Atgriešanās Lapsās

Vakar devos Lapsu virzienā. Tas ir viens no maniem iecienītākajiem "Magnēta" posmiem, jo ir ļoti daudzveidīgs – ir gan skrienamie gabali, gan ceļu un stigu tīkls, gan pauguri un pamežs, kā arī neiztrūkstošie grāvji, kas reizēm sausām kājām nav šķērsojami. Reljefs ir klasiskais Tīreļpurva variants – viena liela grēda šķērsām kartei, pārējais ir līdzenums ar nelieliem pauguriem.

Distance bija 6,1 km (realitātē ar līkločiem būtu jāveic kādi 7,5 km). Šoreiz nolēmu skriet ar 80% jaudu un tas diemžēl atspēlējās, celis izvilka apmēram 5,5 km, tad drošības labad metu mieru. Tobrīd gāju apmēram pa 18.v., tā ka viss ok. Pieļāvu vienu nejēdzīgu kļūdu – pieskrēju pie punkta 3m attālumā, bet punkts bija aiz koka, nepamanīju un riņķoju kādas 3min. Vēl vienā vietā izlēmu skriet apkārt purvam pa ceļu, bet ceļu tā arī neatradu un nācās vien brist pa purvu.

Šķērsoju četrus grāvjus, ja divus izdevās pārlekt, tad pārējos nācās samērcēties līdz ceļiem. Daži gan bezjēgā forsēja grāvjus, nošķiezdamies līdz viduklim dažu sekunžu dēļ, nu ko lai saka, katram savs. Toties uz vienu KP izgāju ar ceturto laiku, iespaidīgi. Dažus punktus sanāca veikt kopā ar "Magnēta" veterānu, vairāku karšu autoru Kārli Magonu, interesanti bija pavērot viņa maršruta izvēli.

Nobeigumā pievienoju sava grafika salīdzinājumu ar Lācekli – ir man vēl kur augt šosezon. Izskatās, ka Lāceklis šogad būs spēks, ar kuru jārēķinās :)