikai 9.vieta, bet panikai nav iemesla, jo līdz 3.vietai tikai nieka 11 punkti – daudz vairāk, nekā izsējām pa ceļam dēļ plānošanas un taktiskām kļūdiņām. Nākamgad atkal iesim uz trijnieku, tikai jāpiestrādā pie plānošanas kārtīgi. Turpmāk pievienoju virkni ar plānojumiem labākajām komandām šogad. Vislabākie, manuprāt, ir tie "taurenīša" paveida plānojumi. Augstāk redzamajā video apmēram ap 1:54 min var uz īsu brīdi redzēt "Rupo Tandēmu" darbībā :)

Rupo Tandēms 9.v. ( ar raustīto līniju reālais), 211 p.

Resnie susuri 1.v. XO, 232 p.

Taka2 2.v. XO, 222 p.

Mona 3.v. XO, 222 p.

EBike 1.v. absolūtajā vērtējumā, 271 p.

Mežkungi ar desu, 204 p.

Valmieras pusmaratons

Vispirms droši vien jāsāk ar to, ka, gatavojoties Valmieras pusmaratonam, nedēļu iepriekš noskrēju Jūrmalas pusmaratonu. Tā gan bija mazliet parodija par pusmaratonu, jo distances garums nepārsniedza 20,4 km un apsargu, šķiet, bija vairāk par skrējējiem. Tomēr treniņa nolūkiem šis pasākums bija ļoti atbilstošs. Vidējo ātrumu turēju uz 5:16 min/km, bet vienalga viegli nebija.

Valmieras pusmaratonam pieteicos jau maijā kopā ar Ulriku, bet viņai plāni mainījās sakarā ar X-Race sacensībām, tāpēc paliku vienatnē. Ilgu laiku šaubījos, vai maz vērts kulties uz Valmieru, tomēr par labu nospēlēja fakts, ka man Valmiera ļoti patīk kā pilsēta, turklāt virtuālā distance bija interesanta, ar daudziem pagriezieniem. Tāpat šis pasākums noderēja kā lieliska motivācija vasaras garumā turpināt trenēties un neiesūnot.

Trīs dienas pirms pusmaratona noskrēju 10 km, centos skriet tādā tempā, kā vēlāk pusmaratonu. Sanāca pārsteidzoši labi, vidējais ātrums 4:46 min/km, un nemaz nebiju izpumpējies, vidējais pulss nieka 154 sitieni. Tad arī nolēmu, ka Valmierā jāmēģina tēmēt uz 1:40 h, kas nozīmē apmēram 4:44 min/km. Kā papildus plusus pie sevis minēju jaunās botas, adrenalīnu, želejas un cilvēkus, kam sēdēt astē.

Laikus apgādājos ar trim enerģijas želejām (pie 0 km, 7 km un 14 km), vēlāk gan izrādījās, ka būtu noderējusi arī ceturtā pie 17 km. Vēl iepirku kofeīna pulverīti, ko atjaukt ar ūdeni un izdzert pirms starta.Tāpat iedzēru ogli pirms starta pret "ātro kāju" sindromu.

Skrējiens

Startu paņēmu par ātru, ilgu laiku vidējais ātrums turējās 4:38 min/km un bija aizdomas, ka varu vienā brīdī noplīst. Pirmās grūtības sajutu jau pie 8 km atzīmes, bet tad tālāk līdz 17 km aizskrēju salīdzinoši mierīgi, nedaudz samazinātā tempā. Pēdējie 4 km bija visgrūtākie, sāka spīdēt saule, uzpūta pretvējš un sanāca skriet pret kalnu. Pulss bija sakāpis jau līdz 178 un arī citi skrējēji vairs nekādi palīgi nebija, katrs skrēja par sevi. 18. un 19. km arī bija grūti, toties pēdējos divos atkal uzskrēju - 20. km gāja drusku uz leju un bija ūdens punkts, bet pēdējo kilometru mani pavilka Gatis Lubāns, kurš bija tālu pa priekšu skrējis, bet krampju dēļ samazinājis ātrumu. Pēdējo kilometru skrējām tiešām ātri, uzskrējām kalnā pirms finiša un pulss jau bija 184, bet tas arī bija viss. Gala rezultāts 1:40:33,7. Tehniski pusmaratona garumu veicu pat zem stundas četrdesmit, bet virāžās un mainot trajektoriju biju kādus 150 metrus uz visu distanci zaudējis, kas arī izšķīra iznākumu.

