Kopš pēdējā ieraksta esmu startējis trīs Magnēta posmos ar dažādām sekmēm. Nerakstīju, jo iestājies zināms apsīkums. Ir sajūta, ka neprotu orientēties, tikai skrienu uz dullo un ja paveicas, ir labs rezultāts, ja nepaveicas – pilnīgas auzas. Centos skriet lēnāk un sekot līdzi kartei, taču kājas pašas nes pārāk ātri un nevar izsekot līdzi, tāpēc gadās kļūdas.
Inčupe
Saulkrastu Magnēts bija interesants ar to, ka blakus norisinājās NATO mācības un skaļi bumboja, daļā kartes pat bija aizliegts ieskriet. Mežs bija ļoti skrienams un interesants, jo daudzveidīgs – gan bedres, gan smilšu kalni ("Bindera" smilšu karjers). Ļoti muļķīgā veidā nokļūdījos un zaudēju 16 minūtes. Rezultātā nepelnīti švaka vieta. Meklēju punktu purvā, lai gan tas skaidri bija iezīmēts kalniņā purva malā. Kaut kāds bzdings man bija uznācis. Gandrīz vai gribējs otrreiz skriet, bet nebija laika.
Kleisti
Kleistos savukārt labs rezultāts – 10.vieta. Pašā sākumā jau drusku apmaldījos, pārsitu degunu, tāpēc skrēju prātīgāk, kur vien varēju, pa ceļiem un stigām, attīstot lielu ātrumu. Liela gandarījuma gan nebija, jo kļūdas bija.
Bumbukalns
Nākamajā sestdienā skrēju Bumbukalnā. Atkal nesanāca prātīgi iziet biezo mežu, jo lēni nebija vērts iet (>60% distances bija biezoknī). Ļoti labi paņēmu startu, bet biezoknī nespēju nolasīt ne reljefu, ne veģetāciju un apmaldījos trīs reizes. Baigās dusmas un bezcerība pārņēma, kā rezultātā paņēmu divu posmu pauzi, lai izvēdinātu galvu.
1 komentārs:
Varbūt pamēģini kādu reizi ar apgrūtinājumu - bez kompasa vai ar reljefa karti (uz to gan speciāli jāpiesakās - līdz trešdienai); ja ar to izdodas "izdzīvot", tad pēc tam ar visiem rīkiem rokās ir jūtami brīvāka sajūta orientēšanās ziņā.
Tas gan to reizi dos sliktāku vietu - jautājums, cik tā vieta ir svarīga...
Ierakstīt komentāru