Tukuma kauss Milzkalnē!

Miglainajā svētdienas rītā šoreiz ar māsu devāmies Tukuma virzienā. Bija paredzēts pēc kārtas 26. Tukuma kauss, kas izceļas ar to, ka ir izvēles, nevis pavēles distance. Latviski tas nozīmē to, ka pats vari izvēlēties, kurus kontrolpunktus un kādā secībā tu vāc, līdzīgi kā rogainingā. Šādu pasākumu nevarēja laist garām!

Milzkalne mūs sagaidīja ar biezu miglu un salīdzinoši siltu laiku (ap +8). Bija ieradies ievērojam skaits orientieristu, pārsvarā gan vecāka gadagājuma. Apvidus "ļoti interesants, reljefs no vidēja līdz lielam", citiem vārdiem sakot, labākajās Plānupes / Zaķumuižas / Olaines egļu biezokņu tradīcijās + lieli kalni.

Lieki teikt, ka mežs bija caur un cauri piemircis - tieši tas, kas vajadzīgs!

Bija paredzēts masu starts 12:00, kartes (1:10000) iedeva tieši pirms starta. Protams, pieredzes trūkuma dēļ nebijām apbruņojušies ar flomāsteriem, tādēļ pēc starta varējām tikai gudrot, ko darīt - skriet uz dullo un 16 punktus, kas jāsavāc, skaitīt galvā, vai tomēr doties uz sacensību centru un fiksi izplānot distanci. Nolēmām par labu plānošanai un dzima ideja skriet abiem kopā. Tas izrādījās vieds lēmums, jo man vēlāk distancē sanāca Ullu vilkt laukā no purva, kamēr viņa mani pēc potītes sastiepuma turpināja vilkt līdz galam. Tā kā ar savu lēno plānošanu visiem bijām iedevuši 10 min. foru, nedomāju, ka kāds mūsu kooperāciju ņēma ļaunā.

Izvēles distances labums ir tas, ka vari punktus saplānot tā, lai maksimāli sanāktu skriet pa ceļiem / stigām vai citiem ērtiem apvidiem. Tā nu droši jozām pa jau skaidri iemīto "ziloņu" taku un sapratām, ka mūsu izplānoto maršrutu skrien daudzi. Pamazām iedzinām pensionārus. Gadījās viena kļūme, kad gājām pēc azimuta un Ulla iekrita līdz viduklim vecu olu smaku izplatošā akacī, tādēļ zaudējām minūtes trīs. Vēlāk, skrienot lejup pa kalnu, sastiepu potīti, taču izdevās finišēt, lai gan lēnākā tempā. Jāatzīmē, ka Ullas tempam līdzi varēju noturēt, tikai pateicoties pašreizējai lieliskai formai :)

Rezultātā pēc GPS datiem tīro distanci veicām 50:50 minūtēs, kopā 5,60 km, ar vidējo ātrumu 9:04 min/km. Kopvērtējumā tas deva pārsteidzoši augsto 26./27.vietu no 82 startējušajiem. Mans labā rezultāta skaidrojums ir tas, ka tikai vienu kļūdu uztaisījām, kā arī palīdzēja plānošana - nebija jādomā, vai šis punkts jau nav vienreiz paņemts un cik punkti vēl jāpaņem. Distanci saplānojām pa lielu apli pulksteņrādītāja virzienā, tā bija laba ideja. Nu un, protams, Ullas stirnas kājas.

Rezumējums. Distance bija par īsu, varēja droši ņemt garo (21 KP). Kopā skriet ir efektīvāk, bet nav tik interesanti. Rezultātā lielākais ieguvums bija pieredze šādās sacensībās, kā arī treniņš orientēties lielākā ātrumā, nekā parasti mēdzu skriet.

Nākamnedēļ posmi Baldonē un Vangažos, vajadzētu būt interesanti.