Statistika

Šeit var apskatīt manu distanci un apļa laikus. Redzams, ka ātrākais, protams, bija pirmais kilometrs, bet vislēnākais, vienīgais virs 5 min/km bija 19.km. Bija jāskrien divi 10,55 km apļi. Laika ņemšanas vietas bija katrā aplī pie apmēram 6,5 km atzīmes un pie finiša (10,55 km). Šajās atzīmēs mani rezultāti bija 30:05 min, 49:28 min, 30:57 min, 51:07 min. Kā redzams, ļoti labi veikti 10,5-17 km (zaudētas 52 sekundes, salīdzinot ar to pašu distanci pirmajā aplī), bet pēdējos 4 km esmu zaudējis 1:39 min, salīdzinot ar pirmo apli. Tomēr, lai cik tas nebūtu dīvaini, tieši pēdējos kilometros pakāpos par vairākām vietām uz augšu un apdzinu citus skrējējus. Tā savā V30 grupā 1.nogrieznī biju 46.vietā, 2. - 48.v., 3. - 47., bet 4. - 42.v., kas finišā deva 43.vietu. Lielajā kopvērtējumā apmēram tāda pati situācija - 173.v., 169.v., 175.v., 164.v. un finālā 166.v. Tātad visvairāk cilvēku apdzinu pēdējos 4 km. Jāpiebilst, ka šajā pusmaratona distancē izskrēju savus personīgos rekordus arī 5 km (23:10), 10 km (46:24) un stundas (12,83 km) griezumā, par pašu pusmaratonu (1:39:54) nemaz nerunājot!

Baložu Bizons 2011 – atskaņas

Emīls no fotogrāfa redzesleņķa visos sešos posmos!

Vakar noslēdzās 2011.gada Baložu Bizona sezona. Arī šogad man bija ievērojams progress rezultātu ziņā, kā arī stabilitāte visas sezonas garumā. Nostabilizējos 17 minūšu robežās, prasmīgāk sadalīju spēkus. Šosezon sāku skriet ar pulsometru, un pēdējos posmos regulāri tajā ielūkojos, lai nepārsniegtu bīstamos 180. Konkurence bija spēcīga, pēdējos posmos startēja arī zināmais orientierists Andris Seipulis, kurš sasniedz sub-15 min. rezultātus. Šī bija pēdējā sezona V21 grupā, nākamgad jau V35, tur konkurence būs krietni mazāka. Vēl 5 gadus varēšu paskriet 4 km :)

2011. gada rezumējums

Top3 V21 grupā 2011. g.

Šogad atkal izdevās nostartēt 6 posmos no 8, izlaidu pirmo posmu (kaut kā pa laukiem dzīvodamies, biju palaidis garām Bizona sākumu) un ceturto posmu (nākamajā dienā pēc Nordea pusmaratona, sāpēja tulzna). Divas reizes izdevās labot personīgo rekordu – vispirms 4 km pieveicu 17:23 min., tad 17:02 min. (bet arī visi pārējie starti sosezon bija 17:16-17:59 min. robežās). Beidzot guvu arī pirmo uzvaru atsevišķā posmā – 5.posms lietū, kur izskrēju iespaidīgos 17:02. Kopvērtējumā izrāvu 2.vietu, par 43 punktiem apsteidzot nākamo sekotāju. Pēdējos divos posmos izdevās noskriet kopvērtējuma līderi Linčiku (kaut sezonas sākumā viņam rezultāti labāki), 3.vietas ieguvēju kopvērtējumā Melderi noskrēju visos posmos, kur kopā startējām. Tomēr laiku pa laikam parādījās skrējēji, kas uzrādīja ievērojami labākus rezultātus (Seipulis, Polmanis), bet kopvērtējumā nesavāca vajadzīgās 5 kārtas. Nākamgad jāuzvar kopvērtējumā un jādabū rezultāti 16-17 min. robežās.

