Trešdienas pievakarē devos Bumbukalna virzienā (kaut kur starp Kleistiem un Bolderāju). Ārā valdīja iespaidīgs karstums, mašīnas termometrs uzrādīja +30, taču īpaši nesatraucos, jo pērn arī šajā pat posmā skrēju tādā pat karstumā un ar atzīstamiem rezultātiem - 6.vieta (toreiz gan grūtāko daļu nosēdēju vienam astē). Starp citu, arī iesācēja sezonā M21C grupā labāko rezultātu sasniedzu tieši Bumbukalnā, kas ļāva uz posmu raudzīties ar zināmu optimismu. Jāpiemin gan arī 2008.gads, kad šeit pilnībā izgāzos.
Distance
Mērogs 1:7500, Henrija vārdiem runājot, "ļoti detalizēts kāpu reljefs, regurāls stigu tīkls. Gan parkveida mežs, gan priežu jaunaudzes". Pareizi gan laikam ir "regulārs"? Anyway. Tās priežu jaunaudzes ir šī posma atslēga, tas nu ir skaidrs. Tāds kā pasaku mežs - apmēram 3 metrus augstas priedītes, daļēji nokaltušas, sastādītas manāmi par ciešu. Redzamība labi ja 10 metri, reljefs nepārskatāms. Sākumā punkti jāvāc pa līdzenumu, tad, kad esi jau piebesījies, jožot, ko nagi nes, un vērojot detalizētās kāpas, jālien iekšā pašā apaugušajā Bumbukalnā, pēc tam beigu daļa atkal pa līdzenumu. Kājas sausas, skrien kaut šortos.
Skrējiens
Bez šaubām, startu paņēmu par ātru. Gāja ļoti gludi, sasniedzot pasaku mežu iemetu aci pulkstenī, vidējais ātrums bija 6:32 min/km. Ārā iznākot jau vairs 8:13. Pasaku mežu šoreiz nolēmu veikt īpaši piesardzīgi - gāju precīzi pēc azimuta, pēc iespējas pa ieplakām (tās vieglāk kartē pamanīt, nekā kalnus, vismaz man). Tas atmaksājās - gāju lēni, bet precīzi (skat. karti). Šoreiz kartē manu veikto distanci pēc GPS datiem iekrāsoju, atkarībā no augstuma virs jūras līmeņa. Redzams, ka pārsvarā esmu gājis pa ielejām, izņemot uz 44.punktu, kas atradās pašā kalna galā. Īpaši precīzi esmu veicis pirmos divus džungļu etapus, trešajā drusciņ gāju pa kalna kori un tad caur ieplaku, apkārt nākamajam kalnam un tad pēc azimuta. Visumā esmu ar sevi ļoti apmierināts, jo visu distanci veicu lepnā vientulībā, neviens mani neapdzina un es arī nevienu.
Beigu daļa
Distances beigu daļā par sevi lika manīt karstums, uz kājas īkšķa bija uzberzta vecā tulzna, tāpēc neforsēju, bet mēģināju precīzi nolasīt reljefu, lai neizsētu labo rezultātu. Pēc veģetācijas vadīties bija ļoti riskanti, jo spožajā saulē viss izskatījās ļoti raibs, turklāt nevar jau īsti uzticēties veģetācijai arīdzan. Drusku nojauca galvu marķējums pirms finiša, nelielas kļūdiņas iezagās dēļ noguruma, tomēr finišēt izdevās pieklājīgi. Vēl jāpiemin pelde Daugavas attekā (vēss, atspirdzinošs ūdens) un paikas teltī izdotais "krupja" lats :)
Esence
Varēja mēģināt jaunaudzes daļu veikt ātrāk, bet tas strauji palielināja kļūdas risku (skat. attēlu, kur divi atzīti meistari nepaņēma kā nākas punktus pasaku mežā). Varēja prasmīgāk sadalīt spēkus. Ja būtu bijusi izdevība kādam pasēdēt astē, rezultāts noteikti būtu labāks. Rezultāts - 10.vieta no 22, ātrums 8:01 min/km (tīrais ātrums 7:44). Nākamais plānotais posms otrdien Bādciemā (patīk man tie bezodu posmi!). Vēl par Bumbukalna posmu ļoti interesanti var palasīt te Franca Ferdinanda izpildījumā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru