Šodien ar māsu devāmies Baldones virzienā, spītējot slapjajam sniegam, kas vietām zemi bija noklājis baltu. Riekstukalna karte jau vienreiz vasarā bija skrieta (ar labiem rezultātiem), tā ka bija pamats optimismam. Mērogs 1:7500 (mazais), apvidus ļoti interesants, reljefs no liela (slalomkalns) līdz sīkam un detalizētam (karsta ieplakas).Nolēmu skriet garo distanci - 7,56 km, 29 kontrolpunkti. Pašsajūta bija laba, auksti arī nebija, tik uz beigām, kad biju caurcaurēm izmircis un sāku maldīties, sāka salt. Kopā distancē pavadīju 1:36 h, veicu 9,7 km ar tīro ātrumu 10.02 min/km. Pieļāvu divas rupjas kļūdas (skat. karti) - 52. un 57. punktā, jau pie beigām. Pirmajā gadījumā bija dīvains valnis, ko sajaucu ar netālu esošu garenu pakalnu, bet otrajā pagāju garām punktam burtiski 10m attālumā un rezultātā izmetu plašu loku. Kopā ierindojos 36.v. no 52 startējušiem, nav nemaz slikti. Bez tām divām kļūdām, kurās kopā zaudēju minūtes 15, būtu kādas sešas vietas augstāk.
Kopumā sajūtas ļoti pozitīvas, uz 3.posmu diemžēl netieku, bet nākamajā vīkendā noteikti vismaz reizi nostartēšu!
2 komentāri:
Pēc Riekstukalna posma sāku nopietni apspriest kautkādu termo-neoprēna-apeņu iegādi:) Parastās apspīletas zeķubikses pievīla...
Edmunds
Vispār te es varu piekrist - pirmoreiz Magnētā nosalu! :) Rezerves apenes nebija paņēmušās līdz, otrreiz tādu kļūdu neatkārtošu!
Ierakstīt komentāru