Statistika gadu griezumā

Bizonā sāku startēt 2008.gadā, aizvadītas jau četras sezonas, un interesanti pavērot rezultātu un punktu progresu. Punkti Bizonā tiek rēķināti tāpat kā Magnētā – labākais laiks tiek dalīts ar tavu laiku un reizināts ar 1000.

Gads          Top rezultāts     Top punkti    Punkti kopā     Vieta kopā     PB labots

2011.g.         0:17:02              1000               4643                 2.             2 reizes

2010.g.         0:17:39               873                3969                 5.             3 reizes

2009.g.         0:19:17               783                2890                 7.             1 reizi

2008.g.         0:19:54               837                4037                 6.             4 reizes

Pirmo gadu startē arī dēls

8.posmu Gustavs veica viens

Šosezon palaidu arī savu puiku Gustavu startēt V3 grupā, viņš piedalījās 5 posmos un izcīnīja pārliecinošu uzvaru kopvērtējumā (un arī atsevišķi trīs posmos). Skrēja gan pārsvarī mātei pie rokas, bet pēdējos posmos jau pats. Nākamgad būs grūtāks uzdevums, jo jāstartē būs jau V5 grupā ar vecākiem zēniem. Par labajām vietam kopvērtējumā dabūjām diplomus, krūzītes, dvielīti, kliņģeri, šokolādi un, protams, medaļas!

Vispār ļoti jaukas sacensības, visiem iesaku, jābrauc tikai 10 min no Mūkusalas apļa ar auto, vairāk info www.balozubizons.lv

Pārgājiens gar jūru

Jūras piekraste pie Ķurmraga

Augusta sākumā devāmies ikgadējā divdienu pārgājienā gar jūru ar manu sievasbrāli Ansi. Pērn gājām no Daugavas ietekas līdz Lembužiem, šoreiz nolēmām nākt no Igaunijas puses. Pēc dažādu variantu apsvēršanas nolēmām nākt no Hēdemēstes līdz Lembužiem, kas pēc aptuveniem aprēķiniem veidoja 85 km gabalu. Bija doma nākt lielāku gabalu, bet uz augšu no Hēdemēstes ir kaut kāds dabas liegums, visdrīzāk briesmīgi aizaudzis ar niedrēm, tāpēc nolēmām neriskēt. Tāpat jau nebija pārliecības par jūras krastu, jo par Ainažu randu pļavām bija dzirdēts, bet Igaunijas piekraste bija miglā tīta. Itkā atcerējos, ka pie Pērnavas bija normāls smilšains krasts. Google Earth arī neko īsti redzēt nevarēja. Ansis iepriekš bija atnācis vienā dienā no Salacgrīvas, tā kā rēķinājāmies, ka pirmā dienā jātiek vismaz līdz Ainažiem, lai cerētu aiziet divās dienās līdz galam. Te var apskatīt mūsu veikto maršrutu pēc GPS datiem: 1.diena, 2.diena (1.daļa), 2.diena (2.daļa).

Pirmā diena

Mūsu karte

Startēju no Saulkrastiem pēc nieka četru stundu gulēšanas (nevarēju palaist garām Ernesta Gulbja uzvaru Losandželosā), Lembužos ātri iedzērām pa kafijai un tad jau sievastēvs Dainis mūs ar golfu veda uz Igauniju. Izbraucām ap astoņiem. Salacgrīvā uztankojāmies ar enerģijas dzērieniem, ūdeni, tūristu brokastīm, šokolādi, tango desiņām un banāniem. No Hēdemēstes izgājām jūras krastā 10:30. Jūras krastu ilgi bija jāmeklē, jo visa piekraste bija niedrēs. Beigās caur kaut kādām mājām tikām līdz jūrai. Izrādījās, ka gar visu jūrmalu stiepjas 100 metrus plata niedru josla! Krasta pusē niedres pārgāja garā zālē un pēc tam brikšņainā mežā, tur nebija ko domāt iet. Palika divi varianti – iet ārā pa ceļu (neinteresanti) vai mēģināt iet niedrēm gar jūras pusi (bija doma, ka nevarētu būt sevišķi dziļš, ja jau tur aug niedres). Saimnieks bija niedrēs izdzinis eju, pa ko devās jūrā ar laivu. Tā nu mēs pa šo eju iebridām jūrā, kamēr niedres beidzās. Dibens sākumā bija dūņains, bet dziļāk palika smilšains, ar retiem akmeņiem.

