Valmieras pusmaratons

Vispirms droši vien jāsāk ar to, ka, gatavojoties Valmieras pusmaratonam, nedēļu iepriekš noskrēju Jūrmalas pusmaratonu. Tā gan bija mazliet parodija par pusmaratonu, jo distances garums nepārsniedza 20,4 km un apsargu, šķiet, bija vairāk par skrējējiem. Tomēr treniņa nolūkiem šis pasākums bija ļoti atbilstošs. Vidējo ātrumu turēju uz 5:16 min/km, bet vienalga viegli nebija.

Valmieras pusmaratonam pieteicos jau maijā kopā ar Ulriku, bet viņai plāni mainījās sakarā ar X-Race sacensībām, tāpēc paliku vienatnē. Ilgu laiku šaubījos, vai maz vērts kulties uz Valmieru, tomēr par labu nospēlēja fakts, ka man Valmiera ļoti patīk kā pilsēta, turklāt virtuālā distance bija interesanta, ar daudziem pagriezieniem. Tāpat šis pasākums noderēja kā lieliska motivācija vasaras garumā turpināt trenēties un neiesūnot.

Trīs dienas pirms pusmaratona noskrēju 10 km, centos skriet tādā tempā, kā vēlāk pusmaratonu. Sanāca pārsteidzoši labi, vidējais ātrums 4:46 min/km, un nemaz nebiju izpumpējies, vidējais pulss nieka 154 sitieni. Tad arī nolēmu, ka Valmierā jāmēģina tēmēt uz 1:40 h, kas nozīmē apmēram 4:44 min/km. Kā papildus plusus pie sevis minēju jaunās botas, adrenalīnu, želejas un cilvēkus, kam sēdēt astē.

Laikus apgādājos ar trim enerģijas želejām (pie 0 km, 7 km un 14 km), vēlāk gan izrādījās, ka būtu noderējusi arī ceturtā pie 17 km. Vēl iepirku kofeīna pulverīti, ko atjaukt ar ūdeni un izdzert pirms starta.Tāpat iedzēru ogli pirms starta pret "ātro kāju" sindromu.

Skrējiens

Startu paņēmu par ātru, ilgu laiku vidējais ātrums turējās 4:38 min/km un bija aizdomas, ka varu vienā brīdī noplīst. Pirmās grūtības sajutu jau pie 8 km atzīmes, bet tad tālāk līdz 17 km aizskrēju salīdzinoši mierīgi, nedaudz samazinātā tempā. Pēdējie 4 km bija visgrūtākie, sāka spīdēt saule, uzpūta pretvējš un sanāca skriet pret kalnu. Pulss bija sakāpis jau līdz 178 un arī citi skrējēji vairs nekādi palīgi nebija, katrs skrēja par sevi. 18. un 19. km arī bija grūti, toties pēdējos divos atkal uzskrēju - 20. km gāja drusku uz leju un bija ūdens punkts, bet pēdējo kilometru mani pavilka Gatis Lubāns, kurš bija tālu pa priekšu skrējis, bet krampju dēļ samazinājis ātrumu. Pēdējo kilometru skrējām tiešām ātri, uzskrējām kalnā pirms finiša un pulss jau bija 184, bet tas arī bija viss. Gala rezultāts 1:40:33,7. Tehniski pusmaratona garumu veicu pat zem stundas četrdesmit, bet virāžās un mainot trajektoriju biju kādus 150 metrus uz visu distanci zaudējis, kas arī izšķīra iznākumu.

Statistika

Šeit var apskatīt manu distanci un apļa laikus. Redzams, ka ātrākais, protams, bija pirmais kilometrs, bet vislēnākais, vienīgais virs 5 min/km bija 19.km. Bija jāskrien divi 10,55 km apļi. Laika ņemšanas vietas bija katrā aplī pie apmēram 6,5 km atzīmes un pie finiša (10,55 km). Šajās atzīmēs mani rezultāti bija 30:05 min, 49:28 min, 30:57 min, 51:07 min. Kā redzams, ļoti labi veikti 10,5-17 km (zaudētas 52 sekundes, salīdzinot ar to pašu distanci pirmajā aplī), bet pēdējos 4 km esmu zaudējis 1:39 min, salīdzinot ar pirmo apli. Tomēr, lai cik tas nebūtu dīvaini, tieši pēdējos kilometros pakāpos par vairākām vietām uz augšu un apdzinu citus skrējējus. Tā savā V30 grupā 1.nogrieznī biju 46.vietā, 2. - 48.v., 3. - 47., bet 4. - 42.v., kas finišā deva 43.vietu. Lielajā kopvērtējumā apmēram tāda pati situācija - 173.v., 169.v., 175.v., 164.v. un finālā 166.v. Tātad visvairāk cilvēku apdzinu pēdējos 4 km. Jāpiebilst, ka šajā pusmaratona distancē izskrēju savus personīgos rekordus arī 5 km (23:10), 10 km (46:24) un stundas (12,83 km) griezumā, par pašu pusmaratonu (1:39:54) nemaz nerunājot!