"Sportlat" duatlons slapjā sniegā!

Sestdien ar māsu nevis kā vairums cilvēku zvilnējām dīvānā un pa logu vērojām sniega pārslas, bet gan riņķojām pa Biķernieku trasi, pie tam nevis autiņā, bet treniņtērpā! Uz to mūs pamudināja "Sportlat" duatlons – īpašs triatlona paveids, kur peldēšanas etaps saprotamu iemeslu dēļ aizstāts ar vēl vienu skriešanu.

Formāts un organizācija

Sacensības notika Biķernieku asfaltētajā mototrasē, rīkoja "Sportlat", kas parasti ļoti labi sarīko sporta pasākumus (iepriekš pie viņiem esmu startējis Tērvetes MTB posmā pērn un Kuldīgas pusmaratona satelītā šovasar). No organizācijas viedokļa piekasīties varētu tikai brīvprātīgajiem reģistrācijā, kas nepiedodami lēni reģistrēja. Vēl varēja vairāk informācijas par to, kas notiek mix zonā, citādi viss bija ok. Distance bija 3,2 km skrējiens sākumā un beigās, pa vidu 22 km ar velo.

Sākums piesardzīgs

Pirms sacensībām biju sev piemetis optimālo laiku – skriet ar ātrumu 5 min/km, braukt ar 29-30 kmh, kas kopā rezultētos 1:20 h finišā. Lieki teikt, ka šāda tipa sacensībās vislielākā nozīme ir pareizai spēku sadalei un izturībai. Vienu reizi jau biju startējis triatlonā sētas mačos, toreiz grūti gāja. Startu paņēmām prātīgi, skrējām ar Ulriku kopā, lielākais sportistu bars aizgāja pa priekšu, bet mēs turējām iepriekš nosprausto tempu. Vēlāk sapratu, ka varējām skriet arī ātrāk, spēka pietika. Pirmo posmu veicu 16:55 min, mixā 2:09 min.

Lielisks velo etaps

Nedaudz aizkavējos mix zonā, vilkdams virsū lietus jaku, bet tas atmaksājās, jo distancē pamatīgi sniga, bet jaka nodrošināja siltumu. Sākumā bloķējās pakaļējais rats, bet tad vienā brīdī aizgāja! Braucu ar MTB riteni, trasē nevienu šosejnieku likumsakarīgi neapdzinu, bet mani distancē neapdzina tikpat kā neviens MTB braucējs! Tas tāpēc, ka manam ričukam ir diezgan gluds protektors, kā arī ātri braucu. Ulriku apdzinu pēc kāda kilometra, centos turēt 32-33 kmh. Vienā laidā apdzinu braucējus, kas bija ātrāk noskrējuši, bet ar velo brauca švakāk. Pāris reizes pagāja garām vadošā grupa ar šosejniekiem uz 44 kmh, bet par tiem nelikos ne zinis. Divus apļus man astē nosēdēja kāda sieviete, bet tad atpalika. Brīžiem braucu uz 35 kmh un jutos kā pasaules čempions "razģelkā" Fabians Kančelara :) Patīkama sajūta! Beigu daļā sāka salt un ikrus raut krampī, dzeramais arī bija ledaini auksts.

Beigas visgrūtākās

Beigās vēlreiz bija jāveic 2 x 1,6 km aplītis. Kā jau tas triatlonam pienākas, beigas bija izšķirošas spēku ziņā. Nolecot no velosipēda, kājas nevarēja just – sajūta kā robotam, skrienot uz kaut kādiem mietiem, nevis kājām, kurpēs žļurkst ūdens. Pirmā apļa beigās ieslilu un labi aizgāja, otrajā aplī apsteidzu Ulriku, finišā spēka vēl bija pietiekami, būtu vēl vienu apli mierīgi noskrējis.

Rezultāts

Uzreiz jāsaka, ka pārsteidzoši precīzi sanāca saplānot distanci, jofinišēju pēc 1:21.09 stundām. Ņemot vērā, ka 3,5 minūtes pavadīju mix zonā, pārejot no viena posma otrā, distanci faktiski veicu ātrāk par plānoto! Uzvarētājam zaudēju 5 min. uz katru skriešanu un 10 min. uz riteņbraukšanu, galīgi nav slikti. Varēju, reāli ņemot, nomest minūti pirmajā skriešanā un pusminūti mixā, vairāk arī neko īpaši. Sanāca 155.vieta no 216 startētājiem. Itkā švaki, bet te jau startēja pārsvarā profi. V30 grupā 25.v. no 30 dalībniekiem, bet manā grupā startēja arī Spalviņš un Zīmelis.

Šeit var izlasīt sacensību vērojumu no Ulrikas skatupunkta!