Tā tas izskatījās no jūras puses

Jūra izrādījās ļoti sekla, knapi līdz ceļiem, varēja pat pa taisno sķērsot nelielus līcīšus. Pirmajā dienā interesantākais bija šķērsot vecus pamestus moliņus pa jūras pusi. Krasta pusē parasti bija kaut kāda pamesta zivju fabriciņa ar iežogotu palielu teritoriju, kā arī niedru ieskauta. Apkārt iet likās sarežģīti un neinteresanti, tāpēc gribējām molus šķērsot, forsējot pa taisno, jo izskatījās, ka starp tiem sen nekas nav tīrīts un padziļināts, un tie izmantoti tikai kā laivu iebrauktuves jūrā. Paši moli arī bija apauguši ar zāli un krūmiem, apmēram 50 m gari. Prātīgākais bija tos šķērsot gar pašu galu, kur saskalotas smiltis. Pirmajam molam tikām garām, mazliet tikai saslapinot šortu galus! Pēcpusdienā sasniedzām vienu nopietnāku molu, kura galā sēdēja divi igauņu makšķernieki. Teica, ka dziļums esot 1,5–2 metri, tātad ar mugursomām nešķērsojams. Ansis tomēr nolēma pārbaudīt, ielīda bez somas un pārbrida pāri. Izrādījās, ka seklākajā vietā ūdens tikai līdz nabai. Tā nu pacēlām somas virs galvas un pārbridām pāri, igauņi smējās kā kutināti!

Redzējām arī šādus peldlīdzekļus

Vakarpusē sasniedzām trešo molu, vēl lielāku, un to šķērsojām pa krastu, jo nebija niedru un pa augšu gāja ceļš, taču arī šis mols izskatījās "ņemams". Pa ceļam vēl savācām vienu ne sevišķi aizraujošu slēpni mežā pie kempinga. Lielāko dienas daļu bridām pa sērēm un ūdeni, šur tur varēja paiet arī pa pludmali, bet botas kājās nesanāca uzvilkt. Cilvēku bija izteikti maz, pūta pavēss ziemeļu vējiņš, bet bija saulains. Vakarā sasniedzām Ainažu molu (tikai viens mols, sen nelietots). Uz tā atradām vēl vienu slēpni un apgājām arī šo molu pa jūras pusi, mazliet samērcējot bikses. Tālāk sekoja tas, kas laikam saucās slavenās "randu pļavas" – kādus 100–200m biezas niedres. Bridām tik tālāk pa jūru. Mēģinājām vienu brīdi iet pa niedrēm, bet iepērāmies kaut kādā čūkslājā, nācās iet gabalu atpakaļ. Beigās metām mieru netālu no putnu vērošanas torņa un sēres niedrēs. Uz niedrēm izdevās pamatīgi sadurt kāju, nolauzta niedre iedūrās papēdī. Uzslējām telti tā lai tā nebūtu no torņa un jūras redzama. Uguni nekūrām, aprijām savas pupiņas ar cūkgaļu un likāmies uz auss ap 22.

