Nav viegli būt varonim Tīreļos

Šosvētdien devos pa Liepājas šoseju Tīreļu virzienā. Tiem, kas tur bijuši, skaidrs, ka ilūzijas lolot nebija vērts - kritušu koku kaudzes, 5m plati grāvji, biezokņi, orientieristu valodā runājot "džunglītis". Henrija vārdiem "ļoti interesants un skaists kāpu reljefs, kā arī dažādas caurskrienamības mežs līdzenajā daļā."

Nelāgs sākums, pavisam nelāgas beigas
Startēju viens no pēdējiem, tāpēc mežā satiku maz cilvēku, nācās paļauties tikai uz sevi. Laiks bija ideāls, +4, sauss. Maucu garo distanci, 8,2 km un 26 KP. Sabridu otro un ceturto punktu, bet tas bija nieks, salīdzinājumā ar 49.punktu, kuru atradu, kad man nevajadzēja, bet kad vajadzēja, neparko vairs nevarēju atrast. Mugurā iedūrās zars, lecot pāri grāvim, norāvos pa muti ar kārklu vicu. Bija ekstrēmi iet pāri grāvim pa apledojušu baļķi, bet botas nepievīla. Rezultātā mežā pavadīju 1:41 h, kopumā veikdams 10,49 km ar vidējo ātrumu 9:39 min/km, kas man deva 44.vietu 52 dalībnieku konkurencē. No meža iznācu viens no pēdējiem, kad jau sāka krēslot.

Interesantas bildītes
Šoreiz pievienoju pliku distanci bez kartes, jo noklājies digitālais fočiks. Var pavērot, kādiem līkločiem sanāk desot no punkta uz punktu. Otrs attēls ir mans pārvietošanās grafiks attiecībā uz uzvarētāja laiku. Te labi redzams, cik dārgi laika ziņā maksā kļūdas (stāvais kritums līknē).


Optimistisks skats nākotnē
Šonedēļ iespēja izvēlēties - desot pa parku Jūgezerā vai pa "džunglīti" Lapsiņās. Laikam ņemšu Lapsiņas.