Otrā diena

Pa šādām sērēm bieži gājām

Šoreiz gulēšana smilšu kalniņā likās labāka, kā pērn (Ansis gan tā nedomāja), jo bija baigais nogurums. Biju izracis ķermeņa formām atbilstošu nišu smiltīs. Vienīgi baisi auksti bija, nosala deguns. Pamodāmies pavēlu, pēc astoņiem. Žigli savācām pekeles un devāmies tālāk pa ūdeni, kas nebija tik silts, kā iepriekšējā dienā. Papēdis drusku sūrstēja. Pēc mūsu aprēķiniem, līdz Salacgrīvai bija atlikuši kādi 5 km. Drīz vien jau ieraudzījām iespaidīgu molu, kas acīmredzot bija Salacgrīvas osta. Drusku mulsināja savādā pludmale, kas nu nekādi neatgādināja "Positivus" laikā redzēto pirms gada - nebija ne akmeņu jūrā, ne platās lagūnas... Maz kā vētra noskalojusi, padomāju. Līdz molam netikām, jo sākās ostas teritorija un žogs. Uzkāpām augšā uz šoseju, tiktāl viss būtu ok, bet gabaliņu tālāk redzam norādi "Kuivižu osta". Wtf? Viss skaidrs, esam tikai Kuivižos, līdz Salacgrīvai vēl kāds piecītis. To veicām pagaidām lielākajā ātrumā (pēc GPS datiem) – 12 min/km, tātad stundā.

Veczemju klintis

Salacgrīvas mols bija vēl iespaidīgāks par Kuivižu, laikus gājām augšā uz šoseju pirms ostas. Jā, "Positivus" pludmale bija tāda pati, kā pirms gada :| Salacgrīvā atradām vienu slēpni pilskalnā, paviesojāmies atkal Maximā un tad gājām lejā pie jūras un uz priekšu. Pulkstens jau bija 13.00. Kādu laiku vēl bija jābrien gar niedrēm, bet vienā brīdī arī jūras dibens palika akmeņains, tāpēc kādu gabalu gājām pa veco ceļu pa mežu. Paņēmām vēl pāris slēpņus Svētciemā un vienu Vitrupē, kur ieturējām pēdējo pusdienu pauzi. Pa ceļam bija pāris zemesragi ar milzīgiem laukakmeņiem, pa kuriem lēkājot varēja izlocīt kājas un nodarbināt mazliet citas muskuļu grupas.

Urā, beidzot Ķurmraga bāka!

Tālāk gājām pieklājīgā tempā, pļāpādami par sazvērestības teorijām un likdami likmes, vai tas tālais rags ir Ķurmrags. Tas tomēr izrādījās tikai Veczemju klintis (es vinnēju), bet Ķurmrags arī vairs nebija tālu. Sasniedzām to pirms astoņiem vakarā. Vēl tikai pēdējie astoņi kilometri gar Tūju, kurus veicām 1:40 h un ieradāmies Lembužos precīzi līdz ar saulrietu 21:35, kur mūs ar pankūkām sagaidīja sievasmāte un citi radi. Vēl viens pārgājiens pieveikts. Nākamgad plānojām 3-diennieku pa Kurzemes jūrmalu no Liepājas līdz Ventspilij vai kaut ko tamlīdzīgu.

Ekstrēmais Magnēts Skuķīšos

Ceturtdien ar Ullu devamies Skuķīšu virzienā. Man jau bija nelāga nojauta, jo atcerējos aizpērnā gada briesmīgo maldīšanos un rezultējās garā bloga ierakstā ar vairāku kļūdu padziļinātu analīzi. Nojauta mani nepievīla – atkal tā pati karte (apakša skrienama, vidus purvains un brikšņains, augšā viens vienīgs purvs). Papildus visam vēl arī zibeņoja, gāza kā spaiņiem. Par spīti cepurei, aizlija ciet brilles. Ūdens tika iekšā kabatiņā un samērcēja karti, kas vēlāk sāka jukt ārā. Galu galā satumsa tā, ka neko vairs nesapratu. 25 minūtes meklēju 44.punktu, kurš neatradās īsti tur, kur tam vajadzēja būt (pie liela, atsevišķi stāvoša koka), bet pie pavisam parastas egles. Laikam koks bija nolūzis, un Aivars bija izlicis "apmēram". Beigas diezgan labi uzskrēju, kopumā pēdējais nepaliku. Intereses pēc ielieku savu (un daļēji arī Ullas) maldīšanās grafiku.

EČ rogainingā Raunā

Beidzot emocijas ir norimušas un varu mierīgu galvu aprakstīt notikumus šā gada lielākajā orientēšanās notikumā – Eiropas čempionātā rogainingā. Eiropas čempionāts gan notika garajā – 24 h distancē, bet mēs ar Ullu šoreiz startējām mazajā – 6 h distancē, kas tika apzīmēta ar nosaukumu "for fun". No jokiem gan te nebija ne smakas.

Ņemot vērā labo fizisko formu un par orientieri ņemot 40 km, ko pērn tautas rogainingā bijām pieveikuši 6:11:00 stundās, apmēram uz tādu pašu rezultātu orientējāmies arī šoreiz, un tā bija kļūda. Nevar īsti salīdzināt Kalngales piejūras mežus un Ādažu pļavas ar Ziemeļvidzemes kalniem, purviem un brikšņiem. Arī mērogs toreiz bija 1:17 500, kamēr šoreiz 1:35 000, kādā vēl nebijām skrējuši. Rezultātā saplānojām 40 km garu distanci, kas ietvēra kopskaitā 143 punktus, kamēr paši labākie 6 h uzvarētāji vīriem savāca tikai 94 punktus (mēs beigās savācām 68). Reāli pieveicām pa gaisa līniju 21 km; ietverot maldīšanos un līkumus distance sasniedza 33,3 km. Rogainingā ļoti daudz izšķir laba plānošana, bet to iemācās tikai ar laiku. Katrā ziņā šie mači bija ļoti laba pieredze. Bet nu par visu pēc kārtas.

Starts

12:00 tika dots starta šāviens, un devāmies distancē, kopā ap 500 cilvēku. Virziens mums nebija izvēlēts pārāk oriģināls, tāpēc uz pirmajiem trim punktiem skrējām kopā ar diezgan lielu cilvēku baru. Viegli paņēmām 25.KP (2 punkti); uz 69.KP (6 punkti) jau radās nelielas problēmas, jo mežs bija krietni vairāk aizaudzis, nekā karte liecināja. 38.KP tepat ceļa malā. Šajā brīdī nobijāmies no purva un atmetām pirmo punktu no oriģinālā plānojuma (95.). Devāmies pāri pļavai uz upītes braslu, pie kura atradās 53.KP un atradām to kopā ar apmēram četrām komandām. Tālāk pēc mūsu plāna devāmies uz pašu "dārgāko" – 100.KP (10 punkti). Uz šo brīdi jau nedaudz atpalikām no laika grafika. Principā punktu atradām samērā labi, vienīgi pa ceļam bija jāšķērso divmetrīgu nātru pļava un jāuzkāpj pamatīgā kalnā, pilnā ar kritušiem kokiem. 100.KP sasniedzām reizē ar vēl vienu meiteņu komandu.

Vēl daži punkti palikuši

Tālāk sākās jautrība. Sākām nopietni atpalikt no grafika un pamatīgi piekusām, kāpjot kalnā. Pēc plāna jāiet uz 80.KP, bet tas atrodas 2 km attālumā pāri briesmīgai nekurienei. Nolemjam iet uz 97.KP, kas atrodas tuvāk un ir vienkāršāk sasniedzams, un tur pārplānot distanci. Pa ceļam apejam purvu, izlienam uz kaut kāda knapi redzama ceļa, nez kāpēc noejam no tā nost un tad pilnībā apmaldāmies... Piemetam aptuvenu atrašanās vietu un nolemjam tomēr mēģināt sasniegt 80.KP. Pēc pusstundu ilgas maldīšanās izlienam atpakaļ tai pašā vietā... Sāk pārņemt besis. Par laimi, garām skrien čehi un parāda mums atrašanās vietu. Izskrienam laukā uz lielceļa pie 97.KP un pārplānojam distanci. Ulla ierosina turpmāk iet maksimāli pa ceļiem un piedāvā savu, stipri noīsinātu atlikušās distances maršrutu. Nevilcinoties piekrītu. Ir jau pagājušas gandrīz 3 stundas, un skaidrs, ka uz augstām vietām vairs necerēt.

Emīls

Ulla

Nākamos punktus paņemam kā pēc grāmatas, vispirms nelaimīgo 97.KP, tad 5 km pārskrējiens uz 92.KP, kur mazliet apmaldāmies drupās, un tad pāri biežņai, laukam un pa ceļu uz 80.KP, ko atrodam viegli. Turpinājumā vēl viens garš pārskrējiens uz 95.KP (ko izlaidām sākumā). Pa ceļam beidzas ūdens, taču veiksmīgā kārtā uztrāpam uz ūdens punktu un uzpildām somas ar pārlieku stipru Isostar drinku. 95.KP nav nemaz tik briesmīgs, kā likās sākumā, bet laikam tāpēc, ka jau iemīdītas pamatīgas "ziloņu takas". Kājas tāpat sanāk samērcēt. Pēc laika spriežam, ka vajadzētu paspēt vēl savākt divus "lētos" punktus starta/finiša rajonā. Palikusi vēl stunda līdz kontrollaika beigām un savākts pagaidām 61 punkts.

Finišs

Esam finišējuši!

Pa ceļam uz finišu (kurš jāšķērso), aizķeros aiz māla kukuržņa un nostiepjos garšļaukus. Idents ir gandrīz noplīsis, tāpēc ieskrienam finiša zonā un to pielīmē ar skoču. Mūsu starpā jau sāk iezagties savstarpēja rīvēšanās, paceļam balsi, kad uzreiz nesanāk paņemt 24.KP, kas ir elementārā upītes līkumā. Rodas karsta diskusija, vai punkts ir lejā pie upes, vai augšā kraujā. Beigās par laimi rokā ir. Te nonākam dilemmas priekšā – atlikušas 25 minūtes, bet iecerētais pēdējais 50.KP atrodas labu gabalu tālāk. Itkā paņemt neizskatās sarežģīti. Ulla balso, ka nepaspēsim un jāmet miers, bet es uzstāju, ka varam paspēt. Tā nu mērkaķa ātrumā drāžam pa taku uz priekšu. Skriet sanāk aizdomīgi ilgi, pārbaudām vairākas potenciālās vietas, bet nekā. Ulla, kas kontrolē laiku, saka, ka jāmet miers, ja gribam ierakstīties kontrollaikā. Katra pārtērētā minūte maksā vienu punktu. Jau nolemju piekrist, tomēr vēl nočekoju vienu krūmu un aiz tā punkts! Paņemam 50.KP un drāžam uz finišu, jo palikušas apmēram 15 minūtes un vairāk nekā divi kilometri pa dubļainu taku. Skrienot pulss jau pārsniedz visas iespējamās robežas, sirds lec pa muti laukā, jo ir liels karstums. Vēl 4 minūtes, 2 minūtes... Izdodas finišēt laikā! Pēc 5:59:04 h mūsu mocības ir galā.

Rezumē

Rezultātu tabele :)

Savākti 68 punkti, kas kopumā dod 6.vietu XO6 grupā (no 12 komandām). Žēl, ka uzreiz divi tuvākie konkurenti ielikuši mums par 1 punktu, bet prieks par papveikto darba apjomu. Vēl tikai duša no dīķa ūdens, vakariņas, apbalvošana un dodamies māju virzienā. Otrais rogainings mūžā aizvadīts. Tagad priekšā Magnēta tautas rogainings Baldonē, vēl neesam izlēmuši, vai skriet 4 vai 8 h. Gribas jau laikam astoņas. Nākamgad Eiropas čempionāts norisināsies Kauņas apkaimē, tā ka nav izslēgta mūsu dalība arī šajā forumā.

Nelielai analīzei pievienoju mūsu izplānoto, reālo un patiesībā veikto maršrutu.

Izplānotais

Reālais

Veiktais maršruts